Ekonomika
Īpašums

“Latvenergo” skaidro, kādas elektroenerģijas cenas šogad varam gaidīt6


Gaidāmo sadārdzinājumu “Latvenergo” skaidro arī ar sauso un garo vasaru ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem, kas samazināja saražotās elektrības apjomus. Attēlā: šādi Daugavas ūdeņi Pļaviņu hidroelektrostacijas slūžās bija vērojami citugad pavasara palos, bet ne šajā karstajā vasarā.
Gaidāmo sadārdzinājumu “Latvenergo” skaidro arī ar sauso un garo vasaru ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem, kas samazināja saražotās elektrības apjomus. Attēlā: šādi Daugavas ūdeņi Pļaviņu hidroelektrostacijas slūžās bija vērojami citugad pavasara palos, bet ne šajā karstajā vasarā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas elektroenerģijas tirgū 2018. gadā piedzīvots negaidītu notikumu scenārijs ar elektroenerģijas cenu izmaiņām Eiropā un pasaulē, norāda AS “Latvenergo” pārstāvji.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, elektrības cenas biržā augušas par 50,3%. Sākoties 2019. gadam, visi – kā ražotāji, tā tirgotāji un arī lietotāji izsaka dažādus prognožu scenārijus par vairumtirdzniecības cenas nākotni.

2018. gadā visā Eiropā, tai skaitā “Nord Pool” apgabalā, notika elektroenerģijas cenu kāpums, un šo procesu galvenokārt ietekmēja klimatiskie apstākļi – sausā un garā vasara ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem gan Skandināvijā, gan arī Daugavā.

Līdz 2018.gada vasarai nebija nekādu pazīmju, ka ūdens līmenis Ziemeļvalstu kalnu rezervuāros varētu būtiski samazināties.

Tomēr datu analīze vēl šobrīd atspoguļo hidrorezervuāru piepildījuma deficītu – novembrī tas bija par 17,7 teravatstundām (TWh) zemāks par normu, un decembrī šī starpība palielinājās līdz 20,2 TWh.

Kā atzīmē “Latvenergo” elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks, ja nav hidroenerģijas, tad to elektroenerģijas ražošanā nākas aizvietot ar citiem resursiem, kas Skandināvijas reģionā galvenokārt ir gāzes ģenerācija, atomenerģija un ogļu stacijas.

Turklāt jāuzsver, ka arī šo resursu izejvielu cenas aizvadītā gada laikā globālajos tirgos ir piedzīvojušas kāpumu.

Cenu izlīdzināšanās ar Ziemeļvalstīm saglabājas

Pagājušā gada janvārī secinājām, ka cenu kritums aizvadītajos gados (2014-2017) galvenokārt ir bijis saistīts ar starpsavienojumu tīkla attīstību reģionā, kas Latviju iekļāva kopējā Ziemeļvalstu tirgū, un tas veicināja Latvijas un Baltijas cenu izlīdzināšanos ar Skandināvijas valstīm.

Ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40%, tad 2017.gadā šī starpība bija 5%, bet 2018. gadā tā bija līdz 7%. Tas nozīmē, ka Latvijas situācija nepasliktinās salīdzinājumā ar citām valstīm.

Baltijas valstu elektrības cenu starpība ar Somiju

“Latvenergo” vizualizācija

Starpsavienojumi veicina elektroenerģijas cenu tuvināšanos starp valstīm, redzam, ka pietiekamu starpsavienojumu jaudu dēļ starpība vienmēr ir bijusi ļoti neliela starp Latviju un Lietuvu.

Savukārt pakāpeniska starpsavienojumu attīstība starp Baltiju un Skandināciju ir ļāvusi mūsu cenām tuvināties arī Somijas līmenim.

Brīdī, kad būs izbūvēts Latvijas – Igaunijas trešais 330 kW starpsavienojums ar pietiekamām jaudām, cenu starpība starp Latviju un Igauniju samazināsies vēl vairāk vai izzudīs vispār.

Kādas cenas gaidīt

Iepriekšējo gadu tendences (2014-2017) daļai lietotāju un, iespējams, arī tirgotājiem radīja maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazināsies.

Tomēr 2018. gads parādīja, ka energoresursu tirgi ir savstarpēji saistīti un ka Latvijas elektroenerģijas cena arvien vairāk ir atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem Eiropā un pasaulē.

2018. gadā Latvijas elektroenerģijas cenu dinamika ieguva citādu, plašāku raksturu, un tā reaģēja uz kopējām elektroenerģijas cenām ne tikai Skandināvijā, bet daudz plašākā reģionā.

Tādējādi arī Latvijā elektroenerģijas cena 2018. gada laikā ir palielinājusies līdz ar vispārēju energoresursu (naftas, dabasgāzes, ogļu) cenu kāpumu visā pasaulē.

Elektroenerģijas cenas Skandināvijas biržā 2014-2018

“Latvenergo” vizualizācija

Raksturojot 2019. gada cenas dinamiku, viens no nozīmīgākiem faktoriem ir laikapstākļu izmaiņas. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriezīsies ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles.

Nozīmīgs būs atjaunojamo ģenerācijas īpatsvara pieaugums, kas ik gadu palielinās.

Katru dienu elektroenerģijas tirgus veido prognozes, lai noskaidrotu nākamā gada cenu tendences, iekļaujot aprēķinu par izejvielu cenām un izstrādes apjoma prognozēto līmeni, lai biržā atrastu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara cenu.

Nākotnes darījumi gan izejvielām, gan elektroenerģijai parāda cenu tendenci nākamajiem gadiem.
Saistītie raksti

Nākotnes darījumi (futures) biržā rāda kontraktu vērtību pieaugumu, ko sekmē gan turpmākās hidrobilances prognozes, gan fosilo enerģijas avotu un kvotu cenu celšanās.

Elektroenerģijas cenas biržā

“Latvenergo” vizualizācija
LA.lv