Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
10. novembris, 2017
Drukāt

Latvieši mācās sliktāk nekā krievi? (38)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Krievvalodīgo skolu absolventi centralizētos eksāmenus kārtojot veiksmīgāk nekā jaunieši, kas mācījušies latviešu skolās, tāpēc reformas mazākumtautību vidusskolās nav nepieciešamas vai pat būtu graujošas izglītības kvalitātei – tāds ir viens no apgalvojumiem, apstrīdot krievu vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Šādu argumentu izmantojis pat Latvijas Televīzijas analītiskais raidījums “De facto”. Bet cik patiess ir šis apgalvojums?

“De facto” tika rādīti dati par to, kā šogad centralizētos eksāmenus kārtojuši dažādu skolu absolventi. Datus gan atspoguļoja tikai par trim eksāmeniem – matemātikas, fizikas un vēstures. Tie lika saprast, ka krievu skolu absolventu sasniegumi eksāmenos ir par 10 līdz pat 20 procentiem augstāki. LTV šie dati tika parādīti bez atsauces. Kā noskaidroju, šo informāciju LTV bija sniedzis Valsts izglītības satura centrs (VISC) – iestāde, kas rīko centralizētos eksāmenus un arī apkopo statistiku par skolēnu sniegumu tajos. Tomēr patiesībā statistika, ko VISC bija sniedzis LTV un arī “Latvijas Avīzei”, neliecina, ka atšķirības eksāmenu rezultātos ir tik lielas. Piemēram, angļu valodas eksāmenā krievu skolu absolventi bijuši tikai par nepilniem diviem procentiem zinīgāki, ķīmijas eksāmena rezultāti bija gandrīz identiski, bioloģijas eksāmenu latviešu skolu absolventi nokārtojuši nedaudz labāk nekā krievu skolas beigušie, savukārt franču valodas eksāmenā latviešu skolu absolventi bijuši daudz pārāki (sk. tabulu).

Patiesībai atbilst tas, ka daļā eksāmenu krievu skolu skolēni bija zinīgāki nekā latviešu skolu absolventi. Piemēram, matemātikas un vēstures eksāmenos cittautieši ir pārāki vismaz pēdējos trīs gados. Taču, pirmkārt, kā jau teikts, šādi rezultāti nav visos mācību priekšmetos. Vidējais rezultāts 2017. gada centralizētajos eksāmenos krievu un latviešu vidusskolās bija diezgan līdzvērtīgs. Krievu skolās tas bija 58,9, bet latviešu skolās – 55,8 procenti. Otrkārt, jāņem vērā, ka centralizētos eksāmenus kārto arī profesionālās izglītības iestādēs. Tā kā šajās skolās liela vērība pievērsta nākamās profesijas apguvei un vispārējos mācību priekšmetos ir mazāk mācību stundu, ierasts, ka šo skolu absolventiem eksāmenu rezultāti ir sliktāki nekā parasto vidusskolu un ģimnāziju absolventiem. Taču valsts finansētās profesionālajās izglītības iestādēs mācības notiek tikai latviski. Līdz ar to profesionālo skolu absolventu sniegumu skaita pie latviešu skolu rezultātiem, tādējādi “novelkot” tos uz leju. Savukārt datos par krievu skolām atspoguļojas tikai to skolēnu sniegums, kuri mācījušies vispārējās vidusskolās.

Jautāju sižeta autorei Olgai Dragiļevai, kāpēc sižetā uzsvērti tieši tie eksāmeni, kuros latviešu skolu skolēni bijuši vājāki. Pēc neilgas stīvēšanās un aicinājuma sazināties ar LTV Komunikācijas dienestu žurnāliste atbildēja: “Mērķis bija sniegt atbildi uz jautājumu, vai pašlaik tā saukto krievu skolu audzēkņi sekmīgi apgūst mācību saturu. Dažos priekšmetos “krievu skolu” skolēniem rezultāti ir labāki (piemēram, matemātika, vēsture), citos ir sliktāki (piemēram, latviešu valoda), bet, rēķinot vidējo rezultātu visos priekšmetos, “krievu skolu” skolēniem rezultāti ir nedaudz labāki. Piekrītu, ka skaidrības labad šo frāzi sižetā varēja ilustrēt ar visu eksāmenu rezultātu infografiku.”

Jāpiebilst, ka VISC pētījis, kā centralizētajos eksāmenos veicas skolēniem, kuri pēc 9. klases no krievu skolas aizgājuši mācīties uz latviešu skolu. Dati, kuri gan ir no 2013. gada, liecina – šādi skolēni visos eksāmenos, izņemot fizikas, bija pārāki par tiem skolēniem, kuri gan pamatskolā, gan vidusskolā mācījās mazākumtautību skolā. Tas VISC speciālistiem ļāvis secināt, ka cittautiešiem latviešu valoda nav traucējusi sekmīgi apgūt mācību priekšmetus, kuros kārtots eksāmens. Ir pamats domāt, ka šī tendence turpinājusies arī pēc 2013. gada, teic VISC pārstāve Alise Bērziņa. Turklāt šiem cittautiešiem arī latviešu valodas prasmes ir daudz augstākas nekā tiem, kas pabeiguši krievu vidusskolas.

Spriežot par izglītības kvalitāti, svarīgi ņemt vērā visus datus, nevis tikai tos, kuri pamato jau iepriekš izveidojušos viedokli.

 

20171109201252_1954

Pievienot komentāru

Komentāri (38)

  1. Man kaut kā nav ticības tiem krievu skolu skolotājiem. Man liekas, ka viņi tā pavieglāk palaiž, lai smukāk izskatās un varētu apriet latviešus. Un salīdzināšana jau arī nav godīga- kāpēc latviešu vidusskolām liek klāt profesionālās skolas??? Tad lai dala atsevišķi trīs daļas- krievu vidusskolas, latviešu vidusskolas un prof.skolas – vai tad izglītības min. ierēdņu par maz, lai tādu nieku izdarītu?

  2. diemžēl šāda tendence ir!

  3. Un krievu vecāki māca saviem bērniem skolotājus cienīt, tāpēc arī ir pietāte un cieņa, un mācās.

  4. Krievu skolēni ir daudz mērķtiecīgāki. Bet mūsu latvju bāleliņi ir tendēti izvēlēties vieglāko ceļu – ka tik nepārpūlēties mācoties. Un tad brīnāmies, ka mums nav tā un nav šitā. Nebūs arī, kamēr nemainīsies attieksme pret mācīšanos.

  5. Krieviem učenes eksāmenā saka priekšā…

  6. Kur mans komentārs??? Atbildēt

    Kas notiek, L.avīze???

  7. Iz pieredzes,diemžēl... Atbildēt

    Zināmajā laikā, kad skolās bija divplūsmu princips, iznāca mācīt ķīmiju gan latviešu,gan krievu skolēniem.Par nožēlu jāatzīst,ka attieksme pret zināšanu apguvi un zināšanas diezgan stipri atšķīrās ne par labu latviešu klasēm. Krievi ar interesi lasīja tālaika populārzinātniskos izdevumus.Kaut arī latviešu klasēs vairums labi pārvaldīja krievu valodu,intereses par šādiem izdevumiem praktiski nebija(arī tiem,kam ķīmija interesēja).Tā bija pirms >40 gadiem. Vai nekas nav mainījies?

  8. Ja jau paši stundu laikā tikai par pīpēšanu aiz stūra domājāt , tad, varbūt, nevajadzētu rakstīt tik kroplus un stulbus komentārus, bet pamācīties latviešu valodu kādos papildu kursos?

  9. bet viņi jau neko nesameloja Atbildēt

    piesauca priekšmetus kuros starp citu jāliek akcents būtu visvairāk visiem, jo mums katastrofāli pietrūkst inženieru, ķimiķu, programmetaju, zinātnieku …. un tur pārsvars ir acīm redzams, viņi lai vel kaši nemeklētu kā reiz nokluseja vēsturi, kur ari pārsvars zināšanās ir graujošs, bet tur tādi kā arno tulit bļautu ka māca ne to vēsturi, veikli piemirstot ka māca vienu un to pašu un ari eksāmenā jautā vienu un to pašu. tā ka nav ko iespringt, tā ir dzīves realitāte, letiņi izmirst gan fiziski gan garīgi

  10. kuram žurnālistam būtu drosme parādīt “nesaprotamo” LTV vadības noslieci uz svešas valodas ieviešanu, piesmejot latviešu valodu. Paskatieties divu gadu gājumā visus LTV centienus nostiprināt svešvalodu t.i. krievu valoduLatvijas Televīzijā. Žurnālisti, kur ir šāds apskats? Ko, baidāties no ši krievu aģentu perēkļa?

  11. Pieredze valsts koledza Atbildēt

    Klase jautaju (22 studenti) kurs kartoja fizika eksamenu? 1 roka pacelas. Bet man jamaca fizika, buvmehanika. Par ko runajam? Un tadi bus valsts ierednisi, kuri parbaudis un inspices buvniekus.

    • Jūsu komentārs vien jau ir ir liecība par īsteno stāvokli izglītībā. Ja tādi māca fizikas un būvniecības, tad ir vakars – vienalga, krievam vai latvietim.

  12. Par kādas vēstures mācīšanu ir runa??? Tas vēl ir jautājums…

    • vēstures jautajumi jau abām plūsmām vieni un tie paši, tā ka velti te centies but aspratigs.

      • 6. martā Meitenes robežkontroles punkta robežsargi aizturēja 44 gadus vecu Lietuvas pilsoni Sergeju P., kurš mēģināja ievest sešas pakas ar 357 nedeklarētām Krievijas mācību grāmatām Istorija otečestva (Tēvijas vēsture) 10. un 11. klasei,

    • gan vielas izklāsta valoda, gan metodika ir pārcelta no krievu avotiem – tāpēc latviešiem principā sveša !

    • gan vielas izklāsta valoda, gan metodika ir pārcelta no krievu avotiem – tāpēc latviešu mentalitātei principā sveša !

    • gan vielas izklāsta valoda, gan metodika ir pārcelta no krievu avotiem – tāpēc latviešu mentalitātei principā sveša !

  13. Pasniedzeja, nu jau bijusi Atbildēt

    Krievu skolu absolventi augstskola macas labak. Un nav skerslis sliktakai latviesu valodas zinasanai. Aktivi uzdod jautajumus, lasa literaturu, analize. Kursa projekti labi. izteikts komandas gars, sadariba. To jau es pamaniju, kad saku stradat gadus 12 atpakal. Iesakuma, dzirdot valodu, parnem sajuta, ka bezcerigs gadijums, nekas nebus. Bet liels parsteigums, ka no sakotneji nesekmiga, klust par teicamnieku. Nak uz konsultacijam ar gramatu un parjauta , vai vins pareizi sapratis. Patiess prieks par sadiem studentiem. Es nenollieku latviesu valodas skolas. Vini vienkarsi merktiecigaki, citada mentalitate. Apmeram ta, ka latviesiem arzemes dzivojot. Censties apgut, saprast, jo no ta atkarigs talakais dzives cels.

  14. Skatot matemātikas, daļēji fizikas, ķīmijas mācību grāmatas latviešu valodā var teikt tā; Kāpēc mācību viela būtu jāapgūst viegli un saprotamā veidā, ja visu var apgūt sarežģītā un grūti skaidrojamā veidā. Ja krievu valodā mācību grāmatas sastādītas talantīgāk, tad skolēnu zināšanas atspoguļo tikai mācību programmu mācīšanas procesa nianses. Mums, gandrīz vai var teikt, izglītības pakāpi nosaka pareizās partijas biedra karte, arī mācību grāmatu rakstīšana laikam nav izņēmums. Gribas autoriem to divriteni izgudrot no jauna, bet ne vienmēr kvalitatīvi tas izdodas.

    • Par matemātikas grāmatām sākumskolai (Menča) grāmatām, gan laikam to nevar teikt, tās pārtulkoja Dāņi saviem bērniem

      • Man savulaik bija tas gods matemātiku mācīties pie skolotājas Mencas ar ļoti sasprinktu mācību vielas apguvi. Šodien tik talantīgi skolotāji, pasniedzēji un skolēni grūti atrodami. Un tas ir tikai valdības vīreļu nopelns .

      • Nu par augstskolu studentiem pavisam grūti runāt. Ja nezini krievu, angļu vai vācu valodu speciālas mācību priekšmetu apjomā, nekāda diža studēšana sanākt nevar, ja nu vienīgi mācību bibliotēkās saglabājušās padomju laika mācību grāmatas. Bet tās ir neglābjami novecojušas vairāk nekā 25 gadu laikā. Bet speciālo mācību literatūru mūsdienām latviešu valodā ar uguni nesameklēsi. Ne velti mēģināja latviešus pamodināt bijušais politiķis sakot ka latviešu valoda nevērtīga. Padomju laikā to nevarēja teikt, mācību literatūra bija gandrīz vai nepieciešamos daudzumos un kvalitātē. Nu ņemsim kaut vai augstākās matemātikas pamatkursu . ieteiktā literatūrano kā būtu jāpgūst mācību viela:Ieteicamās literatūras saraksts

        K. Šteiners „Augstākā matemātika”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1977.
        K. Šteiners „ Matemātikas analīzes elementi”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1977.
        N. Bogomolovs „Augstākās matemātikas uzdevumi tehnikumiem”, Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1989.
        A. Kolmogorova redakcija „ Algebra un analīzes elementi” Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1990.

  15. Bēdīgākie ir latviešu valodas eksāmena rezultāti latviešu skolās – 53,9% tikai! Par to būtu jāuztraucas, nevis par to, kādas sekmes krievu skolās. Latvieši paši savu valodu jau vairs nepārvalda.

  16. Attiecībā uz matemātiku, fiziku un iespējams daļēji arī ķīmiju, man šķiet, ka apguvi latviešu skolās un krievu skolās rada mentalitāte. Paskatieties apkārt – krievi savus bērnus ved mācīties šahu, ķīmiju, fiziku, programmēšanu, robotiku – šajos pulciņos ir nospiedošs krievu bērnu daudzums. Latvieši savējos sūta dejot, dziedāt, teātra pulciņos.

    • Labi,par latviešiem un krieviem viss skaidrs, bet uz kādiem pulciņiem savus bērnus sūta Latvijas jūdi,ukraiņi,poļi,čigāni,lietuvieši,baltkrievi,igauņi utt.?

      • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch!

    • mēs esam dziedātāju un dejotāju tauta:) atceries pasaku par sienāzi kas visu vasaru spēleja un attapās tik rudenī:) tipiska tūdaliņu domāšana

Draugiem Facebook Twitter Google+