Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. oktobris, 2016
Drukāt

Latviešu etnogrāfiskā izstāde: interesanti fakti par tautas pirmo reprezentāciju (2)

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Etnogrāfiskā izstāde – pirms 120 gadiem un šodien
25. un 26. oktobrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 notiek starptautiskā zinātniska konference “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”, kas veltīta apaļai gadskārtai, kopš Rīga piedzīvoja kādu zīmīgu notikumu, kam piekrīt būtiska loma latviešu kā nācijas identitātes noformēšanā.

Rīgā sarīkotā Viskrievijas X arheoloģiskā kongresa laikā 1896. gada 1. augustā atklātā Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par pirmo tāda veida pasākumu, kas sniedza plašu kultūrvēsturisku latviešu dzīves panorāmu. Reizē tā demonstrēja augošo latviešu nacionālo pašapziņu, kultūras savdabību un sniedza pašu latviešu versiju par savu vēsturi un kultūras sasniegumiem kā pagātnē, tā tobrīd.

26. oktobrī LNVM tiks atklāta arī “izstāde par izstādi” “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. LNVM mūsdienās ir lielas daļas tolaik apkopotā un publikai demonstrētā mantojuma glabātājs. Muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts stāsta, ka 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika speciāli uzbūvētās deviņās pagaidu ēkās mūsdienu Latvijas Nacionālā teātra vietā. Izstāde bija plānota mēnesim, taču termiņu nācās pagarināja līdz 15. septembrim. Pasākumam bija starptautisks skanējums, jo tas, kā jau minēts, notika paralēli Viskrievijas X arheoloģiskajam kongresam, kurš bija pulcējis vairākus simtus zinātnieku no sešām valstīm.

Pēc izstādes slēgšanas ēkas kanālmalā nojauca un izmanotos būvmateriālus pārdeva. Izstādes sarīkošanai Rīgas Latviešu biedrība iztērēja vairāk kā 20 000 rubļu, taču skatītāju atsaucība bija tik liela, ka galu galā pasākums ienesa nelielu peļņu.

Lūk daži, LNVM vēsturnieka Toma Ķikuta minēti fakti, kamdēļ šo 120 gadu seno pasākumu vērts atcerēties.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ļoti interesants raksts, tomēr ar krietnu mazumpiegaršu. Avīze varēja sniegt daudz plašāku informāciju- vismaz uz kādām 10 lapām un ar daudzām fotogrāfijām. Mūsu nācijas lielākā daļa šajos 110 gados NAV kļuvusi ne saliedētāka, ne pašapzinīgāka. Domāju, ka rīdzinieki pat ir daudz ko zaudējuši no latviskās drosmes, dzīvesveida un savas tautas pašlepnuma. Arī mūsu pašu, latviešu, vēstures versiju nemāca ne skolā, ne ģimenē. Par to var pārliecināties jebkuros DELFU komentāros, kas skar Latvijas problēmas, nemaz nav jāpāriet RU sadaļā.
    Ļoti ceru, ka turpinājums sekos!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+