Latviešu dziesmu draugi Japānā 0
Ceturtdaļgadsimtu ilga sadarbība
Kordiriģente Aira Birziņa stāsta, ka japāņu un latviešu koristu draudzība aizsākusies jau deviņdesmito gadu sākumā, kad 1993. gadā Tokijas Vaseda universitātes vīru koris ieradās Latvijā. Savukārt koris “Dzintars” toreiz Ausmas Derkēvicas vadībā devās koncertēt uz Japānu. Aira Birziņa priecājas, ka vēlāk ir izdevies sadarbību paplašināt, nodibinot Japānas–Latvijas mūzikas asociāciju un rodoties korim “Gaisma”. Pavasaros rīkotajos mūzikas festivālos Aira bijusi Tokijā kopā ar “Dzintaru”. Viņa labi pazīst kori “Gaisma” un teic, ka apbrīno japāņu dziedātājus un diriģentu par to, cik dziļu mīlestību latviešu kultūrai un kordziesmai viņi pauž savā darbībā: “To nevar nosaukt tikai par interesi, ir redzams, ka latviešu kultūru viņi uztver kā lielu vērtību.”
2009. gadā “Gaismā” sāka dziedāt galvenokārt pensionāri, kam ir pietiekami brīva laika. Taču tagad korī piedalās arī studenti, bankās un dažādās kompānijās strādājoši cilvēki, mājsaimnieces.
Lai “Gaismas” koristi saprastu, par ko latviešu dziesmas stāsta, viens no viņiem – valodnieks Daiki Horiguči – vārdus vispirms iztulko japāniski. Viņš pamāca, kā pareizi jāizrunā skaņas (visgrūtākās ir platais “e” un divskanis “o”).
Daiki Japānā māca krievu valodu. Latviešu valodu viņš ir iemācījies pašmācības ceļā un pēc tam stažējies Latvijas Universitātē. Pagājušonedēļ viņš ieradās Rīgā veikt darbus ar sociālo atmiņu saistītam pētnieciskam projektam, un, izmantojot izdevību, es iztaujāju viņu par “Gaismu”.
Pats Daiki trešo gadu dzīvo nelielā pilsētiņā Moriokā, kas atrodas 500 kilometrus no Tokijas, tāpēc pēdējā laikā kora darbībā iesaistās neklātienē. “Šobrīd sākam apgūt tās dziesmas, kas ir nākamā gada Latvijas Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārā. Pusei no dziesmām, piemēram, “Lec, saulīte”, kā arī citām, vārdus jau esmu iztulkojis japāniski un ierunājis latviski, lai pārējiem ir izrunas paraugs,” stāsta Daiki. Dažas melodijas korim ir jau labi pazīstamas, jo dziedātas iepriekš koncertos, piemēram, “Karoga dziesma”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Jāņu vakars”, “Dziedot dzimu, dziedot augu”. Daiki spriež, ka Dziesmu svētku Noslēguma koncertā ir daudz patriotisku dziesmu. Uz jautājumu, vai mēdz būt grūti tulkojami dziesmu vārdi, Daiki atbild: “Dažreiz sastopos ar tādiem vārdiem, kas atšķiras no standarta literārās valodas. Kad tulkoju latgaliešu dziesmas, dažkārt man mēdz būt grūti. Arī tad, ja dziesmā ir kādi ļoti veci vārdi, kas vairs netiek lietoti mūsdienās.”
Krāj naudu braucienam uz Latviju
Kopš 2010. gada “Gaisma” regulāri koncertē Tokijā. Japānas–Latvijas mūzikas asociācija rīko latviešu mūzikas svētkus Japānā. Tajos dzied “Gaisma” un tiek izpildīta arī latviešu komponistu instrumentālā mūzika. “Mēs ar dažām dziesmiņām uzstājamies arī pašvaldības rīkotos mūzikas festivālos,” teic Daiki. Viņš piemin, ka “Gaismas” darbību atbalsta arī Latvijas vēstniecība Japānā – gan ar finansiālu piešķīrumu, gan reklamējot koncertus, gan palīdzot sameklēt koncerta sponsorus, gan konsultējot dziesmu izvēlē.
Daiki Horiguči stāsta, ka pēdējos gados latviešu kordziesmas sākuši dziedāt arī citi Japānas kori – gan profesionāļi, gan amatieri. Iecienīta ir Pētera Vaska mūzika, arvien populārākas kļūst Ērika Ešenvalda kompozīcijas.
Tradicionāli “Gaismas” mēģinājumi notiek divas reizes mēnesī, taču, gatavojoties Latvijas Dziesmu svētkiem, mēģinājumu skaits palielināts līdz trim reizēm mēnesī un izveidots arī mēģinājumu grafiks līdz gada beigām. Tā kā Daiki mēģinājumos klātienē nepiedalās, viņš dziesmas mācās un mēģina pats: “Par laimi, internetā ir mājas lapa, kur pieejams paraugieraksts katrai balsij.”
“Gaismas” koristi jau tagad krāj naudu, lai nākamgad atbrauktu uz Latviju. “Mēs gatavojamies morāli un finansiāli,” teic Daiki. Vaicāts, vai koris ir koncertējis arī citās zemēs, viņi atbild: “Mēs to nevaram atļauties.” Daiki gan piemin, ka pērn viņš darba darīšanās bijis Toronto. Tur tikšanās laikā Kanādas latviešu centrā saņēmis ielūgumu uz Ziemeļamerikas Latviešu dziesmu svētkiem 2019. gadā.
Savulaik tērpus korim domājuši pasūtīt no Latvijas. “Taču tas ir dārgi, tādu greznību nevarējām atļauties,” teic Daiki. Tāpēc japānietes sieviešu brunčus sašuvušas no tādiem aizkaru audumiem, kuru rakstos saskatījušas kaut ko latvisku. Rotājušās ar dzintara krellēm un citām latviskām rotaslietām. Vīriem ir karmīnsarkanas vestes, balti krekli un melnas bikses. “Varbūt uz nākamajiem Dziesmu svētkiem mēs varētu atļauties iegādāties latviskas kaklasaites,” cer Daiki.
Atminoties 2013. gada Dziesmu svētkus, viņš uzsver: “Tas mums bija liels pagodinājums – iespēja stāvēt blakus latviešu koriem uz Lielās estrādes un dziedāt. Pret mūsu kori izjutām ļoti siltu attieksmi. Mēs zinām, ka Dziesmu svētki nav starptautisks koru festivāls, bet gan latviešiem svēts notikums.”
Priekšniecībai lūgs atvaļinājumu
Daiki stāsta, ka japāņiem tradicionāli atvaļinājumi ir augusta vidū un brīvdienas tiek dotas sakarā ar mirušo senču piemiņas laiku – veļu laiku. Tad strādājošie var dabūt nedēļas vai vismaz piecu dienu atvaļinājumu. Daudzi koristi, kuri vēlas braukt nākamgad jūlijā uz Latviju, jau tagad domājot, kā darba devējam pamatot vajadzību pēc atvaļinājuma citā laikā. Viņi stāstīs, ka Dziesmu svētki ir izcils notikums, notiek tikai reizi piecos gados, un cer uz priekšniecības sapratni.
VIZĪTKARTE: “Gaisma”
* Japānas–Latvijas mūzikas asociācija 2009. gadā Tokijā dibināja kori “Gaisma” ar mērķi iepazīstināt japāņus ar latviešu kordziesmām, kora tradīciju, kora kultūru un popularizēt latviešu kordziesmas.
* 2013. gadā “Gaisma” piedalījās Latvijas Dziesmu un deju svētkos diriģenta Takuja Jamavaki vadībā. Tagad diriģents ir Taku Sato.
* Korī dzied 30 cilvēku vecumā no 20 līdz 80 gadiem.
