Latvijas enciklopēdijas vietā pagaidām – vien akadēmiskie raksti 1
Nule iznākušajā četru sējumu akadēmisko rakstu krājumā “Latvieši un Latvija” esot koncentrēts labākais un jaunākais, ko humanitārās nozares zinātnieki ar pieejamo finansējumu šobrīd Latvijā var piedāvāt. Citējot izdevuma galveno redaktoru akadēmiķi Jāni Stradiņu, grāmatām “būs paliekoša vieta ikviena latvieša grāmatplauktā, vismaz līdz laikam, kamēr netiks izdota Latvijas nacionālā enciklopēdija”.
Četrus gadus veidotā krājuma atvēršanas svētki Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) noritēja visaugstākajā līmenī – ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes klātbūtni un uzrunām, ar premjerministres Laimdotas Straujumas un kultūras ministres Daces Melbārdes atsūtīto apsveikumu nolasīšanu un ar braši nodziedātu “Dievs, svētī Latviju!”. Ilgi lolotā izdevuma “Latvieši un Latvija” atvēršana patiešām bija liels notikums, kas sasauca ne vien kuplu akadēmisko zinātnieku pulku, bet arī dažu labu Saeimas un Eiroparlamenta deputātu un tāpat uzņēmējus – sponsorus. Pateicoties pēdējo atbalstam, krājums varēja tikt nodrukāts. Valsts dotās naudas no Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” pietika vienīgi akadēmisko rakstu sastādīšanai un sagatavošanai elektroniskā versijā, bet ne drukas darbiem. Tiem naudu deva kompānijas “Grindeks”, “Itera”, “Saules aptieka”, Pētera Avena labdarības fonds “Paaudze”, uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš.
Ļoti eiropeiska
Ideja par šādu darbu radusies 2009. gadā, lūkojoties uz 1930. – 1932. gada divsējumu krājumu “Latvieši” arheologa Franča Baloža un etnogrāfa Pētera Šmita redakcijā. Tomēr “Latvieši un Latvija” kvantitatīvi un kvalitatīvi to pārspēj. Izdevuma pirmais sējums apkopo un analizē baltu tautu – latviešu senču valodu, folkloru, mitoloģiju un etnogrāfiju, sākot jau ar paša vārda “latvieši” un “Latvija” saknēm. Otrajā sējumā aplūkots Latvijas valstiskums no tā aizmetņiem 9. gadsimtā, analizēts latviešu nācijas un valsts veidošanās process. Trešajā analizēta atjaunotā Latvija, bet ceturtajā sējumā runāts par latviešu kultūru, izglītību un zinātni. Pēc krājuma sastādītāju teiktā, “Latviešos un Latvijā” netrūkst tematu, kas līdz šim vai nu vispār nav apskatīti, vai arī skarti virspusēji.
“Ceru, sējumi plauktos stāvēs līdzās Konversācijas vārdnīcai un enciklopēdijām, jo, lai arī šis krājums nav enciklopēdija, tas arī ir fundamentāls darbs, kur ļoti koncentrēti var atrast visu par Latvijas kultūru, valsti un latviešiem kā etnosu,” ievadvārdos sacīja viens no projekta vadītājiem akadēmiķis Tālavs Jundzis. Viņš nebija vienīgais, kura runās “Latvieši un Latvija” tika minēta kā sava veida “pagaidu” enciklopēdija (Stradiņa kungs norādīja, ka tas ir “valsts kauns”, ka Latvijai vienīgajai no Baltijas valstīm vēl nav savas nacionālās enciklopēdijas). Akadēmiķis Stradiņš atzīmēja, ka skatījums uz Latvijas valsts vēsturi sanācis “eiropeizētāks nekā līdz šim”, jo nav notikusi koncentrēšanās tikai uz 20. gadsimtu un nacionālais skatīts kopā ar internacionālo.
Klātesošo atsauksmes par izdevumu bija ļoti cildinošas. Novadpētnieks Guntis Eniņš to nosauca par “patiesības grāmatu”. Filozofe Maija Kūle akadēmisko rakstu tonī jautusi pārliecību par sevi un par latviešu un Latvijas kā valsts perspektīvu. Latvieši parādās kā maza, bet sīksta tauta: “Šajos rakstos nav sāpīgas pasūdzēšanās. Tur nav pat bāreņu tautas sindroma. Nevajag noņemties ar šo sindromu, jo modernajā pasaulē tas veiksmi nenes.” Vienlaikus Kūle pauda prieku, ka uz katra sējuma ir vārds “latvieši”, citādi sākot šķist, ka mūsdienās lietot vārdu “latvieši” jau kļūstot politnekorekti.
Rīgas Katoļu baznīcas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam simpātijas raisījis tas, ka, spriežot pēc grāmatas satura, latviešiem beidzot izdevies tikt vaļā no vēsturiskās klišejas par “sliktajiem vāciešiem”. Bet vēl priekšā esot izaicinājums pārvarēt klišeju par “sliktajiem krieviem, kas mums dara pāri”. Tā vietā vajagot objektīvi izvērtēt ieguvumus. Līdzīgu tēzi vēlāk izteica arī akadēmiķis Stradiņš, aizrādot, ka arī padomju laikos, kaut izkropļotā veidā, tomēr noticis modernizācijas process.
Drīz arī angliski
Pēc Jāņa Stradiņa domām, sabiedrība vēl ilgi spriedīs, kas grāmatā ir un kā trūkst. Pie neizdarītā var pieskaitīt “dīvainu” faktu, ka “Latviešos un Latvijā” nav pieminēta un izvērtēta kreiso politisko ideju loma 20. gadsimta Latvijas vēsturē. “Rainis pieminēts piecās lappusēs, kamēr Andrievs Niedra – 11 lappusēs,” minēja Stradiņš. Kultūrai veltītajā sējumā trūkst izcilu 60. – 70. gadu literātu, piemēram Vizmas Belševicas. To, ka jau parādījušās jomas, kuru aprakstīšanai grūti atrast gana kvalificētu autoru, atzina arī Tālavs Jundzis. Piemēram, nebijis neviena, kam uzticēt aprakstīt Latvijas pēdējo gadu desmitu drošības jautājumus. “Kad meklējām kādu, kas varētu uzrakstīt par Latvijas nākotnes vīziju, pirms četriem gadiem vispirms vērsāmies pie tā laika Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīļa. Viņš atteica,” atcerējās Jundzis. Tā nu savas pārdomas par Latvijas nākotni krājumā rakstījuši literāts Zigmunds Skujiņš un kinorežisors Jānis Streičs.
Svinību laikā neiztika bez pārmetumiem valdībai par niecīgo finansējumu zinātnei, kas rada šaubas, vai Latvijas valstij savi zinātnieki vispār vajadzīgi. LZA prezidents Ojārs Spārītis Valsts prezidenta un izglītības ministres klātbūtnē atzīmēja, ka “Latvieši un Latvija” simboliski pabeidz Valsts pasūtījumu programmas “Nacionālā identitāte” četru gadu darbības ciklu: “Tomēr valsts izturas pret zinātniekiem tā, kā pret sevi neļauj izturēties neviens ministrs, neviens Saeimas deputāts – respektīvi finansējumu pilnasinīgiem pētījumiem dodot tikai trim, ne četriem gadiem. Vai jūs, Valsts prezidenta kungs, varat iedomāties sevi pildām valstiski svarīgu amatu, kurā esat ievēlēts uz četriem gadiem, bet algu saņemat tikai par trim?” retoriski vaicāja Spārītis, izpelnoties auditorijas aplausus un nedaudz samulsinot Valsts prezidentu Bērziņu. Jāatzīmē, ka izglītības un zinātnes ministre Druviete savā uzrunā atklāja, ka 2015. gada budžetā zinātnei iezīmēšoties “jūtams finansējuma pieaugums”.
Četru sējumu “Latvieši un Latvija” ir izdota 1000 eksemplāru metienā. 650 tiks dāvāti bibliotēkām, muzejiem, skolām un augstskolām, pārējos laidīs pārdošanā. Četru sējumu cena pie izdevēja – 60 eiro. Krājuma izdevēji plāno “Latvieši un Latvija” reprezentēt arī ārzemēs ar domu, lai tie sasniegtu kā ārvalstīs dzīvojošos tautiešus, tā ieinteresētus ārzemniekus. Aprīlī grāmatu atvērs Latvijas vēstniecībā Maskavā. Perspektīvā ir koncentrēta “Latviešu un Latvijas” viensējuma versijas izdošana angļu, krievu un vācu valodā.
FAKTI
* Akadēmisko rakstu krājuma “Latvieši un Latvija” redkolēģija: Jānis Stradiņš (priekšsēdētājs); Viktors Hausmanis; Ilga Jansone; Tālavs Jundzis; Maija Kūle; Andrejs Vasks; Guntis Zemītis.
* Krājumā kopumā ir 2380 lappuses teksta, 84 nodaļas, ko sarakstījuši 88 autori.
