Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
18. septembris, 2017
Drukāt

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (14)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Lielākas iespējas ierobežot Krievijas agresīvo propagandu varētu sniegt ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva pēc grozījumiem.

Kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), audiovizuālo mediju pakalpojumu regulators mūsu valstī, iepriekšējā sasaukumā (līdz šā gada februārim) izmēģināja ES direktīvas visas sniegtās iespējas Krievijas agresīvās propagandas ierobežošanā, netrūka pamācītāju, kuriem šie soļi (naudas sodi, retranslācijas apturēšana līdz pat pusgadam un citi) šķita vai nu par maz, vai gluži otrādi – par daudz. Tikai neviens regulators Eiropas Savienībā neizdarīja vairāk un Latvijas un Lietuvas regulatori bija vienīgie, kuri pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas 2014. gadā reaģēja tik asi. Baltijas valstu ministri toreiz bija pirmie, kas prasīja iespējami ātri grozīt šo Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (pieņemta 2010. gadā) jeb, kā vāciski to sauc precīzāk, vadlīniju, kura regulē ES kopējo audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgu un uz kuras pamata savukārt veidots mūsu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un tā izpildes uzraugs – regulators.

Tagad, kad pēc trijiem gadiem Igaunijas prezidentūras laikā direktīvas grozīšana, iespējams, šogad noslēgsies (tā jau nonākusi līdz pirmajam lasījumam Eiropas Parlamentā, un šā gada 23. maijā ES Padome, kas pārstāv dalībvalstis, par to jau panāca vispārēju pieeju) un, visticamāk, sekos divu gadu pārejas periods tās ieviešanai, ir jāizvērtē, vai runas par draudīgo ģeopolitisko situāciju tiešām ir pārvērtušās politiskos darbos. Īsumā sakot – panākumi ir, taču pēc tam, kad Eiropas Komisija 2016. gada 25. maijā publicēja savu grozījumu priekšlikumu, lielākoties tie nav oficiālās Rīgas, bet vairāk Viļņas un Tallinas rosināti, un tie vēl nav pietiekami.

Lietuvas nostāja

Oficiālā Viļņa jau no paša sākuma ir centrējusies uz tā saukto trešo valstu (tātad nevis ES dalībvalstu) audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju jurisdikcijas kritērijiem, jo līdz šim Maskavas televīziju kanāli krievu valodā, kuru mērķ-auditorija ir Baltijas valstīs un kuri saturu veido galvenokārt ārpus ES, labprāt ir reģistrējušies Londonā un Stokholmā, tādējādi iegūstot attiecīgo dalībvalstu jurisdikciju. Tas nozīmē, ka tiesiski tās kļūst par šo kanālu izcelsmes valstīm. Bet Krievijas kanālu aktīvs monitorings tur netiek veikts ne par Eiropas darbu būtisku īpatsvaru (tam jābūt lielākajai daļai no raidlaika), ko direktīva prasa visiem ES jurisdikcijā esošiem kanāliem, ne attiecībā uz naida kurināšanu, ko tā nosaka ierobežot. Direktīvā deklarētie audiovizuālās politikas mērķi stiprināt kopīgo tirgu un aizsargāt patērētājus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanu tādējādi netiek sasniegti. Taču to vai citu iemeslu dēļ tieši šajā punktā grozījumos nozīmīga progresa nav.

Toties lietuviešu aktīvi izceltajā otrajā jautājumā – par nacionālo drošību kā kanālu pieejamību ierobežojošu kritēriju – tika gūti panākumi jau Eiropas Komisijas priekšlikumā, ko atbalstīja arī Latvija. Proti, izņēmuma gadījumos uzlabojot atkāpšanās iespējas no izcelsmes valsts pamatprincipa: “Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās.” Tagad beidzot paredzēts, ka turpmāk dalībvalstis varēs atkāpties no šī punkta, ja citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs “apdraud vai rada nopietnu un smagu risku, ka tie varētu apdraudēt sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu”.

Igaunijas nostāja

Igaunijas regulators, tieši pretēji, nekādus Krievijas kanālu retranslācijas ierobežošanas pasākumus nav veicis un neveic arī aktīvu monitoringu. Tomēr Igaunija nacionālajā pozīcijā (dokuments, ko pieņem katras valsts valdība pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma saņemšanas) atšķirībā no Latvijas uzreiz pauda atbalstu skaidrākiem noteikumiem par pakalpojumu sniedzēju jurisdikciju, līdzīgi kā lietuvieši.

Turklāt igauņi izteica skaidru nostāju arī par to, ka ārkārtas situācijās, tātad “steidzamos gadījumos, kas rada skaidru un tūlītēju risku sabiedriskajai drošībai”, pietiek ar viena, nevis trīs pārkāpumu konstatēšanu kā līdz šim vispārējā kārtībā, lai ierobežotu attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Saskaņotajā direktīvas grozījumu projektā šī norma, ko Latvija atbalstīja vien vispārēji, kā “steidzamības procedūras iekļaušanu direktīvā” ir iekļauta, un arī tas ir panākums.

Latvijas nostāja

Atšķirībā no Viļņas un Tallinas oficiālā Rīga trešo valstu televīzijas kanālu jurisdikcijas jautājumā uzsvēra tikai sadarbības stiprināšanu starp dalībvalstu regulatoriem un proaktīvu regulatoru pieeju (kas ir panākts, piemēram, attiecībā uz iecerēta pakalpojuma iepriekšēju paziņošanu saņēmējvalstij un tās informācijas saņemšanu u. tml.), bet it īpaši atbalstīja jau Eiropas Komisijas paredzēto publiski pieejama saraksta veidošanu, kurā būtu uzskaitīti audiovizuālo mediju pakalpojumi un to jurisdikcijas, bet joprojām nav pieņemts Latvijas ierosinājums par šī saraksta papildināšanu ar norādēm par kanālu mērķauditorijas valodām un saņēmējvalstīm.

Tāpat šimbrīžam nav īstenojies cits izšķirošs Latvijas uzstādījums, ka dalībvalstis ne tikai “var”, kā teikts pašlaik saskaņotajā projektā, bet ka tām ir pienākums pieņemt “leģislatīvus pasākumus” (likumus un noteikumus), kas paredzētu, ka “to jurisdikcijā esošie audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji dara pieejamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, tostarp faktiskajiem īpašniekiem, kā arī informāciju, kas saistīta ar politiski redzamām personām, kurām pieder mediju pakalpojumu sniedzēji”.

Arī Rīgas vēlme direktīvā iekļaut prasību, lai ziņas un aktuālo notikumu raidījumi tiktu pasniegti ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, pagaidām palikusi vēlmes līmenī. Dīvaini, ka nacionālajā pozīcijā nav pat pieminēts, tātad ignorēts NEPLP oficiāli paustais atšķirīgais viedoklis: ja televīzijas kanāls nepārprotami ietver noteiktas dalībvalsts auditorijai īpaši mērķētu reklāmu, tam jāreģistrējas šīs saņēmējvalsts jurisdikcijā. Attiecīgā dalībvalsts tad ir patiešām ieinteresēta un gan tehnisku, gan valodas zināšanu iemeslu dēļ arī spējīga veikt aktīvu monitoringu, kas par Latvijā redzamiem televīzijas kanāliem krievu valodā, piemēram, Londonā nemaz nav iespējams, lai gan reģistrācijas maksa, un ne mazā, tiek samaksāta tur, nevis Rīgā.

Jāsecina, ka skaļas deklarācijas iekšpolitiskai lietošanai nav gājušas kopsolī ar skaidriem uzstādījumiem un diplomātisko cīņu starptautiskajā, Eiropas arēnā. Tur latviešiem arvien patīk kā apiņiem vīties gar galvenokārt citu būvētiem balstiem. Neizskatās jau nemaz tik slikti, ir pat skaisti, kad pienāk apiņu ražas laiks kā tagad. Bet sekmīgākam rezultātam savās interesēs noderētu proaktīvāka nostāja, pašiem vairāk iesaistot citus un iesaistoties kopdarbībā ar citiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Nabaga Dimants, viņa penteri komentē vesels bars grafistu,nav neviena korifeja- ne veinbergsanndras,ne ziepniekjurga,ne kazhjurra…

  2. ar šo es paziņoju, ka likumus es zinu labi. zinu, ka Latvijas Valsts valodas likums pieprasa tulkot jebkuru tekstu – ievietotu latviešu valodas vidē. Bet man ir nospļauties par šo likumu, jo mani piesedz Latvijas Avīzes portāla darbinieki, kuri mani ir izveidojuši, lai pelnītu klikšķus. Tādi lūk, jūs latvieši esat!

  3. Dimant , aizveries! Tu esi vienkārši idiots

  4. es rakstu un rakstīšu krievu valodā (man nospļauties par likumiem), jo mani piesedz un piesegs LA avīzes veidotāji, jo viņiem es esmu vajadzīgs, lai pelnītu klikšķus.

  5. par šo maskavas dzeguzi Atbildēt

    atkal šī maskavas dzeguze, šī sarūsējušā padomju impērijas atlieka dimanta izskatā, mēģina skaļi izkladzināt sava saimnieka pieteikto. Proti, “russkij mir” ideoloģiju, paslēptu zrm paknapas jērādiņas. Hei, dimantveidīgais čekist, tavas īstās, imperiālās krāsas ši paknapā sarkanbaltsarkanā jērādiņa nevar nosegt! Palīsziet šai maskavas dzeguzei skaravāt mantas un iesēdināt lētākajā transportā uz maskavu. Lai aizbrauc uz neatgriešanos! Mūsu zemē idioti un nodevēji nav vajadzīgi. Tīeši šis dimantveidīgais čekists nodrošināja, stiprināja svešu valodu Latvijas Radio (LR4), nospļaujoties par LR4 apraides atļaujā rakstīto (proti, ka tā ir integrācijas programma mazākumtautībām svešās valodās) un pārvērta šo LR4 par “integrācijas programmu” par krievu valodā (apm. 97%) skanošu “integrāciju! Idiots un nodevējs ir šis čekists ainārs dimants. Ej tu uz turieni no kurienes atnācis – uz elli – ar visu savu “medūzu”!

  6. Russkijs jaziks lieti noder ja uz kājas uzkrit ķieģelis,bet kāda vella pēc krieviski jākomentē latviešu portālā?1

    • Nu uz net! Daze v etom sluchaje ispoljzujte svoj “moguchij i velikij” jazik, a nash – ne tronjte! A komentirovatj ja budu na tom jazike, na kotorom udobno mne, a ne vam!
      Pekreti vorovatj chuzije niki, bitch!

      • Tu esi apnicis ar savu maisīšanos pa latviešu portāliem, vienkārši pretīgi smirdīgs skunkss. Tu smirdi nepārtraukti, tiklīdz te mēģini kaut ko skrebelēt, un tādēļ tu nekad nebeidz smirdēt. Aizej nomazgājies zem lietus ūdens.

  7. Nu tas švauksts izmanto sava stulbuma proklamēšanai mūsu burtus!? Nezinu, kurš viņa savārstījumu lasa?
    Tāds raksts AIZŅEM BAIGO LAIKU!? KĀPĒC ar tādu ideoloģiju viņš šeit dzīvo?

    • Razve eto ne vi vse prosili moderatorov zapretitj russkij jazik?! Pomoglo eto vam?! Teperj prosite zapretitj i sam shrift! Tak vam i nado!

  8. Nevajag neko aizliegt,kas gribēs vienmēr atradis veidu kā un kur skatīties attiecīgo TVkanālu..un bez solovjova,kiseļeva,norkina utt./humora raidījumiem daudziem dzīve kļūtu neizturami pelēka!

  9. Novoje izdanije molota vedjm! Prjamo srednije veka kakije to. Skoro inkvizicija budet szigatj neugodnih na kostrah. Kak obichno, demokratichno tak, mnenija prostih ludej nikto i ne sprashivajet, i daze ne sobiraetsja sprositj. A vedj eto mi glavnije potrebiteli etogo produkta, i eto mi sami doljni reshatj, chto nam smotretj, a chto – net! Uvi, vse eto ochenj pohoze na nechestnuju konkurenciju. U vashego TV net konkerentnogo produkta, uvi. Nikakije zapretiteljnije meri vam ne pomogut!

  10. Ko tik tie birokrāti neizdomā, lai sev nodarbošanos radītu. Ienesīgs bizness, kaut no patērētāja viedokļa pilnīga bezjēga.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+