Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

Latvieši bankrotē Lielbritānijā (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Parāda dēļ pamet Latviju

Treknajos gados kāda ģimene Rīgā paņēma dzīvokli uz kredīta. Abiem prestižas profesijas, labi apmaksāti darbi. Banka kredītu deva labprāt. Pāris papildus paņēma patēriņa kredītu mitekļa labiekārtošanai. Taču uznāca krīze, ģimenes ienākumi samazinājās, abi zaudēja darbu. No dzīvokļa nācās šķirties, paliekot bankai parādā teju 200 000 eiro. Nebija ne pajumtes, ne darba, tādēļ abi pieņēma lēmumu aizbraukt. Tagad ģimene dzīvo Londonā, ģimenes galva strādā, māmiņa pieskata trīs atvases. Ja viņi izvēlētos nemaksāt par parādu Latvijā, tad par bezpajumtniekiem kļūtu tuvinieki, jo kredīta ņemšanai bankā ieķīlāta radu vienīgā dzīvesvieta. Jaunā ģimene dzimtenē neplāno atgriezties, jo ar Latvijas algām nākamos 20 gadus maksāt parādu un bērnus uzturēt nevarēs. Pēc 20 gadiem bērni jau būs izauguši par īstiem britiem un ar Latviju viņus saistīs tikai miglainas bērnības atmiņas. “Protams, paši esam vainīgi, ka ņēmām kredītu,” ar asarām acīs stāsta māmiņa. “Kas izdarīts, izdarīts, mēs nevairāmies no atbildības. Taču kurš to varēja paredzēt?”

Kāda cita triju bērnu māmiņa Lielbritānijā slēpjas no parādu piedzinējiem. Pirmo kredītu Latvijā ņēma brīdī, kad vecākajam dēlam vajadzēja uzvalku izlaidumam. Dēla tēvs tā vietā, lai palīdzētu ar naudu, ierosināja uz izlaidumu vispār neiet… Māte ātro kredītu paņēma nedomājot. Diemžēl dzīvē neveicās – algas samazināšana, nopietnas veselības problēmas, vēl citi izmisumā ņemtie ātrie kredīti. Galu galā vienīgais risinājums bija doties prom. Sievietei Lielbritānijā ir veiktas vairākas nopietnas operācijas, šobrīd viņa dzīvo no pabalstiem. Ja arī Latvijas parādu piedzinēji viņu Lielbritānijā atradīs, tad izdarīt neko nevarēs, jo pabalstus aiztikt Lielbritānijā nav atļauts.

Šie ir tikai divi stāsti par latviešiem, kurus piespiedu prombūtnē aizveduši kādreiz ņemtie kredīti – gan bankās, gan dažādās ātro kredītu kompānijās, gan arī studiju kredīti. Šādu bēdubrāļu ir daudz. Par saviem parādiem viņi visbiežāk izvairās runāt atklāti. Dažam iegādātais īpašums jau sen atņemts, palikuši vien milzīgi parādi, ko ar Anglijas algu kaut kad nākotnē plāno nomaksāt, cits cer, ka no parādu piedzinējiem ārzemēs varēs noslēpties.

 

Privātpersonas bankrots

Viens no risinājumiem, kas palīdz atbrīvoties no parādiem, ir privātpersonas bankrota procedūras uzsākšana. Došanās uz Lielbritāniju, lai bankrotētu, bija īpaši populāra pirms vairākiem gadiem. Šobrīd tie, kuri to vēl nebija paspējuši, steidz pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības izmantot labvēlīgos britu likumus savā labā. Statistikas datu, cik bankrotētāju nāk no Latvijas, nav, taču 3 – 5 procenti no bankrota procedūru pieteikumiem Lielbritānijā nāk no ārzemniekiem.

Jāņem vērā, ka, lai varētu pieteikties bankrota procedūrai, Anglijā jābūt nodzīvotiem vai tur jābūt savam biznesam vismaz sešus mēnešus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Baigaa juriste- zurnaliste bez diploma…un maaca ka citiem darit! Daudz lieku mulkibu sarakstiitas…

  2. Ilze Kalve – spiedze, izliekas un jsuta jautajumus…

  3. Angļiem vajag tādus aiztriekt ar sūdainu mietu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+