Kultūra
Kultūrpolitika

Latvieši – lieli žurnālu lasītāji 16


Izstāde “Latviešu žurnāli 100 gados” būs skatāma līdz 2019. gada 31. janvārim. Misiņa bibliotēka ir atvērta jebkuram apmeklētājam.
Izstāde “Latviešu žurnāli 100 gados” būs skatāma līdz 2019. gada 31. janvārim. Misiņa bibliotēka ir atvērta jebkuram apmeklētājam.
Foto – Valdis Semjonovs

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10, atklāta izstāde “Latviešu žurnāli 100 gados”. Tajā ir iespēja apskatīt vairāk nekā 700 dažādos laikos izdotu žurnālu no Misiņa bibliotēkas krājuma.

 

Šie žurnāli apliecina – pirms 100 gadiem Latvijā lasītājus interesēja tās pašas tēmas, kas mūsdienās. Izstādē visvairāk vietas atvēlēts praktiska satura žurnāliem, kas rak-sta par amatniecību, rokdarbiem, dārzkopību. Daudz žurnāli rakstījuši arī par mākslu, teātri, kino, mūziku. Plašs klāsts ir ar žurnāliem par izglītību, zinātni, dabu.

“Arī katrai nozarei ir savi žurnāli, Latvijas laikā iznāca gan žurnāls “Latvijas Drēbnieks”, gan “Latvijas Dzirnavnieks”. Arī veterinārārstiem. Zvejniekiem un lauksaimniekiem bija savi nozares žurnāli. Ir ļoti daudz arī reliģiska satura žurnālu, no kuriem varēju izlikt tikai ļoti mazu daļu. Katra konfesija ir izdevusi vienu vai vairākus žurnālus,” atklāj izstādes ierīkotāja Gunta Jaunmuktāne.

Izstādes ierīkotājai pašai lielākais atklājums bijis 1940. gada jūlija “Atpūta”, kam uz vāka vēl ir Saeimas nams un Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi, bet iekšlapās jau ir “komunistu žurnāls”. Uz nākamās “Atpūtas” jau greznojas LPSR ģerbonis. Arī šo žurnālu var redzēt izstādē. “Daudzi varbūt nezina, ka padomju gados populārā žurnāla “Zvaigzne” prototips bija tieši Latvijas brīvvalsts izdevums “Atpūta”,” piebilst izstādes veidotāja.

“Žurnāls ir kaut kas starp avīzi un grāmatu. Šis hibrīdveidojums – dažāda biezuma un satura – ir ļoti izcila latviešu kultūras zīme, ko mēs tā īsti neesam vēl novērtējuši. Tā ir vēstures zīme gan pēc satura, gan arī pēc poligrāfijas veikuma. Lai paskatāmies vien, uz kāda papīra žurnāli tika drukāti krīzes situācijā un kāda ir šodienas žurnālu kultūra Latvijā,” savu definējumu žurnāliem sniedza Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane. “Pirmās Latvijas laikā intelektuālo dzīvi konstruēja Grīna vadītās “Domas” un daudzi citi izdevumi, kam bija svarīgi vadīt Latvijas kultūru prom no banalitātes. Prom no banalitātes vadīja arī žurnāls “Avots”, kuram ir izcila pavērsiena nozīme. Mums ir ļoti daudz šādu izcilu, vēl neapzinātu pieturas punktu. Neesam novērtējuši arī “Atpūtas” nozīmi. Tas konstruēja dzīves stilu brīvā valstī, pieradinot pie mietpilsoniskā, daži teiks – sīkpilsoniskā dzīves stila, bet tur bija standarts – pārticība, pašapziņa, daudzveidība, arī higiēna. Šajos žurnālos ir daudz ko redzēt,” piebilda profesore.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šogad aprit 250 gadi, kopš iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā “Latviešu Ārste” (1768 – 1769), kuru izveidoja baltvācu humānisti Pēteris Ernests Vilde un Jēkabs Lange. Tas tika izdots Igaunijā un sniedza dažādas praktiskas zināšanas un ieteikumus. Arī pirmo laikrakstu latviešu valodā “Latviešu Avīzes” (1822 – 1915) izdeva sveštautieši, vācu mācītāji Jelgavā. Savukārt pirmais Latvijas brīvvalsts literārais žurnāls ir Augusta Mežsēta 1919. gada rudenī dibinātais “Latvijas Rīts”, kas vēlāk pārtapa par žurnālu “Vaiņags”. Tomēr tas bija tikai sākums, jo jau 1920. gadā bija izveidoti vēl 45 žurnāli. Visražīgākais izrādījās 1931. gads, kad nāca klajā 125 žurnāli. Pavisam laikā līdz 1940. gadam īsāku vai ilgāku laiku iznāca gandrīz 2000 laikrakstu, žurnālu un biļetenu.

Salīdzinājumam – 2017. gadā Latvijā izdoti 330 dažādu nosaukumu žurnāli, kuru kopējā tirāža sasniegusi 25,8 milj. eksemplāru. Visvairāk žurnāli izdoti latviešu valodā (195) un krievu valodā (29). Vispopulārākie ir mēneša žurnāli, kā arī žurnāli, kas iznāk 3 – 6 reizes gadā, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas dati.

Mediju eksperte Anda Rožukalne, novērtējot Misiņa bibliotēkas dārgumus, atzina, ka žurnāli ir daļa no mūsu kultūras. “Pirms dažiem gadiem Latvijā žurnālus lasīja vidēji vairāk nekā Eiropas Savienībā, domāju, ka šī situācija nav daudz mainījusies. Žurnāli Latvijā vienmēr ir bijuši ārkārtīgi nozīmīgi,” viņa piebilda.

LA.lv