Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. marts, 2016
Drukāt

Latviešiem svarīgi apzināties, kas ir 16. marts. Saruna ar “Daugavas vanagu” Andreju Mežmali (32)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

16. martā kā arvien būs dievkalpojums, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un leģionāru piemiņas brīdis Lestenē. Ies tie, kuriem ir svarīgi pieminēt kritušos karavīrus, un kā arvien rosīsies tādi, kam tas ļoti nepatīk un kas centīsies kārtējo reizi Latviju apliet dubļiem. Par to visu – saruna ar organizācijas “Daugavas vanagi” Centrālās valdes priekšsēdi, atvaļināto flotiles admirāli Andreju Mežmali. Viņu izvaicāja žurnālisti Māris Antonevičs un Dace Kokareviča.

M. Antonevičs: – “Daugavas vanagi” bija tie, kas savulaik sāka atzīmēt 16. martu kā latviešu leģionāru piemiņas dienu. Vai, tuvojoties šim datumam, izjūtat, ka jūsu organizācijai tiek pievērsta lielāka uzmanība?

A. Mežmalis: – Nebūtu pareizi 16. martu uzskatīt tikai par “Daugavas vanagu” dienu, tā ir visai latviešu tautai nozīmīga diena, kurā mēs atceramies kritušos karavīrus. Latviešiem būtu svarīgi apzināties – pieminēt karavīrus ir mūsu pienākums. Atgādināšu dažus būtiskus vēstures faktus. Pēc tam kad Latvija izcīnīja neatkarību, Krievija parakstīja līgumu ar Latviju, ka uz mūžīgiem laikiem atsakās no Latvijas tautas un teritorijas. Tomēr vēlāk Padomju Savienība ar Vāciju parakstīja virkni slepenu līgumu, kopīgi izraisīja karu 1939. gadā. Latvija toreiz pasludināja striktu neitralitāti, un tas tika paziņots visai pasaulei. Hāgas konvencija skaidri pasaka: ja valsts pasludina neitralitāti, tad nedrīkst tās teritoriju aizskart, nedrīkst tās cilvēkus iesaukt armijā. Gan Padomju Savienība, gan Vācija to ignorēja.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka līdz 1944. gada 16. martam bija parakstīts Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes memorands. Tas bija ļoti konkrēts aicinājums tautai aizstāvēt Latviju.

Bet 16. martu pieminam tāpēc, ka 1944. gadā abas latviešu divīzijas – 15. un 19. divīzija – bija kopā latviešu virsnieku vadībā. Nākamajos mēnešos tās ļoti noasiņoja un praktiski vesels divīzijas sastāvs gāja bojā. Bija atkal jauns iesaukums, un no abām divīzijām dzīvi palikušos ieskaitīja 19. divīzijā; mobilizētos ieskaitīja 15. divīzijā un nosūtīja uz Vāciju, paredzot, ka viņus apmācīs un ka viņi atgriezīsies atpakaļ Kurzemē. Tas kara apstākļu dēļ vairs nekad nenotika. Mobilizētie bija no 17 līdz 19 gadus veci zēni, daži vēl jaunāki, armijas un gaisa spēku izpalīgi. Pēc kara beigām Rietumu sabiedrotie ļoti ātri noskaidroja, ka latvieši nekad nav bijuši vācu “SS” vīri – ne ideoloģiski, ne praktiski.

Gūstekņu nometnēs nonākušo latviešu karavīru skaits tiek rēķināts starp 
22 000 – 23 000. No tiem apmēram 12 tūkstoši nonāca Cēdelheimas gūstekņu nometnē. Tur tika nodibināta “Daugavas vanagu” organizācija, par kuras pirmo vadītāju ievēlēja pulkvedi Vili Janumu. Pirmās rūpes toreiz bija gādāt par kara invalīdiem. Jau vēlāk “vanagi” sāka runāt par daudziem citiem jautājumiem, kas svarīgi latviešu tautai un tās nākotnei. 16. marts bija viens no datumiem, kuru kā piemiņas dienu izvēlējās paši leģionāri. Citi nozīmīgi datumi ir 8. maijs – Kurzemes cietokšņa diena, 28. decembris kā “DV” dibināšanas diena.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. leģionāra krustdēls Atbildēt

    Varbūt būšu ķeceris, bet domāju, ka 16. marts vairumam letiņu nav NEKAS …

  2. Kučinskis. Valdības politika par 16. martu nemainīsies /Delfi ziņa/. Tas ir ļoti skumji, biedri Kučinski! Lai nu kam, taču valdības vadītājam bija un ir jāzin Latvijas vēsture. ļoti slikti ir tas, ka ne Straujuma, ne arī Kučinskis šo vēsturi skolā un dzīvē nav mācījušies un tā, viņiem kā latviešiem, neko nenozīmē. Kauns, par tādiem vadītājiem.

  3. Kāds sakars vācu nacistu armijas Waffen SS karavīriem ar Brīvības pieminekli Ŗīgā?
    Tad jau drīzāk tur ziedus varētu likt Sarkanās armijas veterāni, jo tieši Sarkanās armijas 130. Latviešu strēlnieku korpusa 308. un 43. Gvardes divīzijas reāli sakāva nacistu armijas aizsardzību pie Ķekavas, un 1944.gada 16.oktobrī parādes solī maršēja gar Brīvības pieminekli.

  4. Paldies ārzemēs dzīvojošajiem! Atbildēt

    Paldies ārzemēs dzīvojošajiem Daugavas vanagiem par lielo atbalstu Latvijas vecajiem leģionāriem, ciņu ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm un citiem.

  5. Kuru STULBO tūdaliņu kāds ar varu dzen iet 16.martā pie par TAUTAS ziedojumiem celtā Brīvības pieminekļa?
    Galīgi jau DEBILIZĒJUŠIES 25 gadu laikā, ko???ka nu LATVIETIS latvietim norādīs iet/ neiet pie pieminekļa?
    CIVILIZĒTĀ un DEMOKRĀTISKĀ valstī tā ir BRĪVA izvēle iet/ neiet 16.martā pie pieminekļa!
    Kuru .. kāds ar sūdainu koku dzen uz turieni iet, a?
    Nu NEEJ, ja to bevēlies!

  6. Akadēmiķis, zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš:
    “16.martu vajadzētu aizliegt. Nevienam tur nav jāiet. 11.novembrī būtu jāiet, jāiededzina svecītes par Latviju. Kas ir 16.marts? Daugavas vanagu izdomāts datums, kad vienīgo reizi 15.divīzija un 19.divīzija cīnījās kopā pie Veļikajas upes. Citu notikumu jau nebija. Patiesību sakot, tas ir veterānu piemiņas pasākums, un viņiem jāļauj mierīgi bez ārējām demonstrācijām, karogiem nolikt ziedus Lestenē un pie Brīvības pieminekļa. Viņi subjektīvi cīnījušies par Latviju. Objektīvi jau viņi cīnījās Hitlera pusē.”
    Trūkst Trešo tēva dēlu un Antiņu (IR, 29.03.2016.)

    • Tev pa nopietnam viņa teiktie vārdi ir kā liela autoritāte?
      Arī biji čekas ziņotājs?
      Kāds klasiķis reiz ir teicis- viņi nav bijušie, viņi joprojām ir!
      Par to liecina vairāku īstenu patriotu … “mīklainās nāves”…

      • Man jāizlabo kļūda, jo raksts žurnālā IR bija publicēts 29.03.2013.
        p.s.
        Ja kas, tad ar cekistiem un čekistiem brāļojās visādi aizokeāna pavlovski, bet mežmaļi izlikās to neredzam:
        ” 1993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala” tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka – savienības “Latvijas ceļš” (LC) izveidošanu [1]. Tika panākta vienošanās starp komunistiem – “kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: “Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [2].” Andris Pauls-Pāvuls: Šī diena Latvijas vēsturē (Delfi, 13.02.2016.)

  7. kā tik neattaisno Atbildēt

    savu fašisma slavināšanas pasākumu. leģionārus lestenē piemin

  8. Kamēr pie varas būs tie kuri apejot likumus iztirgo valsti,ar US atbalstu tikmēr,Latvijā pret Latviešiem tiks veiksts genocīds un to visu par samaksu lielu veic antifašisti evreji jo krievu tur praktiski nav un tie arī mūsu valstī nosaka gan likumus ,gan nodokļu lielumu lai varētu koloniju laupīt.

  9. Ja leģionāri cīnījās pret sarkanajiem okupantiem, tad kāpēc NA (īpaši jau Kultūras ministre) šos okupantus un viņu pēctečus cenšas saintegrēt ar latviešiem? Kāpēc NA vairs necīnās par deokupāciju un dekolonizāciju? Kas traucē – vai atrašanās koalīcija ar liberālajām un mazlatviskajām partijām?

    • jā,tieši atrašanās Atbildēt

      tādā koalīcijā arī traucē.Vienotība gan nekad neaizmirst kladzināt,ka Latvija esot tiesiska,neatkarīga valsts.Vai tas ir normāli,ka civilizētā valstī atļauj huligāniem ārdīties karā kritušo piemiņas pasākumā un Iekšlietu ministrs vienā mierā tajā visā noraugās.?Nekur pasaulē tādi brīnumi nav redzēti.No amata tiek atbrīvots ministrs,kura vienīgais “grēks”ir tas,ka viņš grasās doties uz kritušo karavīru piemiņas pasākumuTādu karavīru,kuriem nav kapa vietas.Paši leģionāri pirms došanās uz fronti arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.Ja tajā koalīcijā nebūtu NA,tad Dievs vien zin,kādi brīnumi vēl būtu jāpiedzīvo.

  10. Par tādu caurspīdīgu komentāru kāds maksā naudu?

  11. juristu pienākums jau sen bija izstrādāt likumprojektu un pieņemt likumu,kas aizliedz 16.martā tā saucamajiem antifašistiem ākstīties Rīgas centrā un maldināt pasaules sabiedrību.Ar savu nostāju šādi politiķi kaitē Latvijai,jo,norobežojoties no leģionāru piemiņas dienas,dod signālu pasaulei,ka”antifašistiem” ir taisnība.Lūk,kādēļ “pasaule mūs nesaprot”.Vienotībai ir jāaizvācas no politiskās skatuves.Amen.

  12. Legionāru latviskās virsvadības pašglorifikācijas diena. Vīges lapa kolobarantu pseido patriotismam. Uz to mums atkal jāiedzer! Uraaaa! Jūs puiši bijiet īsti malači! Izpildijiet visas pavēles un kritiet kā varońi! Uzdzeram! Lai dzīvo 16. marts!

  13. Legionāru latviskās virsvadības pašglorifikācijas diena. Vīges lapa kolobarantu pseido patriotismam. Uz to mums atkal jāiedzer! Uraaaa! Jūs puiši bijiet īsti makači! Izpildijiet visas pavēles un kritiet kā varońi! Uzdzeram! Lai dzīvo 16. marts!

    • Vai kādam vēl jāstāsta par Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas slepeni noziedzīgo Eiropas pārdalīšanas plānu? Par to gan būtu jābrēc, lai pasaule atvērtu acis un ieraudzītu Rietumu aliansei tik ļoti nepatīkamo realitāti, kas vienu noziedznieku izmantojusi otra sakaušanai, gadiem ilgi klusējusi, piesedzot šī noziedznieka nodarījumus cilvēcei. Tikai šāda noziedzīga attieksme ir veicinājusi veselas valsts politikas veidošanu noziedzīgā garā. Rietumi ir līdzvainīgi un līdzatbildīgi par šodienas Krievijas noziegumiem gan Austrumukrainā, Krimā, gan Sīrijā.

  14. 16. marta gājiens ir atgādinājums par latviešu leģionāru leģendāro cīņu par savas zemes un tautas neatkarību. ASV militārās akadēmijas mācību grāmatā ir iztirzāta Kurzemes cietokšņa aizstāvju cīņa. Viņus neuzvarēja, padevās vācu karaspēks un karš beidzās. Gājiens ir atgādinājums jaunatnei – latvietis nav uzvarams. Un Vienotības lumpenpolitiķiem – nesūtiet mūs uz kapiem un nemāciet, kad kas darāms: bastardi bez tautības, dzimuma un Tēvzemes lemti iznīcībai.

    • Pašapmānīšana! Atbildēt

      Tā ir pēdejā pašapmānīśana fantazēt, ka legions cīnijās par Latvijas neatkarību un brīvību! Legions bija okupantu radīts ierocis, ne lai atbrīvotu Latviju bet lai kalpotu vāciešu vajadzībām un Latvijas neatkarība noteikti nebija starp tām. Legiona karadarbību noteica vācieši, ne latvieši. Legiona latviešu virsniekiem bija uzdots paklausīt vāciešu pavēlēm un tā vińi gandrīz vienmēr bez iebildumiem arī darija…. Viens nozīmīgs izńēmums bija Berlīnē, kara beigās…. Hazners tad nepildija vaciešu paveli aizstāvēt Berlīni bet devās izglābt savu pārpalikušo vīru dzīvības padodoties amerikāńiem.

  15. vacu nacistu okupacija latvija mobilzetie latviesi vacu armija aizsutiti uz volkavas purviem bloket-leningradu nolemt bada navei miljonus tada fricu politika bet padomju armijas uzvra sakava nacismu lidz kapitulacijai nekadi daugavas vanagi nelidzeja ja vini vel vanagojas ta vinu nelaime politiska…..

  16. Latviešu karavīru piemiņas diena ir 11.novembris. II pasaules karā piespieda karot arī SA rindās, vācu armijā bija ne tikai leģionāri. Arī policijas bataljoniem bija jākaro. Īstais leģionāru piemiņas pasākums būs Lestenē, jo tur pārapbedīs no Krievijas pārvestos karotāju kaulus. Pie Brīvības pieminekļa būs TV šovu cienītāji.

    • 11.novembris ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena,kurai ar Otro pasaules karu nav nekāda sakara.16.marts ir latviešu karavīru piemiņas diena,kuri krita,cīnoties pret boļševikiem Otrā pasaules kara laikā.

  17. Nenodarbojies te ar demagoģiju! Cilvēku tiesības brīvi izbraukt no valsts un brīva darbaspēka kustība
    ES ir IEGUVUMS, nevis zaudējums, bet ir indivīdi ,arī tu, kas šo ieguvumu izmanto politiskās spēlītēs. Jā, ir cilvēki kas šeit iekrituši parādos, jo vecajās dalībvalstīs algas un pabalsti ir lielāki, un šādā veidā mēģina atrisināt savas problēmas, ir cilvēki, kas grib daudz naudas un labāku dzīvi “jau rīt ap brokastlaiku”, un viņi izmanto šīs tiesības, bet tur jau nav vainīga valsts. Vecās ES valstis pie savas labklājības nonāca 50 gados un ne 20 gados! Bet tu nekaunīgā veidā zaimo kritušo karavīru piemiņu, teikdams, ka upuri bija veltīgi. NEBIJA! Jo šo kritušo karavīru pēcteči atguva gan Latvijas valsti, gan tai pienākošās brīvības un tas arī bija mūsu kritušo tēvu un vectēvu sapnis.

    • Amerikas onkuļu sapņi, kurus nevarēja īstenot 1945. – 1990., sāk piepildīties – par to bieži ziņo Latvijas Avīze: “Neskaitāmi nekustamie īpašumi un uzņēmumi tiek pārdoti Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem..(..)
      Viņa [socioloģe Dagmāra Beitnere] sacīja, ka ir rūgti noraudzīties uz to, kā Jūrmalā tiek izpārdoti īpašumi. Īpašs sarūgtinājums ir uzzinot, ka māju un zemi, kas savulaik piederēja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitām Annai Justīnei Čakstei-Rollinsai un Katrīnai Čakstei-Vilsonei, iegādājusies Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāres Nataļjas Timakovas ģimene.” Sociālantropoloģe: Izpārdot savu zemi ir netālredzīgi (LA, 16.11.2015.)

  18. un pret piemiņu neviens neko neprotestē, to pat atbalsta, protestē pret NA rīkoto cirka izrādi pie mildas

    • Pastāstiet lūdzu tuvāk, kāda tad ir tā NA rīkotā cirka izrāde, pret kuru jūs protestējat!
      Ja esiet papūlējies izlasīt šo rakstu, tad droši vien zināsiet, ka gājienu uz Brīvības pieminekli neorganizē NA. Nacionālā apvienība tur tikai piedalās un arī tikai daļēji. Bet kur tad ir tas cirks?

      • ir tur,ka Latvijas maizi brangi noēdušies tēviņi pidžāmās tērpušies,it kā tikko no gultas izlīduši,apspļauda un aprej dažus desmitus sirmu vīru,kuri klusējot iet nolikt ziedus savu kritušo biedru piemiņai,to,kuri palikuši kauju laukos un kuriem nav savas kapa vietas.Nezin kā tiks pieminēti tie,kuri Ukrainā tiek samesti šahtās un grāvjos,vai vispār krievu pasaule uzskatīs,ka tie nemaz nav bijuši?Kā tur būs”krimnašisti “un “antifašisti”,dižie protestētāji?

  19. Admirālis saka ,ka pēc gadiem vēsture salikšot visu savās vietās.Jau 20 gadus vēsture liek savā vietā katru gadu no Latvijas uz neatgriešanos izsūtot 22000 cilvēku, vēl jāpaiet tik pat ilgam vai pat īsākam laikam kad visi,kas būs spējīgi kustēties būs izbrukuši. Izrādās ka 154 virsnieku un 2892 kareivju upuru bijuši veltīgi.

  20. LNT TOP 10 (08.03.15.) Par 16.martu, neliels atskats uz notikumiem par un ap leģionāru gājienu.

    LNT: “”Kalendāra nemieri” – šādu nosaukumu 16. marts ir guvis pateicoties tam, ka gadu no gada pie Brīvības pieminekļa atkārtojas vārdu cīņas, kā arī ir pieredzētas fiziskas sadursmes, taču tā tas nav bijis vienmēr. Tradīciju atzīmēt leģionāru piemiņu Latvijā iedzīvināja 1990. gadā un deviņdesmito gadu pirmajā pusē pasākumos piedalījās arī valsts amatpersonas un militārpersonas. Tas netika vērtēts, kā pretrunīgs notikums un pasākums noritēja mierīgi un neizraisīja plašu rezonansi.”

    Valdis Kursietis (“Daugavas vanagu” Centrālās valdes Latvijas pārstāvniecības bijušais vadītājs) atceras: “Sākotnēji 16.marta pasākumi notika pilnīgā klusumā, lielākā daļa sabiedrības vispār nezināja, ka bija tādi pasākumi.”

    LNT: “Tradīciju atzīmēt Leģionāru dienu “Daugavas vanagi” pieņēma 1952.gadā trimdā, kur šādus pasākumus varēja brīvi rīkot.

    Vēsturnieks Juris Ciganovs: “Nevienā no trimdas zemēm netika likti nekādi šķēršļi šīs Leģionu dienas atzīmēšanai . Visas starptautiskās tiesas savā laikā bija atzinušas latviešu karavīru tās vienības, kas bija izveidotas vācu armijā par nepiederošām pie kara noziedznieku organizācijām, jo šie karavīri bija iesaukti, atšķirībā no citām SS struktūrām, kas bija brīvprātīgas.”

    LNT: “Bija dažādi varianti kā pieminēt leģionārus. Par 16. martu vienojās, jo šajā dienā 44.gadā pie “Veļikajas” upes vienīgo reizi divas latviešu leģiona divīzijas cīnījās kopā. Leģionāri ir pelnījuši, ka viņu piemiņai tiek veltīta atsevišķa diena, nevis visi karavīri tiek godināti vienlaikus – 11.novembrī.

    Valdis Kursietis (“Daugavas vanagu” Centrālās valdes Latvijas pārstāvniecības bijušais vadītājs): “Lāčplēša diena attiecās uz Rīgas atbrīvošanas cīņām un es neuzskatu, ka varētu visu savākt kopā vienā dienā. Tas būtu ērti, bet tas neatbilstu vēsturiskai patiesībai.”

    LNT: “Nepamanīta ne Krievijā, ne Rietumos, klusi un mierīgi leģionāru piemiņa ar dievkalpojumu un pie Brīvības pieminekļa tika godināta vairāku gadu garumā.

    Vēsturnieks Juris Ciganovs: “Atjaunojoties Latvijas valstij, pirmos gadus nekas neliecināja pa to, ka šī diena varētu būt kaut kādā veidā kaitīga mums un mūsu valstij – līdz pat 98.gadam viss notika ļoti mierīgi.”

    LNT: “Toreizējais Bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš atceras, ka todien vēl nezināja, ka piedalīšanās leģionāru gājienā viņam maksās amatu.”

    Juris Dalbiņš (bijušais NBA komandieris): “Mums bija tāda neizpratne, kāpēc vienā dienā, momentā mūsu vīri, kuri pirms tam tika godināti, pēkšņi vairs nebija godināmi, jo viņi vienā rāvienā bija kļuvuši par nepareiziem, sliktiem un mūsu valstij it kā nepieņemamiem.”

    Toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis atceras, ka tajā gadā zviedru masu mediji Leģionāru dienas priekšvakarā paziņoja, ka Rīgā atdzimst fašisma slavināšana: “Pirmais signāls nāca no Zviedrijas laikrakstu lieliem virsrakstiem, ka Latvijā atdzimst fašisms. Tad šis lozungs tika ļoti labi uztverts no prokrieviskajiem impēriski domājošiem Krievijas politiķiem, jo kāpēc to neizmantot, un nepadarīt šo dienu vismaz pelēku, ja ne melnu.”

    LNT: “Tālāk sekoja 3.marta pensionāru pikets pie Rīgas domes, protestējot pret sliktajiem sociālajiem apstākļiem. Piketētāji nobloķēja Valdemāra ielu. Policija izmantoja spēku. Krievijā plaši tika ziņots, ka Rīgā zvērīgi sit krievu pensionārus un pāris nedēļas vēlāk 16.martā Rīgā atkal bija Krievijas televīzijas kameras, lai filmētu pasākumu, kas tika nodēvēts par “esesiešu maršu”. Saceltās ažotiāžas dēļ togad gājienā piedalījās krietni vairāk cilvēku un pirmo reizi viņus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja protestētāji.”

    Valdis Kursietis (“Daugavas vanagu” Centrālās valdes Latvijas pārstāvniecības bijušais vadītājs): “Tie cilvēki, kas pret mums protestēja pie pieminekļa…nu piedodiet man, cik viņi saņēma no Maskavas…piecīti, desmitnieku?! Tas ir viss Maskavas apmaksāts, mūsu piektā kolonna un Maskavas algotņi, varbūt viens otrs pēc pārliecības?!”

    LNT: “98.gads kļuva par pēdējo gadu, kad formas tērpos tērptais NBS komandieris Juris Dalbiņš pie pieminekļa nolika ziedus. Tāpat viņš bija rīkojies arī iepriekš, bet šoreiz viņam nācās samaksāt ar savu amatu.”

    Juris Dalbiņš (bijušais NBA komandieris): “Es neuzskatīju par iespējamu tālāk turpināt dienestu, manis rakstītais iesniegums Valsts prezidentam, līdz ar ko arī pārējie lēmumi….”

    LNT: “Kāpēc viņš zaudēja amatu, Juris Dalbiņš detaļās neizplūst…”

    Juris Dalbiņš (bijušais NBA komandieris) turpina: “Ulmaņa k-gs teica – es darīšu visu, lai jūs paliktu amatā, un es varētu turpināt strādāt, tomēr, protams, mainoties spiedienam…..nu es nevar šinī gadījumā vainot Ulmaņa k-gu….”

    LNT: “Un no kā nāca spiediens?!”

    Juris Dalbiņš (bijušais NBA komandieris): “Atļausies man to nekomentēt….”

    LNT: “Taču no G.Ulmaņa teiktā noprotams, ka 16.marts par politisko tabu lielā mērā kļuva Rietumu spiediena ietekmē – tika nolemts, kas amatpersonu dalība šajos pasākumos vairs nav vēlama un valdība norobežojās no politiski jūtīgā datuma atzīmēšanas.”

    Guntis Ulmanis (bijušais Valsts prezidents): “Saņēmu kā prezidents daudzus signālus no praktiski visām Eiropas valstīm un arī no ASV, ka nevajadzētu atdzimt fašismam. Bet es saku – nav jautājums par fašismu, bet par cilvēcisku attieksmi, tad nākošais padoms bija – dariet to klusām, mierīgi, savā kaktiņā, savā klubiņā, ģimenes lokā, jo ar lielu publicitāti šis jautājums netiks saprasts no to upuru puses, kuri ir cietuši Vācijas un komunistiskās Krievijas konfliktā.”

    LNT: “Kāpēc pavērsiens notika tieši 98.gadā aptaujātie neņemas spriest. Tiek uzskatīts, ka Krievija rūpīgi pētīja sabiedrības noskaņojumu, lai izvēlētos piemērotāko brīdi, kad atmosfēra ir tā nokaitēta, ka kļūst par pateicīgu augsni, lai diskreditētu Latviju, kas nelokāmi tuvojās NATO un ES.”

    Juris Dalbiņš (bijušais NBA komandieris): “Principā kopš šī gada Krievijas propaganda iedarbojās uz pilniem apgriezieniem, apvainojot Latviju nacisma atdzimšanā, glorificēšanā, tajā, ka fašisma hidra paceļ galvas, ka šādos pasākumos piedalās Latvijas valsts vadītāji, cerībā uz to, ka Eiropa to nesapratīs.”

    LNT: “Kā jaunākajā intervijā LNT norādīja Knuts Skujenieks, Latvija pati vien iedeva ieroci rokās saviem nelabvēļiem, jo kritušie karavīri, viņaprāt, jāgodina baznīcā un kapsētā.”

    Knuts Skujenieks (latviešu dzejnieks): “Viņi ir pelnījuši, lai viņus atceras, lai viņus piemin, bet nevis, lai viņus slavina. Nevis celt viņiem alejas no karogiem, nevis iet pie Brīvības pieminekļa, jo nekādu brīvību viņi nav atnesuši. Faktiski kas ir, tā ir atcere tikai vienai kaujai.”

    LNT: “Zīmīgi, ka pēc visiem šiem notikumiem Saeima pieņēma lēmumu noteikt 16.martu par atzīmējamu dienu, tomēr 99.gads bija pirmais un vienīgais gads, kad tā bija oficiāla piemiņas diena. Nākamais parlamenta sasaukums šo lēmumu atzina par kļūdu, ko steidza labot gada nogalē. Taču jau bija nodrukāti jaunie – 2000.gada kalendāri, kuros 16.marts palika atzīmēts, kā oficiāla piemiņas diena. Radošu, taču leģionāru organizācijām pazemojošu risinājumu, kā nepieļaut nekārtības varas iestādes atrada 2006.gadā – Brīvības pieminekli apjoza žogs. Neapmierināto dusmas nācās izbaudīt prezidentei V.V. Freibergai, kura pie pieminekļa ieradās pāris nedēļas vēlāk komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad pieeju piemineklim daļēji bloķēja žogs, jo to sāka restaurēt.”

    LNT: “Jauns pavērsiens sekoja, kad 16.marta pasākumos sāka piedalīties nacionāli radikālas organizācijas, jo tas tikai vairoja konfrontāciju. “Daugavas vanagi”, atzīstot, ka diena ir kļuvusi pārāk politizēta, cenšas no radikālajiem spēkiem norobežoties.”

    Valdis Kursietis (“Daugavas vanagu” Centrālās valdes Latvijas pārstāvniecības bijušais vadītājs): “Mēs būtu daudz priecīgāki viņus tur neredzēt, viņiem nav ne mazākā cieņa pret leģionāriem, viņiem ir sava politika.”

    LNT: “Pie pieminekļa turpina doties arī Saeimas deputāti no NA. Šis gads nebūs izņēmums.”

    Solvita Āboltiņa uzskata to par kļūdu: “Kāpēc politiķiem ir jāmēģina eskalēt situācija, man nav skaidrs, it sevišķi, ja mēs redzam to, ka uz šādām provokācijām izraisījās karš Ukrainā. Un šobrīd katra atbildība ir par to, ka nedrīkst eskalēt situāciju.”

    LNT: “Tomēr uz deputātiem neattiecas aicinājums neiet leģionāru gājienā, kā pamatojumu premjeres partijā min to, ka viņiem nav pievērsta tik liela starptautiskā uzmanība, kā ministriem. Tikmēr NA ministri turpina iedibināto praksi norobežoties no leģionāra gājiena, dodoties komandējumā vai atvaļinājumā, lai no vienas puses neizpelnītos savu vēlētāju kritiku, bet no otras puses – netorpedētu valdības stabilitāti. Tiesa gan tieslietu ministrs Dz. Rasnačs ir paziņojis, ka ziedus 16. martā pie Brīvības pieminekļa noliks, bet no darba brīvajā laikā. Vienīgi E.Cilinskis, esot ministra amatā, pērn no dalības leģionāru gājienā neatteicas un samaksāja par to ar savu amatu.”

    • jau amatu zaudēja pat vēl nemaz neaizgājis,tikai par domu vien.Nez kā saucas tāda valsts,kur sodu spriež pat par “nepareizu”domāšanu,kā tur ir Straujumas kundze?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+