Latviešiem – Eiropas kosmosa industrijas gada balvas 1
Novembra sākumā trīs latvieši Minhenē saņēmuši augstu novērtējumu savam darbam par inovatīvajiem risinājumiem satelītnavigācijas un Zemes novērošanas jomā.
Uzvara izcīnīta konkursā “Copernicus Masters 2013”, kur jau trešo gadu pēc kārtas pasniedz balvu konkursā Zemes novērošanas jomā. Konkursā līdzās “Grand Prix” kopumā tiek pasniegtas balvas deviņās kategorijās, kurām šogad bija pieteikti 144 pretendenti no 23 Eiropas valstīm. Tieši šajā konkursā uzvaras laurus plūca arī kompānijas, kurās darbojas latvieši.
Korporācijas “Astrium” piešķirto balvu radaru tehnoloģiju jomā saņēma Latvijas–Skotijas start-up kopuzņēmums “Stevenson Astrosat” par ideju jūras viļņu un zemūdens plūsmu enerģijas potenciāla novērtēšanai komerciālu jūras paisuma–bēguma elektrostaciju uzstādīšanai.
Tāpat uzņēmums “Stevenson Astrosat” kļuva par vienīgo dalībnieku, kas ieguva pasaules vadošā paplašinātās realitātes tehnoloģiju uzņēmuma “Metaio” speciālbalvu par īpašu, uz “Google Glass” bazētu risinājumu, kas autovadītājiem palīdz orientēties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot Zemes novērošanas pavadoņu sniegtās ģeogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.
Krišjānis Kalnciems, “Stevenson Astrosat” partneris: “Ir gandarījums gan par šo augstākā līmeņa atzinību, gan arī par izbrīnu Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju sejās, kad svinīgā vakara gaitā trīs reizes uz skatuves pēc balvām devās Eiropas kosmosa industrijā mazpazīstamu valstu – Latvijas un Igaunijas – pārstāvji. Patiesībā Latvijā jau šobrīd ir nepieciešamās zināšanas un infrastruktūra šādu un jaunu produktu radīšanai. Piemēram, šobrīd rekonstruējamais Irbenes radioteleskops, kas kļūs par vadošu kosmosa tehnoloģiju centru Ziemeļeiropā.”
Savukārt Vācijas Aerokosmosa aģentūras (DLR) balvu vides risinājumu jomā saņēma Tartu universitātes trīs zinātnieku komanda, kurā piedalās arī latviešu jaunais zinātnieks, doktorants Kārlis Zālīte.
Tiesa gan, mūsu zinātnieku prieku par saņemtajām balvām aizēnoja Latvijas valdības un Saeimas lēmums 2014. gada valsts budžetā neatvēlēt līdzekļus šogad martā parakstītā līguma un uzņemto saistību ieviešanai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti. “Vēl ir laiks līdz pavasarim, lai tomēr godam atrisinātu šo jautājumu un lai Latvija Eiropas acīs nekļūtu par sūnu ciemu – pirmo valsti, kas iesāk, bet nepabeidz iestāšanās procedūru Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA),” uzsver K. Kalnciems, piebilstot: “Izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska ierosmi pārcelt maksājumu uz 2015. gadu Minhenē satiktie industrijas vadošie pārstāvji uzņēma ar patiesu neizpratni, dēvējot to par dīvainu joku.”
Zinātnieks norāda, ka šā joka cena Latvijai var izrādīties visai augsta, jo, nekļūstot par EKA dalībvalsti, Latvijas IT un elektronikas nozares uzņēmēji būs atstumti no Eiropas kosmosa industrijas, kuras vērtību 2022. gadā Eiropas Komisija lēš vismaz 250 miljardu eiro apmērā.
