Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. novembris, 2014
Drukāt

“Latvieši ar savu sīkstumu izķepurosies”. Saruna ar akadēmiķi Jāni Stradiņu (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Četrsējumu izdevuma “Latvieši un Latvija” autori ir saņēmuši Ministru kabineta balvas, taču šī grāmata sabiedrībā raisījusi arī plašākas diskusijas par mūsu vēsturi un kultūru un pašu Latvijas valsti. Par Latvijas valstiskuma attīstību, par mūsu attieksmi pret valsti, tās nākotni un prestižu un neatliekami darāmo ar grāmatas idejas autoru un atbildīgo redaktoru akadēmiķi Jāni Stradiņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.

V. Krustiņš: – Ne vien kādas dienas pirms svētkiem daudz un bieži tika pieminēts valsts vārds un tā salikumi, bet jau ilgāku laiku sabiedrībai tiek piedāvātas idejas par Latvijas valsts izcelsmi dažādu šaubu dekorējumos. Sākot ar dažu krievu vēsturnieci, kura Latviju uzskata par tādu kā Romanovu dinastijas bandu bērnu, kurš palaists vaļā no impērijas sastāva. Un tā šīs šaubas turpinās dažādā veidā, apšaubot valsts nodibināšanas likumsakarību, piespēlējot domas par Latvijas pastāvēšanas gadījuma raksturu un vēl dažādām citām idejām.

Man šķiet, ka četru sējumu grāmata “Latvieši un Latvija” dod zināmu atbildi uz visām šīm šaubām un mākslīgām diskusijām.

Bet tagad, laikā, kad valsts jāstiprina gan no aizsardzības, gan citiem viedokļiem, ir intelektuāļi – vēsturnieki, sociologi kā zinātnieku jaunākās paaudzes dalībnieki –, kas pārmet, ka grāmatu radījuši cilvēki, kas neesot pārorientējušies utt. Runājot par četriem sējumiem, tiek pārmests, ka tur nav pielipināts viens skaidrojums, vai valsts kā tāda ir vajadzīga, var būt, ka mēs bez valsts varam dzīvot.

J. Stradiņš: – Vispirms uzsvēršu: esmu par Latviju kā valsti un esmu pret jebkādām spekulācijām, vai latviešiem ir vajadzīga valsts. Valsts svētkos ļoti pareizi izskanēja doma, ka Latvijas valsts pastāvēs tik ilgi, kamēr tās iedzīvotāju vairākumam, pamatnācijai, būs svarīga šādas valsts pastāvēšana. Parasti jau nav tā, ka nācija atsakās no savas valsts, ja tā ir izcīnīta. Tieši otrādi, pasaulē ir ļoti daudz tautu vai nāciju – kā kurdi, baski un vēl citas tautas –, kuras cīnās, lai tām būtu sava valsts. Šis jautājums ir aktualizējies sakarā ar Ukrainas situāciju. Jo Ukraina tiešām ir dziļi sašķelta. Valsts var pastāvēt, ja to vēlas visa nācija kopumā un ja šai valstij ir atbalsts un cilvēki ir pietiekami vienoti.

Tieši uz šo vienotību mums ir jātiecas. Ne velti mūsu izdotos krājumus nosaucām “Latvieši un Latvija”. Jo uzskatu, ka bez latviešu nācijas Latvijas valsts nevar pastāvēt. Latviešiem ir jābūt pamatnācijai. Lietoju vārdu “pamatnācija”, nevis “valstsnācija”, kas ir akceptēts termins Francijā, bet Vācijā nav domājams, ka viņi sauktu sevi par valstsnāciju. Pamatnācija ir tā, ap kuru vienojas visas pārējās.

Domāju, ka latvieši nav nogājuši un nekad nenoies līdz stadijai, ka viņi negribētu savu valsti.

Valsts bija vajadzīga 1918. gadā, 1940. gadā, un valsts ir vajadzīga šodien. Es pat gribētu apgalvot, ka no 1945. gada līdz 1990. gadam arī pastāvēja Latvijas valsts tādā pusvalsts, kvazivalsts statusā. Man liekas, tas bija ļoti svarīgi, ka Padomju Latvija nekļuva par Ostlandi, kā tas bija iecerēts Hitlera okupācijas laikā. Ka mums tomēr bija sava – kāda ar ne, tomēr sava – atribūtika, ka notika mācības latviešu valodā, ka bija kaut tas sarkani viļņotais, tomēr savs karogs, – ka tomēr bija savi formāli suverenitātes elementi. Un ka tika paturēta Konstitūcijā ierakstītā tiesība izstāties no impērijas, no PSRS sastāva. Tāpēc es tomēr šo laikmetu pilnīgi nenorakstītu. Jo tur bija ne tikai represijas, ne tikai trūkumi, bet arī dažas pozitīvas iezīmes, kas ļāva kaut zem ledus, kaut pagrīdē turpināt mūsu nācijas eksistenci. Tas bija ļoti svarīgi, un par to diskutējām nesen konferencē “Kas latviešiem stāstāms citām tautām par sevi” ar Vidzemes augstskolas rektoru Gati Krūmiņu. Viņš norādīja, ka šajos krājumos rakstām tikai par represijām, tikai par apspiešanām, tikai par visu negatīvo, kas bija tam laikmetam raksturīgs. Bet neatzīmējam, ka tajā laikā attīstījās “VEF”, radio tika eksportēti, ka bija diezgan spēcīga tautsaimniecība un ka tajā laikā tika atrasti jauni medicīnas preparāti, būvētas jaunas tehnoloģijas. Ja PSRS ietvaros Latvija tajā laikā būtu kaut kas līdzīgs Kaļiņingradas apgabalam, tā visa nebūtu bijis. Bet latvieši tomēr kaut zināmā mērā spēja pašizteikties, radās jauna inteliģence.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. tikai viens un patiess komentārs = pamela !paldies ! ! !
    Stradiņa k-ga tendence (varbūt zinātnieka būtība – pacelt problēmu ) ir drusku parunāt , bet tad – nu , būs jau labi , iesim vien mājās … Patiešām adekvāti padomju laika ikdienai , tikai citā vārdā to sauc par konformismu ; iztapšanu latviski …un kolaborācija !

  2. Daudz kam nepiekrītu ,pat uzskatu par ņirgāšanos par Latvijs valsti.KO nozīmē “pusvalsts,kvazi valsts”? Visas tās ubaga dāvanas ko piesvieda okupanti bija erzaclatviskums ārpasaulei,bet latvietim pazemojums,jo par to pašu latviešu val.KUR es viņu varāju lietot?KUR? Kursos,sapulcēs utt.,ja zālē bija kaut VIENS krievs VISI pārejie latvieši bija spiesti lekciju sagremot krieviski !TAS ir kaut kāds ārprāts,ja cilvēks kā StraDIŅŠ VAR KAUT KO TĀDU GVELZT !!Tad jau varbūt viņaprāt arī okupācijas nebija,JO DAĻA latviešu taču palika valstī ?!
    Esmu šokā !Vai nepietiek ar I.Kalniņu un R,Paulu ?Un kur tad vēl Stradiņa k-gs,fakts,ka Kirhenšteins,Lācis,Kalnbērziņš – taču itkā latvieši — pie šprices,bet cien., no KURIENES nāca direktīvas caur krieviem – otriem sekretāriem.Latvija pat apakšbikses bez Kremļa GOSTa nedrīkstēja ražot utt.Jūs to visu labi zināt,bet līdz pretīgumam pazemojat mani kā LATVIETI un manu viedokli par “valsti”- “Latviju” 50 okupācijas gadu garumā.KUR par Latvijas karoga ,grāmatu,īstās vēstures utt. glabāšanu ,runāšanu LATVIETIS tika izsūtīts uz Gulagu vai nošauts kā suns !Daudzi par to kvazivalsti neatgriezās no okupētājvalsts Sibīrijas un ne desmiti vai simti,bet simti tūkstoši ,ieskaitot 1937.gada apšaušanu.
    Kā vispār kaut ko tādu var ne analfabēts,ne interfrontists publiski sludināt?
    LA, ļooti pateicos jūsu avīzei par viedokļu dažādību un to,ka dodat iespēju daudz ko pārvērtēt !!

  3. Aksioma: padpaaudze mūs no purva neizvilks. Vai tāpēc raudāsim? Būs laiks un cita perspektīva. Tad netiksim, pirmie 25 bija tukši. Lestenes Brāļu kapi nav zemāk vērtējami par Rīgas. Nav viena Brīvības pieminekļa, bet ir daudzi simti un dažs ne mazāk izcils. Endzelīns, Upatnieks, Valdens maz pazīstami. Jā, kur ir to biogrāfijas? Kurš kaut ko atradīs par Ostvaldu? Bet vajag populāras, labu rakstnieku rakstītas iedvesmojošas. Ka izlasot gribi kļūt par zinātnieku. Lielie uzņēmumi vairs nav laikmetīgi, ir datorlaikmets. Latviešu sasniegumi bioloģiskajā lauksaimniecībā, mazajā ražošanā ir izcili. Dzeltenās preses straumē to nepamanām. Ja ceļojam un salīdzinām, ko var tur nopirkt, tad ātri saprotam, ka pārtiks ražošana Latvijā ir līmenī. Ir attīstīti neskaitāmi gardumi. Varam žēloties, ka visa nauda nav nākusi no viena avota, bet nākošās paaudzes redzēs tikai galaproduktu. Un tās ir izcilas grāmatas- gan pēc satura, gan ārēji. Sovokam bija jāapstiprina Maskavas direktīvu dižums. Tāpēc nav tradicijas zinātniskai metodei. Tāpēc joprojām Latvijā trūkst avotu izdevumu un īpaši vēstures, valodniecības un citās sociālajās zinātnēs vārāmies 19.gs. teoriju un konjunktūras sulā. Pasaule ir gājusi tālāk un tur ir daudz mums labvēlīgas attīstības. Tas nebija pārmetums akadēmiķim. Viens cilvēks nevar izdarīt visu un par Stradiņa darbiem nākošās paaudzes nekaunēsies. Gribēju tikai teikt, ka kopumā būsim lepni arī ar šo laiku, lai arī tā “varoņu” hierarhija mainīsies.

  4. “Bet latvieši tomēr kaut zināmā mērā spēja pašizteikties, radās jauna inteliģence.” – Kad beidzot a.god. akadēmiķis atklās to “garaiņa, kas veicina vārīšanos” (I.Ziedonis) ķīmisko formulai, lai arī izslavētais Nacionālās attīstības plāns sāk darboties uz lielākiem apgriezieniem? Lai atkal atdzimst rūpniecība, lai rodas jaunas darbavietas – lai latviešiem nav jāklīst pa pasauli kā kaut kādas Ostland laikos.

  5. Vislabāk man patīk doma, ka “valsts jāstiprina no citiem viedokļiem” – uzreiz jūtama atgriešanās pie gandrīz zudušajām vērtībām. 🙂

  6. Visu cieņu akadēmiķim J. Stradiņam par viņa devumu Latvijas un latviešu popularizēšanā, grāmatu rakstīšanā, tomēr paškritiski jāatzīst, ka nu neesam mēs ne tik izcili domātāji, ne tik gudri, īpaši zinātnē, kā te Stradiņa kungs mūs liela. Īpaši pasaules valstu kontekstā. Kaut vai tāds rādītājs, kā Nobela prēmijas laureātu skaits valstī. Mēs te sev pierakstām V. Ostvaldu, bet arī viņš tā īsti laureātiem no Latvijas nav pieskaitāms. Bet tādām mazām valstīm, kā Šveicei 20. gs. ir 25 Nobela prēmijas laureāti, Austrijai – 19, Dānijai – 13, Zviedrijai – 28! Lūk, tās ir zinātnes lielvalstis un tajās dzīvo patiešām gudri un intelektuāli spējīgi cilvēki un pateicoties lielā mērā viņu gudrībai šīs valstis ir arī ekonomiski un sociāli augsti attīstītas. Tā ka vairāk darīsim praktiskas lietas zinātnē, mazāk vaimanāsim un mazāk sevi lielīsim. Lielība jau naudu nemaksā, bet varbūt ceļ vienīgi savas tautas pašapziņu, kas arī vērtējams ar “+” zīmi.

    • Mana vecaa maate teica, ka arii Waldens (makromolekulaaraas kjiimijas teevs) ir iists latvietis, vinja vinju pazina (bet piedodiet, ja esmu samainiijis vaardus…)

    • Ivar, nav jau tā pašu tikai zinātnieku vaina. Valsts attieksme pret zinātni bijusi vienkārši šausmīga. Cilvēki ir talantīgi, grib strādāt, bet atbalsta nav. Un tomēr – es gluži kā Stradiņš, negribu mest akmeni uz savu valsti. Tā tomēr ir mana valsts. Mums tikai jāmēģina to padarīt labāku.

      • Es laikam tomēr piekritīšu tiem Latvijas krieviem, kas sludina to teicienu, ka mīl zemi, bet ne valsti… tikai izmantojot pretēji viņu cerībām, jo manuprāt, otrā Latvijas republika ir tālu no pirmās un mani secinājumi ir ka lai to sasniegtu ir jādeportē visi krievi, kas vēl joprojām nerunā latviešu valodā un mīl skandināt to teicienu…

        • izbijusi žurnāliste Atbildēt

          Baiba Strautmane sāka popularizēt šito “nemīlu valsti, bet zemi”un savu vīru miljonāru Vonsoviču. Ar krieviem tam nav sakara, bet ar žurnaļugas rijību.

Draugiem Facebook Twitter Google+