Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvieši, kuri sekmēja kosmosa apguvi

irbeneslokators

Jaunums – Rīgas Tehniskajā universitātē nolemts izveidot Aeronautikas institūtu. Šomēnes kalendārā arī Kosmonautikas diena, tāpēc atcerēsimies, ko Latvija devusi aviācijas un kosmosa izpētē un kuri ar Latviju saistītie cilvēki sekmējuši kosmosa apguvi.

 

• 20. gs. sākumā Rīga kļuva par vienu no aviācijas tehnikas un rūpniecības centriem cariskajā Krievijā. Teodors Kaleps (1866 — 1913), Rīgas Politehniskā institūta absolvents, iegādājās brāļu Raitu tipa lidmašīnu un sarīkoja izstādi. Viņš bija rūpnīcas ”Motors” (dib. 1909. gadā) līdzīpašnieks un direktors. Viņa veiksmīgākā konstrukcija bija motors M-1, kuru iekļāva Krievijas impērijas gaisa spēku apbruņojumā.

• Rīgā, tagadējā Valmieras ielā, tika ierīkotas aviodarbnīcas. Vienu no šādām darbnīcām izveidoja Lidija Zvereva (1890 – 1916), kura bija pirmā lidotāja sieviete cariskajā Krievijā. Līdz Pirmajam pasaules karam viņas darbnīcā izgatavoja apmēram 80 lidaparātus, no kuriem lielākā daļa bija “Farman” tipa lidaparāti.

• Rīdzinieks RPI students Frīdrihs Canders (1887 – 1933) ģenerēja idejas par ”Visuma kuģiem”, kas nodrošinās satiksmi starp ”zvaigznēm”. Tēva mājas verandā Zasulaukā iekārtoja pirmo “kosmisko siltumnīcu”. Reālu raķešu konstruktora darbu Canders izvērsa pēc revolūcijas Maskavā, līdz pat raķetes GIRD-X palaišanai.

• Rīgā dzimušais Mstislavs Keldišs (1911 – 1978) no pilsētas aizbrauca četrarpus gadu vecumā, viņš ir viens no praktiskās kosmonautikas ēras ievadītājiem.

• Rīgā 1948. gada 16. janvārī dzimušā Anatolija Solovjova kontā ir pieci lidojumi – 1988., 1990., 1992., 1995. un 1997. gadā. Solovjova laika ilguma rekords, uzturoties atklātajā kosmosā (16 iziešanas kosmosā), ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.

Aleksandrs Kaleri, kurš dzimis 1956. gada 13. maijā Jūrmalā, piedalījās kosmiskās stacijas “Mir” programmā. No 1992. līdz 2003. gadam veicis četras ilgtermiņa kosmosa misijas.

• Kopš 60. gadiem Rīgā tika organizēta mākslīgo Zemes pavadoņu novērošana, radīti izolācijas materiāli, pārklājumi kosmosa kuģiem, piemēram, putuplasta materiāls ripors, ko izmantoja kosmosa kuģī ”Buran”.

Konstantīns Počs (1912 – 1994) – fiziķis, viens no izcilākajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem un izgudrotājiem, LZA goda doktors. Vairāk nekā 30 gadus strādājis ASV Gaisa spēku un pasaules telpas laboratorijā (Bostona, ASV), piedalījies ASV Mēness pētījumu programmas īstenošanā un slavenās AWACS sistēmas izveidē. Kopš 1962. gada viņš bija ASV gaisa spēku un Pasaules telpas projektu koordinators Bostonā, administrējis miljardiem vērtus projektus, konstruējis meteoroloģiskās atbalsta raķetes 1969. gada Mēness ekspedīcijai, saņēmis ASV prezidenta pateicību. Viņa uzvārdā nosaukta LZA balva studentiem fizikā.

• Padomju laika armijas objektu “Zvaigznīte”, kas bija ļoti slepens un kalpoja, lai noklausītos NATO valstu radio un telefonsarunas, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1994. gadā pārveidoja par Irbenes radioastronomijas centru ar astoto lielāko radioteleskopu pasaulē. Tas gluži kā sikspārnis “redz” skaņu, uztver acij neredzamo starojumu un pārvērš to attēlā. Astronomi šādi novēro Sauli un vissenāko starojumu – daļiņas, kas radušās pirms daudziem miljardiem gadu uzreiz pēc Lielā sprādziena, kad piedzima Visums.

• Pērn izstrādāts Latvijā pirmais satelīts ”Venta – 1”. Satelītu palaidīs no Indijas kosmodroma un tas riņķos ap Zemi aptuveni 600 km augstumā pa slīpu orbītu. Pavadonis varēs pārskatīt gandrīz visu no ledus brīvo, tātad kuģojamo planētas daļu. Informāciju no AIS uztvērējiem un Zemes virsmas attēlus pavadonis pārraidīs uz diviem sakaru centriem, kas atradīsies Brēmenē un Irbenē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+