Grāmatas autors kapteinis Lembits Ūstulnds un tulkotājs Druvis Ābrams uz kuģa M/s “Isabelle” klāja.
Grāmatas autors kapteinis Lembits Ūstulnds un tulkotājs Druvis Ābrams uz kuģa M/s “Isabelle” klāja.
Karīnas Miezājas foto

Latviešu diskriminācija beigusies 9

Vakar prāmis M/s “Isabelle” Rīgas pasažieru ostā uzņēma neparastu un jautru notikumu – uz tā atvēra igauņu rakstnieka Lembita Ūstulnda romānu “Antverpenes šūpuļzirdziņš”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Grāmatas atver katru dienu, taču šī patiešām ir neparasta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, iznākšanas brīdī tas bija pirmais politiskais trilleris Igaunijā. Otrkārt, autors ir ilggadīgs jūras kapteinis un septiņus gadus strādājis arī “Tallink” līnijā Rīga-Stokholma-Rīga. Bet treškārt, “Tallink Latvia” šogad svin desmit gadu dzimšanas dienu, tādēļ grūti iedomāties vēl piemērotāku vietu grāmatas atvēršanas svētkiem kā uzņēmuma laipni atvēlēto restorānu.

Lielākoties dažādas prezentācijas sākas vienādi: ar oficiālajām uzrunām. Arī šajā ziņā Lembita Ūstulnda grāmatas atvēršana patīkami atšķīrās, jo to atklāja spontānas dejas Kaspara Gulbja virtuozās akordeona spēles pavadībā, bet, tuvojoties noslēgumam, akordeonu rokās ņēma arī pats svinību vaininieks, atskaņojot pazīstamas jūras dziesmas. Starp citu, Lembits Ūstulnds, gluži tāpat kā viņa tēvs, Igaunijā ļoti pazīstams rakstnieks Alberts Ūstulnds, ir daudz rakstījis jūrai veltītu dzeju, kura arī komponēta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādējādi nav brīnums, ka ieplānotās oficiālās uzrunas kļuva par dažiem toņiem mazāk oficiālas, izvēršoties sirsnīgā sarunā, ar kuras pārejām no latviešu uz igauņu valodu un atpakaļ virtuozi žonglēja pazīstamais dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš.

Ideja par romāna “Antverpenes šūpuļzirdziņš” tulkošanu nāca uzreiz no divām pusēm. Izdevniecības “Lauku Avīze” redaktore Eva Mārtuža tobrīd strādāja pie Baltijas bibliotēkas idejas, lai plašāk iepazīstinātu Latvijas lasītājus ar kaimiņvalstu literatūru. Ūstulnda romāns, kurš bija ieguvis otro vietu Igaunijas nacionālajā romānu konkursā un kļuva arī par vienu no populārākajām grāmatām Igaunijā 1999. gadā, gluži vai pats prasījās tulkojams. Savukārt “Tallink Latvija” komandas latviešu daļa savam kapteinim pieprasīja pārtraukt diskrimināciju, jo viņi nevarēja piedalīties kolēģu igauņu sarunās par kapteiņa grāmatu, atvēršanas svētkos atklāja uzņēmuma Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

“Antverpenes šūpuļzirdziņu” netieši var salīdzināt ar Otto Ozola “Latvieši ir visur”: arī Ūstulnda grāmatā tieši igauņi ir galvenie, kaut arī nemanāmie, spēlētāji divu lielvaru sadursmē korumpētā Āfrikas valstī, ko autors nodēvējis par Lemāniju. “Viens no iemesliem, kādēļ sāku rakstīt romānu, bija tas, ka 20. gadsimta 90. gados plašsaziņas līdzekļi ļoti daudz runāja par to, ka viena igauņa mīļākais ēdiens ir otrs igaunis,” stāsta Ūstulnds. “Man tas nešķita pareizi, tādēļ uzrakstīju grāmatu, kurā igauņi ir dažādās pusēs – viens sadarbojas ar CIP, otrs – ar GRU, taču izšķirošos brīžos viņi abi zina, ka svarīga ir dzimtene – Igaunija.”