“Latvieši prot skaisti novecot” 3
Šodien, 1. oktobrī, ir Starptautiskā veco ļaužu diena. Vairākiem aktīviem senioriem vaicāju, kāda ir viņu recepte lieliskām vecumdienām.
Georgs Andrejevs, ārsts, diplomāts, politiķis: “Man daudzas lietas sagādā prieku. Nupat bijām kopā ar sieviņu vietā, kur nekad nebiju bijis, – Gaujas senlejā no Kaķīškalna pakājes aizgājām līdz Velnalas klintīm. Sākums nebija sevišķi viegls – daļa tiltiņu bojāti, bet klāt tikām un skats bija fantastisks! Vēl mēs savā kāzu jubilejā pirmo reizi šovasar izceļojām Kuršu kāpu. Lielisks piedzīvojums. Prieks, ka varam to veikt bez neviena palīdzības. Nekādas īpašas receptes vecumdienām nav. Vienkārši jāstrādā! Es rakstu grāmatu, eju uz Ārlietu ministrijas sēdēm, pārbaudu jauno diplomātu tapšanu. Tas ir sabiedrisks pienākums, bet vismaz veidojas saikne ar jauniešiem un šis darbs man patīk. Aug bērni, mazbērni, nu jau arī divi mazmazbērni. Bērni dod lielu spārnojumu. Tiem, kuriem nav uz ko atskatīties, ir daudz drūmāks un bēdīgāks senioru laiks. Uzskatu, ka latvieši prot skaisti novecot, taču viss saistīts arī ar vispārējo dzīves līmeni. Būtu tās pensijas lielākas, gan jau lielāka daļa izbaudītu ceļojumus.”
Daumants Znatnajs, Latvijas Sporta veterānu savienības prezidents: “Prieku man sagādā kustība un aktīvs dzīvesveids. Prieku sagādā arī mazmazbērni, kuri jāvadā uz skolu, jāpalīdz. Viņiem ir cita domāšana, kas ir ļoti interesanti. Mana recepte skaistām vecumdienām ir neapstāšanās, bet darbošanās. Mums ir ap 10 000 aktīvo sporta veterānu. Viņiem mūsu rīkotie pasākumi un sporta sacensības ir ļoti svarīgas. Mēs jau smejamies, ka veterānus vajag, lai mazbērni redz, kā viņu vecīši darbojas, un paši darītu tāpat. Runājot par veterānu sacensībām – kas tik mums iet vaļā! Riteņi, skriešana utt. Mums ir tāds vecītis, kurš noskrējis virs 100 maratoniem, turklāt sākot no 50 gadu vecuma! To, ko citi neveselie noēd zālēs, to mēs uzkrājam aktīvam dzīvesveidam. Kaut kur aizbraukt – tas dod milzīgu stimulu un prieku! Senioriem vajag, lai būtu balles, jo tad visi satiekas, atceras vecos laikus. Mēs nāvi negaidām. Mūsu devīze ir “Aktīvs dzīvesveids līdz mūža galam!”. Kad tas būs, lai domā tas tur – augšā, mēs par to nedomājam.”
Jānis Anmanis, mākslinieks: “Man prieku sagādā 10. oktobris, kad Vaidavas kultūras namā seši seniori, tostarp es, prezentēsim mūsu izdoto grāmatu “Nekaunīgie veči!”. Mēs grāmatu dēvējam par Barona nerātno dainu otro daļu. Lai ir ko lasīt zem segas ar bateriju. Vēl esmu izveidojis 100 gleznu izstādi, daļa no tām ir uz metāla plāksnēm. To visu var redzēt zem klajas debess, un cilvēkiem ļoti patīk. Ja iekšā ir radošais gars, tad man tās ir laimīgas vecumdienas.”
Raimonds Pauls, komponists un pianists: “Par gadiem cenšos nedomāt, jo man ir tik daudz darba, ka nav īsti laika par to domāt. Esmu kā vāveres ritenī. Man, paldies Dievam, ir laimējies, jo varu rakstīt un darīties. Kā es smejos – es varu uziet uz skatuves, bet galvenais, ka varu no tās arī noiet! Recepte vecumdienām – uzstāties, piedalīties pasākumos, gatavoties interesantam koncertam. Man ir interesanti pavērot, kā jaunie darbojas, cenšos viņiem turēt līdzi un neatpalikt. Ceļot man nepatīk un tas mani absolūti neinteresē. Es labāk aizbraucu uz savu vasarnīcu un papļauju zāli. Domāju, ka latvieši prot skaisti novecot, diemžēl dažiem nepaveicas ar veselību.”
