Foto – Ieva Lūka/LETA

Latvieši mācās sliktāk nekā krievi? 38

Krievvalodīgo skolu absolventi centralizētos eksāmenus kārtojot veiksmīgāk nekā jaunieši, kas mācījušies latviešu skolās, tāpēc reformas mazākumtautību vidusskolās nav nepieciešamas vai pat būtu graujošas izglītības kvalitātei – tāds ir viens no apgalvojumiem, apstrīdot krievu vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Šādu argumentu izmantojis pat Latvijas Televīzijas analītiskais raidījums “De facto”. Bet cik patiess ir šis apgalvojums?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“De facto” tika rādīti dati par to, kā šogad centralizētos eksāmenus kārtojuši dažādu skolu absolventi. Datus gan atspoguļoja tikai par trim eksāmeniem – matemātikas, fizikas un vēstures. Tie lika saprast, ka krievu skolu absolventu sasniegumi eksāmenos ir par 10 līdz pat 20 procentiem augstāki. LTV šie dati tika parādīti bez atsauces. Kā noskaidroju, šo informāciju LTV bija sniedzis Valsts izglītības satura centrs (VISC) – iestāde, kas rīko centralizētos eksāmenus un arī apkopo statistiku par skolēnu sniegumu tajos. Tomēr patiesībā statistika, ko VISC bija sniedzis LTV un arī “Latvijas Avīzei”, neliecina, ka atšķirības eksāmenu rezultātos ir tik lielas. Piemēram, angļu valodas eksāmenā krievu skolu absolventi bijuši tikai par nepilniem diviem procentiem zinīgāki, ķīmijas eksāmena rezultāti bija gandrīz identiski, bioloģijas eksāmenu latviešu skolu absolventi nokārtojuši nedaudz labāk nekā krievu skolas beigušie, savukārt franču valodas eksāmenā latviešu skolu absolventi bijuši daudz pārāki (sk. tabulu).

Patiesībai atbilst tas, ka daļā eksāmenu krievu skolu skolēni bija zinīgāki nekā latviešu skolu absolventi. Piemēram, matemātikas un vēstures eksāmenos cittautieši ir pārāki vismaz pēdējos trīs gados. Taču, pirmkārt, kā jau teikts, šādi rezultāti nav visos mācību priekšmetos. Vidējais rezultāts 2017. gada centralizētajos eksāmenos krievu un latviešu vidusskolās bija diezgan līdzvērtīgs. Krievu skolās tas bija 58,9, bet latviešu skolās – 55,8 procenti. Otrkārt, jāņem vērā, ka centralizētos eksāmenus kārto arī profesionālās izglītības iestādēs. Tā kā šajās skolās liela vērība pievērsta nākamās profesijas apguvei un vispārējos mācību priekšmetos ir mazāk mācību stundu, ierasts, ka šo skolu absolventiem eksāmenu rezultāti ir sliktāki nekā parasto vidusskolu un ģimnāziju absolventiem. Taču valsts finansētās profesionālajās izglītības iestādēs mācības notiek tikai latviski. Līdz ar to profesionālo skolu absolventu sniegumu skaita pie latviešu skolu rezultātiem, tādējādi “novelkot” tos uz leju. Savukārt datos par krievu skolām atspoguļojas tikai to skolēnu sniegums, kuri mācījušies vispārējās vidusskolās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāju sižeta autorei Olgai Dragiļevai, kāpēc sižetā uzsvērti tieši tie eksāmeni, kuros latviešu skolu skolēni bijuši vājāki. Pēc neilgas stīvēšanās un aicinājuma sazināties ar LTV Komunikācijas dienestu žurnāliste atbildēja: “Mērķis bija sniegt atbildi uz jautājumu, vai pašlaik tā saukto krievu skolu audzēkņi sekmīgi apgūst mācību saturu. Dažos priekšmetos “krievu skolu” skolēniem rezultāti ir labāki (piemēram, matemātika, vēsture), citos ir sliktāki (piemēram, latviešu valoda), bet, rēķinot vidējo rezultātu visos priekšmetos, “krievu skolu” skolēniem rezultāti ir nedaudz labāki. Piekrītu, ka skaidrības labad šo frāzi sižetā varēja ilustrēt ar visu eksāmenu rezultātu infografiku.”

Jāpiebilst, ka VISC pētījis, kā centralizētajos eksāmenos veicas skolēniem, kuri pēc 9. klases no krievu skolas aizgājuši mācīties uz latviešu skolu. Dati, kuri gan ir no 2013. gada, liecina – šādi skolēni visos eksāmenos, izņemot fizikas, bija pārāki par tiem skolēniem, kuri gan pamatskolā, gan vidusskolā mācījās mazākumtautību skolā. Tas VISC speciālistiem ļāvis secināt, ka cittautiešiem latviešu valoda nav traucējusi sekmīgi apgūt mācību priekšmetus, kuros kārtots eksāmens. Ir pamats domāt, ka šī tendence turpinājusies arī pēc 2013. gada, teic VISC pārstāve Alise Bērziņa. Turklāt šiem cittautiešiem arī latviešu valodas prasmes ir daudz augstākas nekā tiem, kas pabeiguši krievu vidusskolas.

Spriežot par izglītības kvalitāti, svarīgi ņemt vērā visus datus, nevis tikai tos, kuri pamato jau iepriekš izveidojušos viedokli.