“Latvenergo” teju neticama peļņa 15
AS “Latvenergo” publicējusi savus 2017. gada finanšu rādītājus, kuri pērn bijuši labākie kompānijas vēsturē – viss koncerns pērn nopelnījis 322,1 miljonu eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet apgrozījums palicis teju nemainīgs.
Iluzorā peļņa
Jāuzsver gan, ka peļņa jāsadala divās daļās, viena peļņas daļa veidojas kā vienmēr – no ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta (173,1 miljons), savukārt otra daļa šogad ir vienreizēja un nākamos gadus šī pozīcija peļņu vairs neradīs – tas ir nodokļu reformas rezultātā veidojies reversētais atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), kas pērn izveidojies 149,1 miljonu eiro liels. Kā sacīja “Latvenergo” finanšu direktors un valdes loceklis Guntars Baļčūns, jāsaprot gan, ka atliktais nodoklis nav naudas plūsmas pozīcija. “Vai mums bijuši faktiski ieņēmumi, vai klienti veikuši maksājumus par šo atlikto nodokli – nē! Vai tas atspoguļojies klientu rēķinos – nē! Tā ir vairāk grāmatvediska uzskaites nianse, kas nav uzņēmuma naudas plūsmu veidojoša pozīcija,” sacīja G. Baļčūns. Savukārt pats “Latvenergo” pērn apgrozījis 498 miljonus eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2016. gadā, bet nopelnījis 151 miljonu eiro, kas ir par teju 10% vairāk.
Atlaidīs 1000 darbinieku
Kompānijas valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka koncerna lieliskos rezultātus izdevies sasniegt labvēlīgo laika apstākļu dēļ. “Esam piedzīvojuši lielāko Daugavas HES izstrādi kopš 1998. gada un trešo lielāko izstrādi kopš novērojumu sākuma 1966. gadā. Kamēr dažas nozares mirka gan lietusūdenī, gan asarās, mums augstās pieteces dēļ izdevās saražot par 74% vairāk elektrības nekā gadu iepriekš,” norādīja Ā. Žīgurs.
Pēdējās nedēļas abi Rīgas TEC strādājot ar maksimālu jaudu, izspiežot no centralizētās siltumenerģijas tirgus piecas konkurējošās šķeldas stacijas, kuras stāv bezdarbībā, jo nespēj iekļūt tirgū augstās cenas dēļ. Viņš gan izrādīja neapmierinātību ar to, ka “Latvenergo” nav izdevies sākt pārdot enerģiju Lietuvas mājsaimniecībām. “Šī tirgus daļa nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām ir regulēta. Tāpat nav izdevies sākt gāzes tirdzniecību, jo gāzes tirgus modelis ir ļoti īpatnējs, par ko lietuviešus kritizē arī “Latvijas gāze”,” sacīja kompānijas vadītājs. Savukārt pērn daudz aprakstītais lēmums no “Latvenergo” kapitāla apmaksāt vienreizēju maksājumu 454 miljonu eiro apmērā TEC stacijām, uz pagājušā gada finanšu rezultātiem nekādu ietekmi nav atstājis, jo lēmums stājies spēkā tikai no šā gada 1. janvāra Taču ir arī sliktās ziņas darbiniekiem – kompānija vēlas kļūt efektīvāka, ražīgāka un plāno atlaist 1000 cilvēku, beigās darbinieku skaitam nostabilizējoties 3000 darbinieku robežās.
Ministrs jau novirza peļņu
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzzinot daudzsološos uzņēmuma rādītājus, uzskata, ka valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. “Koncerna “Latvenergo” papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza OIK izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem. Un tam jau tuvākajā laikā ir jāatspoguļojas patērētāju rēķinos,” norādījis ministrs.
