Foto – Karīna Miezāja

Latvāņu advokāts
 0

Baldones novada iedzīvotājs Aivars Urtāns ”Latvijas Avīzi” lasa jau kopš tās pirmsākuma, kad to sauca par ”Lauku Avīzi”. Viņš ir dzīvesgudrs laucinieks ar savu redzējumu un domu, kopj saimniecību – zemi un bišu dravu.

Reklāma
Reklāma

 

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Savu veselību stiprina fiziskās nodarbēs, prātu un emocijas – pašsacerētās atziņās.

”Piedzimšana un aiziešana mūžībā – tikai tie ir fakti, pārējais šajā pasaulē ir vien viedokļi,” spriež Aivars un piemetina: ”Pēdējā laikā presē sacelta jezga par latvāņu kaitīgumu, rakstītāji redz tikai to negatīvo, bet dabā jau nav tikai derīgie un kaitīgie augi. Palaidiet lopu baru pie latvāņu lauka, un pirmo govis apēdīs latvāni, tikai pēc tam plūks zāli… Acīmredzot garšīgs, bagātīgs ar olbaltumvielām un cukuru. Lai gan nu jau vairākus gadu desmitus Sosnovska latvāņa izplatība kļuvusi teju nekontrolējama, tomēr vai esat redzējuši, ka tas aug rudzu vai kartupeļu laukā? Tas iesakņojas vien nekoptā vidē. Latvānis apdedzinot, arī nātre kož, bet ne jau tāpēc tā būtu jāiznīcina. Cilvēkam jābūt uzmanīgam, jāprot ar dabu sadzīvot. Jādomā, kā lietderīgāk latvāni izmantot. Dievs Latviju apveltījis ar burvīgu dabu, atliek vien to saudzēt. Pagaidām tā vietā, lai mēs dzīvotu kā paradīzē, kuļa-mies kā pliki pa latvāņiem.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

”Nevar piemānīt nāvi, bet varam apmuļķot vecumu,” ar atziņu uzdzirkstī Aivars Urtāns. Dzīvē gājis visādi. ”Mans spēka avots ir arī ”Latvijas Avīze” ar savu nacionālo stāju un drosmi.”

 

Lai nepadotos vecumam, Aivars katru dienu vingro, trenējas, ziemā peld āliņģī. ”Pateicoties ”Latvijas Avīzes” ierosmei, Nītaures komandā esmu piedalījies divās Latvijas pļaušanas sacensībās. Galvenokārt tajās laimē tie, kas pļauj ar pirmskara zviedru izkaptīm. Tagad pats tādu esmu ieguvis. Starp citu, kolekcionēju izkaptis, drīz varēšu atklāt savu muzeju,” saka Aivars. Viņš nodarbojas arī ar dravniecību un atklāj, ka gatavo malto bišu maisījumu ar medu, kas esot īpaši veselīgs.

”Dzīve ir jādzīvo pilnskanīgi, nevis visu laiku jābaidās, ka tik kaut kas nenotiek nelāgs. Reiz draugiem parādīju, ka spēju apēst lapsenes… Uz šķīvīša tās nospiedu, mutē iekšā un kārtīgi jāsakošļā, lai tās nespētu iedzelt. Toreiz notiesāju divpadsmit lapsenes. Tagad vitamīnu vietā sāku ēst lielās sarkanās skudras. Domāju, ka daudzi atceras savu bērnības našķi – nomizotu kārkla klūdziņu, ko ielika skudru pūznī un pēc tam laizīja. Par skudru ēšanu guvu informāciju no Sibīrijā izsūtīta latvieša – tā viņi esot stiprinājuši savu veselību.”

 

Speciālista viedoklis

Astra Garkāje, Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore, gan uzsver Sosnovska latvāņa bīstamās īpašības: “Izplatību sekmē tas, ka augs ražo ārkārtīgi daudz sēklu, kuras izplata gan vējš, gan ūdens u. c., turklāt latvāņi pavasarī sadīgst ļoti ātri, augs savā augšanā apsteidz jebkuru citu augu, to noēno un izspiež no vides. No 118 administratīvajām teritorijām (novadi un pilsētas) 100 ir invadētas ar šo latvāni (kopplatībā 10 640 ha). To visvairāk ir Madonas, Cēsu un Dagdas novados. Ar tiem nevajadzētu sadzīvot, jo tie ir bīstami cilvēka veselībai. Tos var iznīcināt mehāniski (pļaujot, apstrādājot augsni, nocērtot čemurus), ķīmiski, bioloģiski vai kombinēti. Visefektīvākā metode – izdurt saknes (ar tehniku). Ar latvāņu iznīcināšanu labi sokas Siguldas novadam.”

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.