Foto – Timurs Subhankulovs

Latvieši nav nekādi tūdaliņi. Saruna ar režisoru Regnāru Vaivaru 2

Jaunnedēļ, 27. februārī, Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos izrāde “Lidojošais Travolta” Regnāra Vaivara režijā – stāsts par latviešu bailēm izrauties no sev ierastās vides, tā sacīts izrādes pieteikumā. Ieceres pirmavots ir Artūra Dīča luga, kura pārliecinoši un vienbalsīgi ieguva pirmo vietu Nacionālā teātra lugu konkursā 2016. gadā. Sarunā ar režisoru Regnāru Vaivaru arī par to, cik lielā mērā lugas iestudētājs var atļauties atkāpties no pirmavota.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

– Ienākot Jaunajā zālē izrādes “Lidojošā Travolta” mēģinājumā, nāsīs iesitas īsta siena smarža, uz skatuves saripinātas lielas siena ķīpas…

R. Vaivars: – Siens ir no Kurzemes, jo izrāde vairāk par Kurzemi, Latgalē siens smaržo citādi…

CITI ŠOBRĪD LASA

– Izrādes stāsts esot par latviešu bailēm izrauties no ierastās vides. Vai jums šķiet, ka mēs tik tiešām no tā baidāmies?

– Baidās jebkurš cilvēks. Un par to arī ir izrāde. Kāpēc krietni pieauguši bērni nevēlas aiziet no mammas, kad, pēc visa spriežot, to nabas saiti jau vajadzētu pārraut? Tu sāc saņemt algu, bet vēl paliec pie vecākiem. Jo ērti. Cita vide uzliek citus pienākumus.

– To jau par Itāliju stāsta, ka jauni vīrieši ilgi neprecas un dzīvo pie mammas, bet no Latvijas gan daudzi jaunie un ne tikai kur tik pasaulē pelna maizi…

– Bet kāpēc neatgriežas atpakaļ? Dzīvo briesmīgos apstākļos, pa desmit cilvēkiem vienā istabā, bet nebrauc mājās, jo ir kauns paziņot, ka ir zaudētāji. Tas atkal ir jautājums par bailēm no izraušanās. Ne vienmēr šīs bailes saistās ar izraušanos no ierastiem apstākļiem. Tās var būt saistītas ar izraušanos no jebkā. Arī sava zaudējuma atzīšanas.

– Kas ir jūsu izrādes varonis Travolta?

– Džeks, kurš sevi sajūt kā krutāku mākslinieku nekā tie, kuri studē dažādās augstskolās, strādā institūcijās, pelna naudu… Viņš uzskata, ka galīgos laukos – mēs šo vietu nosaucām par Nirzu, jo Nirza skaniski ir kaut kas pa vidu starp nirvānu un dir…u – var radīt daudz jaudīgāku mākslu, nekā esot un mācoties jebkur citur un agri vai vēlu iekļaujoties tajās institūcijās, kas visapkārt pastāv. Bet lidojošais tāpēc, ka ar lidošanu saistās Travoltas mākslinieciskā performance.

Jo vairāk bail pamest ierasto vidi, jo lielāka ir vēlme saglabāt mugurkaulu taisnu. Ja pats saproti, ka esi mīkstais, tomēr centies savas sievas, bērnu, vecāku un draugu priekšā tāds neizskatīties. Bailes izrauties no savas vides vēl nebūt nenozīmē, ka nav iespējams tajā dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Izrādes stāsts, protams, nebūs līdzīgs Pepijai Garzeķei. Ja cilvēkiem sāp, viņi ļoti reti ir laipnīgi cits pret citu. Un visvairāk katram sāp viņš pats. Vēl tas būs stāsts par to, ka cilvēki kaut ko gaida no Dieva un nekad nedomā, kāpēc mēs neko nedodam Dievam.