Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. janvāris, 2015
Drukāt

Latviešu atgriešanās – grūtais mājupceļš starpkaru laikā (12)

Foto no "Ukrainas nacionālās piemiņas grāmatas"Foto no "Ukrainas nacionālās piemiņas grāmatas"

Daudz tiek runāts, kā dabūt atpakaļ mājās no Latvijas izbraukušos, kuri šobrīd bieži vien paši to nemaz darīt nesteidzas. Taču 20. gadsimta laikā bijuši periodi, kad no savām dzimtajām vietām izceļojušo atgriešanās dažādu iemeslu dēļ bija bīstams, sarežģīts, pat neiespējams process.

Apsūdzība

Par to, kā 20. gadsimta 20. gados dzimtenē atgriezties pūlējās Baltkrievijā dzīvojošie latvieši, liecina 1941. gada 13. februārī Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta (VDTK) darbinieku arestētā agrākā Latvijas konsula Vitebskā Hermaņa Pungas izmeklēšanas dokumenti. Punga bija Latvijas konsuls Vitebskā no 1927. līdz 1932. gadam. Viņam inkriminēja “kontrrevolucionāru darbību”, kā arī spiegošanu Latvijas labā. Lai to pierādītu, no Baltkrievijas PSR VDTK atsūtīja “1930. gadā likvidētās kontrrevolucionārās organizācijas” apsūdzības materiālus.

Atsūtītie dokumenti saturēja plašas ziņas par luterāņu mācītāja Gustava Šval­bes darbību, kā arī PSRS Rietumu apgabala un Baltkrievijas latviešu koloniju tā laika dzīvi. Daudzu citu apsūdzību vidū Gustavam Švalbem, Ivanam Bojāram, Ernestam Dombrovskim, Ivanam Kregeram, Kārlim Pucenam un citiem toreiz izvirzīja apsūdzības par “emigrācijas organizēšanu uz Latviju”. Šo “noziegumu” apsūdzētie pratināšanās nenoliedza. Izmeklēšanā par emigrācijas noskaņojumiem latviešu kolonistu vidū Švalbe liecināja: “1929. gada jūlijā vai augustā sakarā ar emigrācijas tendencēm vāciešu vidū Latvijas konsuls Punga sarunā ar mani deva man direktīvu – steidzami veikt darbu, lai sagatavotu latviešu iedzīvotājus kā Rietumu apgabalā, tā arī Baltkrievijā tam, lai viņi nestātos kolektīvajās saimniecībās, bet organizētā veidā emigrētu uz Latviju, pirms tam apdrošinot savu īpašumu Latvijas konsulātā. Pie tam Punga piebilda, ka gadījumā, ja padomju vara pret latviešiem – emigrantiem pielietos represijas, tad viņi atradīs aizstāvību Latvijas valdības personā. (..) 1929. gada jūlijā vai augustā no Latvijas konsula saņemto direktīvu par latviešu kolonistu sagatavošanu emigrācijai es apspriedu ar Kregeru. Tad nolēmām, ka šo direktīvu vajag īstenot, slavējot Latvijas demokrātisko iekārtu, stāstot, ka tur plaukst privātais īpašums, ka tur nav reliģijas vajāšanas un ka tamdēļ būtu nepieciešams emigrēt. Šo darbu Kregers veica ļoti sekmīgi un, kā viņš man teica 1929. gada rudenī, ļoti daudzi latviešu kolonisti esot gatavi aizbraukt, un, ja 1930. gada pavasarī neizmainīšoties apstākļi, ja nebūs kara, tad daudzi no kolonijām “Bašutki – Velino”, “Vorotišino”, kā arī no “Gaļcevo” aizbrauks uz Latviju.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Gandrīz par to pašu Atbildēt

    Par 100% ! Pirms 59 sekundēm
    0 0
    Žurka
    27.01.2015 18:33
    Danila DNK
    27.01.2015 17:41
    =========================
    Krievvalodīgais , es saprotu, rūgtā patiesība tev nepatīk. Dzimtene nav tā vieta, kur esi piedzimis. Dzimtene ir tā vieta, kurā ir dzīvojuši tavi senči, dzimtene ir tā vieta, kur ir tavas dzimtas saknes, kur ir tavu senču kapi un tavu senču vēsture. Ja tavi vecāki pēc tautības ir krievi, tad arī tu esi krievs. Nevienam latvietim nav nekādu pretenziju pret krieviem, pat, ja viņi ir okupantu pēcteči. Pretenzijas kāreiz ir tev, un tev līdzīgajiem. Latvijā, pilnīgi visiem ir vienas un tās pašas tiesības un pienākumi pret likumu. Tieši tu, un daudzi tev līdzīgi domājošie atsakāties ievērot Latvijas valsts likumdošanu, jums nepatīk latvieši, nepatīk latviešu valoda, nepatīk latviešu kultūra un vēsture. Latvijas valsti tu sauc par sū– čupu. Par tādu necieņas izrādīšu pret valsti var ierosināt krimināllietu. Un atkārtošu vēlreiz, ja tev Latvija riebjās, tad neviens tevi te netur. Un zini, es priecātos, ja tādi cilvēki kā tu, ar tādiem uzskatiem kā tev, un ar tādiem izteikumiem par Latvijas valsti, aizbrauktu no Latvijas. Nu negribu es tādus cilvēkus savā zemē. Brauc uz savu etnisko dzimteni, un tur varēsi izgāzst katru dienu savas jēlības, un iespējams, ka atradīsi dzirdīgas ausis.
    Un var arī okupantus, kuri neieredz Latvijas likumus, latviešu valodu, latviešu kultūru un latviešus, vienkārši izraidīt no valsts. Tāpat lielākā daļa no viņiem ir vai nu ar Krievijas pilsonību, vai ir nepilsoņi.
    Man šķiet, ka šie padomju okupanti un viņu pēcteči apdraud latviešus Latvijā.

  2. Šodienas turpinošās emigrācija ir pilnībā uz Saeimas un Latvijas valdības atbildības. Ja palasa mēdijus, kaut vai interneta, pieņemsim, tie ir ārkārtīgi pilni un pilnvērtīgi ar informāciju. Tur var atrast visu par Putinu, Ukrainu, Spāniju, Ameriku, kosmosu, visbeidzot… Tur ir viss, izņemot re-emigrācijas programmu, tās apskati un izvērtējumus. Un tas ir tādēļ, ka tādas nav. Re-emigrācijas nav. Ir joprojām emigrācija. Un Saeima un valdība vairās par to runāt. Karstais kartupelis mutē.

  3. Izlasíju ar lielu interesi. Paldies.

  4. Lielie dzimtenes mīlētāji ir tie,kuriem nekur nekas vairs nespīd… Tiem pat ceļot nevajagot (nebūtu jau arī par ko). Tad nu nekas vairs neatliek ,kā dzimteni mīlēt ,droši vien, vēl dievu.

  5. Toties no Rietumiem un no Austrālias gan neatgriežas… Atsevišķi veci vientuļnieki un tikai daži spēka gados esoši.Cilvēki ir migrējuši visos laiko. Mēs nezinām no kurienes balti šeit ieradās pirms apm. 3000- 4000 gadiem .
    Viduslaikos Eiropā bija pāris tā sauktās lielās tautas staigāšanas. Un tad sākās abu Ameriku un Austrālijas apgūšana.
    Naivi izklausās pārmērigi patriotiskie aicinājumi dzīvot tur,kur piedzimis un viss. Tā teikt ,jāmīl Dzimteni…

  6. Šodienas mūsu vislielākā nelaime ir tas, ka esam kļuvusi alkatīgi, visu mēram naudaāun ir palikusi maza sabiedrības daļa, kura spej domāt par savas tautas nākotni, tās genofonda saglabašanu. 50 okupācijas gadi daļu latviešus padarījis par iztapīgiem, alkatīgiem un nodevīgiem pašalbuma meklētājiem. Tādēļ arī nav pamatotas programmas izbraukušo latviešu atgriešanai Dzimtenē. Jā, Latvijā nav viegli dzīvot, viegli dzivot tur, kur iespēja izmantot iepriekšējo paaudzu grūti sastrādātos labumus izmantot savam labumam. Vai tai vecajai paaudzei bija viegli dzīvot zemnīcās, vispirms uzcelt kūti lopiniem un tad domāt par sevi? Tie bija cita kaluma cilvēki, izgājuši 17.gada revolūcijas asins pirti un atgriezusies Latvijā pie pirmās iespējas. Tikai visu šo samgā darba gūto 1939.g. un vēlāk iznīcināja. Diemžēl šodien, pēc neatkarības atgūšanas ir maz tādu, kas vēlas celt visas tautas labklājību. Pārākl iesūkusies cilvēkos ir KP ideoloģijas-garas smadzeņu skalošanas runas bez reāliem piemēriem. PSRS arī visi nebija vienlīdzīgi, kas varēja piezagt, tas bija bagāts, kas kalpoja ar mākslu esošai kliķei, tas bija labi apmaksāts. Un šī divkosība, amorāla attieksme pret garīgām vērtībām (godprātību, darba tikumu u.t.t.) radījusi jaunu laikmeta cilvēku-sava labuma pēc iztapīgu, alkatīgu, nodevīgu ka teica V.Matīsa). Protams, tādi bija vienmēr, bet bija laiks, kad inteliģence uzskatīja par savu uzdevumu nest tautā gaismu, attīstīt tās pašapziņu, patriotismu. Varas un valsts pārvaldes īstenotājiem ir jarāda priekšzīme ar savu ideoloģiju un reālo darbu ka jādzīvo, kā jāstrādā tautai, lai tā būtu garīgi stipra un labklājīga. Visa pamata ior garigo vērtību atzīšana par primāro

  7. Taurupē viss kā Latvijā Atbildēt

    saimnieks savā zemē
    ” trūkums un pārmērīgās nodevas 20. gadu beigās veicināja daudzu latviešu kolonistu vēlmi atgriezties no PSRS dzimtenē.”
    – – – – – – – – –
    Ko tie muļķi uz lētiem solījumiem uzķērās? Pie krieviem nav nekas cits kā tikai posts.
    ==================
    Kāds tu saimnieks, neizglītots muļķis! Latviešu kolonijas cariskajā Krievijā radās kopš 19.g.s.
    60-ajiem gadiem! Latvieši izceļoja uz tagadējām Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, pat Gruziju,
    jo tur varēja saņemt zemi! Tolaik zemei bija cita vērte, kā šodienas pajoliņu redzējumā.
    Līdz 1914. gadam, WW1 sākumam, Krievijas impērijā ārpus tagadējās Latvijas teritorijas
    bija ap 600 lielāku un mazāku, bet efektīvi strādājošu un ražojošu latviešu koloniju. Vajag jau
    drusku arī ko zināt, iekams sāc murgot!

  8. Netieši dekolonizācija notiek arī patreiz. No Latvijas aizbrauc vispirms neapmierinātie cittautieši, arī ekonomiskās grūtībās nonākušie latvieši un tādi, kas nav lieli valsts patrioti – parasti kosmopolīti, kuriem
    vairāk rūp ekonomiskie labumi, nevis Latvijas liktenis. Šis raksts lieliski ilustrē, ka ilgākā perspektīvā
    nekādi materiālie labumi nevar aizstāt ilgas pēc dzimtenes un vēlmi turp atgriezties.

    • parasti kosmopolīti, kuriem
      vairāk rūp ekonomiskie labumi, nevis Latvijas liktenis.
      ———————–
      Tāds plašs jēdziens un ļoti atrauts no realitātes. Starp citu, jūs varējāt neapstāties pusceļā un nosaukt viņus par žīdiem, jo kosmopolīti jūsu stila izrunā kādreiz tika ar tiem saistīti.

      Kārli, jūs esiet arī pie tam liels idiots, jo pirmās Latvijas republikas robežas tika novilktas neiekļaujot visus etniskos latviešus. Un vainot cilvēkus, kas kaut kur devās prom no Kurzemes un Vidzemes un Vitjebskas guberņas arī ir tomēr saistīta ar nevēlēšanos palikt zemē, kur bija jāsadzīvo ar muižniekiem, kam joprojām piederēja zemes un muižas un kuri vēl nesen lika iet klaušās un sodīja un no kuriem lai iegūtu zemi vajadzēja vergot. Jūs galīgi neesiet interesējies par latviešu vēsturi un to kas viņiem īstenībā bija jāpārcieš lai viņiem rastos vēlme doties kaut kur pasaulē un dibināt kolonijas.

      PS Un ja jau mēs tā aizrunāsimies par dzimteni utt. – latvieši it nemaz nav tagadējās Latvijas pamatiedzīvotāji – pirms latviešiem to apdzīvoja sēļi(augšzemnieki, augštaiši), zemgaļi(kas tika padzīti krusta kaŗu laikā) un kurši. Latvieši-lietuvieši ieradās un kolonizēja sēļu apdzīvoto Vidzemi un Augštaitiju no tagadējās Baltkrievijas tikai 1500 gadus nesen, tā ka ja jums patiešām ir tādas ilgas pēc DZIMTENES, tad laipni lūgti – dodieties pie Lukašenko… 😉

  9. saimnieks savā zemē Atbildēt

    ” trūkums un pārmērīgās nodevas 20. gadu beigās veicināja daudzu latviešu kolonistu vēlmi atgriezties no PSRS dzimtenē.”
    – – – – – – – – –
    Ko tie muļķi uz lētiem solījumiem uzķērās? Pie krieviem nav nekas cits kā tikai posts.

    • saimniece savā zemē Atbildēt

      gluži patiesība tavā komentārā gan nebūs, jo bija ķeizara laiks, tad sekoja revolūcija, tad 1.pasaules karš, tad 2.pasaules karš. Un katrai dzimtai Latvijas teritorijā ir savs iemesls un stāsts, kuru nevar mest līdztekus tavam komentāram par muļķiem u.tml. Iesaku vairāk painteresēties par vēsturi, tad nāks vairāk apgaismība, pirms mētāties ar vārdiem. Un vēl – vārdi atgriežas atpakaļ tikai materializētā veidā.

  10. Tad to darīja mūsu svešas tautas naidnieki. Bet uz šodienu latviešu reemigrāciju ne tikai reālos darbos neveic 4 maija mankurtu kliķe, bet gan joprojām nemaina imigrācijas apstākļus, nodrošinot joprojām turpinošos latviešu izbraukšanu pasaulē! Arī cītīgi neveiktā un noklusētā dekolonizācija un visu starptautisko konvenciju ignorēšana šai ziņā un pašu Saeimas 96g.deklarācijas nepildīšana ir uz šo nodevēju sirdsapziņas!

Draugiem Facebook Twitter Google+