Valodas bagātība, izteiksmes daudzveidība, autora neatkārtojamā balss – šīs kvalitātes kā noteicošās izvēlē par labu oriģinālliteratūrai tika pieminētas Bauskas Centrālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā. No kreisās: Alise Broka-Kutra, Baiba Tormane, Ruta Keiša, Inta Baltgalve, Anita Donerblica, Solveiga Ikerte, Ieva Ruķere, Aina Mūrniece, Elita Dūmiņa.
Valodas bagātība, izteiksmes daudzveidība, autora neatkārtojamā balss – šīs kvalitātes kā noteicošās izvēlē par labu oriģinālliteratūrai tika pieminētas Bauskas Centrālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā. No kreisās: Alise Broka-Kutra, Baiba Tormane, Ruta Keiša, Inta Baltgalve, Anita Donerblica, Solveiga Ikerte, Ieva Ruķere, Aina Mūrniece, Elita Dūmiņa.
Foto – Timurs Subhankulovs

Latviešu grāmatu devītais vilnis Bauskā 0

“LA” pielikums “Kultūrzīmes”, veidojot rakstu ciklu “KZ literatūras klubs”, jau iepazinies ar vairāku Latvijas bibliotēku dzīvi un darbu. Oktobrī devāmies uz Bauskas Centrālo bibliotēku, kur ar bibliotēkas darbiniekiem un čaklākajiem lasītājiem izzinājām, kādu vietu viņu dzīvē ieņem latviešu oriģinālliteratūra un kāda veida grāmatas viņi visvairāk novērtē.

Reklāma
Reklāma

Atrast savu nišu

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Bauskas pilsētas bibliotēka dibināta 1922. gadā. Kara laikā tās ēka tiek sagrauta, un 1945. gadā bibliotēka pārceļas uz pilsētas Kultūras nama – tagad Bauskas Kultūras centrs – telpām, kur atrodas joprojām. Bibliotēkai šeit sen kļuvis par šauru, bērnu bibliotēka izvietota atsevišķās telpās, tādējādi padarot sarežģītāku dažādu ģimenisku lasīšanas projektu īstenošanu. Turklāt bibliotēka atrodas kultūras centra trešajā stāvā, tādējādi, atzīst tās ilggadējā direktore Baiba Tormane, galvenā lasītāju auditorija ir cilvēki darbspējīgā vecumā un jaunieši, jo cilvēkiem gados un ar kustību traucējumiem bibliotēkas telpas nav pieejamas.

Jau pirms vairākiem gadiem pārrobežu sadarbības projekta ietvaros izstrādāts jaunas, mūsdienīgas bibliotēkas projekts, taču vēl līdz šim to nav izdevies īstenot, jo tas īsti neatbilst nevienam no Latvijā finansētajiem ES projektiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Bauskas Centrālā bibliotēka meklē savu īpašo nišu, tādēļ tieši šeit – arī Pārrobežu sadarbības projekta ietvaros ar Lietuvu, Pasvāles, Pakrojes un Biržu rajonu – izveidota Latvijā pirmā Biznesa bibliotēka. Baiba Tormane stāsta, ka tā piedāvā palīdzību uzņēmējiem, kā arī tiem, kuriem vēl ir tikai iecere sākt savu uzņēmējdarbību – skolēniem, studentiem, bezdarbniekiem un citiem. Citstarp, Bauskas Biznesa bibliotēka ir pirmā Latvijā, kura nolēma iegādāties 3D printeri. Idejas īstenošanā par pāris mēnešiem gan priekšā aizsteigusies Ventspils bibliotēka, abas modeļu printeri iegādājušās viena gada ietvaros. Tagad Bauskā katru gadu notiek biznesa ideju konkurss, kurā var piedalīties dažādu vecumu un interešu jaunieši, pat no sākumskolas klasēm.

Bērniem plašs piedāvājums 

Bauskas Centrālajā bibliotēkā tiek īstenotas divas bērnu un jauniešu lasītprasmes veicināšanas programmas. Senākā ir Bērnu un jauniešu žūrija (BJŽ), tagad jau trešo gadu bibliotēka piedalās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas rosinātajā Grāmatu startā, kurš domāts pavisam mazajiem, trīs gadus veciem bērniem kopā ar vecākiem. “Diemžēl mums pieaugušo un bērnu bibliotēkas atrodas dažādās vietās, tādēļ nevaram izdarīt visu, ko gribētos,” teic bibliotēkas direktore, tomēr uzsver, ka bērni uz bibliotēku nāk labprāt.

To apliecina arī Bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Freimane – jau patlaban teju 40 BJŽ dalībnieki aizpildījuši anketas par savu mīļāko grāmatu. Baiba Tormane rezumē: ir ļoti svarīgi, ka BJŽ piedāvā pašiem bērniem izlemt, kura autora grāmatas viņiem šķiet interesantākās.

“Ejam līdzi laikam: kad bija aktuāls Harijs Poters, bibliotēkā darbojās Potera klubiņš, vēlāk notika Grega darbnīcas. Cenšamies dažādi ieinteresēt,” stāsta Sarmīte Freimane. Uz tikšanos ar mazajiem lasītājiem tiek aicināti arī rakstnieki, parasti reizes divas trīs gadā.

Šoreiz uz Bausku “KZ” brauca kopā ar iecienīto “Mākslas detektīvu” autori Luīzi Pastori. Uz tikšanos ar viņu atnākušas divas ceturtās klases, un Luīzes aizrautīgais, multimediālais stāstījums jaunos lasītājus acīmredzami aizrauj, turklāt tikšanās noslēgumā viņiem pašiem ir iespēja iejusties mākslas detektīvu ādā.

Oriģinālliteratūra veiksmīgi konkurē

Katru mēnesi Bauskas Centrālajā bibliotēkā redzamā vietā tiek izvietots saraksts ar visvairāk lasītajām grāmatām, un ikreiz desmitniekā redzami vairāki latviešu autoru darbi. Baiba Tormane uzsver: pateicoties bibliotēku sistēmai “Alise”, pieprasītākās grāmatas iespējams pateikt pilnīgi precīzi, bet bibliotēkas abonementa vadītāja Elita Dūmiņa stāsta, ka atšķirībā no daudzām citām Latvijas bibliotēkām Bauskā nav paraduma veidot rindas uz pieprasītākajām grāmatām: “Katrai grāmatai pērkam divus eksemplārus, un, ja lasītāji izdevumu pieprasa, nopērkam vēl klāt.” Tādējādi bibliotēkā vienlaikus var būt pat seši un septiņi pieprasītāko darbu eksemplāri, lai nevienam interesentam nebūtu jāgaida. Bauskas Centrālā bibliotēka saistīta ar kopumā gandrīz 40 novadu bibliotēkām, un tieši turp ceļo daudzie grāmatu eksemplāri pēc tam, kad baušķenieki tās izlasījuši. Elita Dūmiņa gan norāda – interesi par noteiktām grāmatām ļoti lielā mērā rada mediji: laikraksti, žurnāli, radio un televīzija. Tādējādi, ja par kādu senāk iznākušas grāmatas autoru top radioraidījums, var gaidīt, ka pieprasījums pēc tās atkal augs. Arī tad, ja pēc kāda romāna tiek veidota filma vai teātra izrāde, kā tas noticis, piemēram, ar Māra Bērziņa darbu “Svina garša” un Ingas Ābeles romānu “Klūgu mūks”. Arī Jāņa Lejiņa “Zīmogs sarkanā vaskā” atkal kļuvis populārs, tāpat Bauskas lasītāji labprāt izvēlas grāmatas par pazīstamiem aktieriem un vēsturiskām personībām.

Reklāma
Reklāma

Anšlava Eglīša krājums

Bauskas Centrālās bibliotēkas krājums ir neparasts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Lietuvas tuvuma dēļ krājumā atrodamas grāmatas arī kaimiņvalsts valodā. Taču plašam lasītāju lokam interesantāka varētu šķist cita krājuma sadaļa, proti, Anšlava Eglīša krājums.

Baiba Tormane atceras, ka neilgi pēc gadsimtu mijas piedalījusies Amerikas Bibliotēku asociācijas (ALA) sanāksmē, kur iepazinusies ar vietējās latviešu kopienas pārstāvjiem. Neilgi pēc atgriešanās Latvijā saņemta ziņa, ka mirusi Anšlava Eglīša sieva, māksliniece Veronika Janelsiņa. Pārim bērnu nebija, un radās jautājums, ko darīt ar abu plašo bibliotēku. Tā kā Baiba Tormane bija nodibinājusi draudzības saites ar ASV dzīvojošajiem latviešiem, pazīstamā rakstnieka grāmatplauktu saturs atceļoja uz Bausku.

IZVĒLAS LASĪTĀJS

Lai garšīga valoda un interesants sižets

Ko tad īsti Bauskas Centrālās bibliotēkas čaklākie lasītāji novērtē literatūrā, un vai šīs īpašības viņi atrod arī latviešu autoru grāmatās?

Uz tikšanos atnākušās bibliotēkas lietotājas saka skaidru “jā”.

Laikraksta “Bauskas Dzīve” ārštata žurnāliste Ruta Keiša, kura pati vietējā avīzē veido literāro lappusi, starp mīļākajiem autoriem nosauc Jāni Joņevu, Noru Ikstenu, Gundegu Repši, gan uzreiz piebilstot, ka svarīgi nevis vārdi, bet šo autoru fokuss uz cilvēka eksistenci. “Grāmatas, kuras palīdz saprast, kur ir mana vieta, kāpēc es vispār esmu šeit – tie ir darbi, kas man šķiet tuvāki,” vērtē Ruta Keiša.

Sociālā darba speciāliste Inta Baltgalve, kura agrāk strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, stāsta, ka daudz laika lasīšanai neatliek, tādēļ “izlasu tikai to, par ko skaidri jūtu, ka tas nepieciešams”. Pēdējie darbi sarakstā bijuši no sērijas “Mēs. Latvija. XX gadsimts”. Guvusi prieku no tik atšķirīgām grāmatām kā Paula Bankovska “1918”, Ingas Gailes “Stikli”, Māra Bērziņa “Svina garša”. Literatūrā visvairāk piesaistot valodas bagātība, izteiksmes daudzveidība, autora neatkārtojamā balss – nereti pat lielākā mērā kā saturs: “Piemēram, Ingas Gailes romāna tēmu citi rakstnieki apskatījuši dziļāk, taču, grāmatu lasot, ir redzams: autore ir dzejniece, un romānā ir ritms, pilnīgi cita izteiksme.”

Anita Donerblica arī piekrīt, ka liela nozīme grāmatu izvēlē ir valodai – pēc šī principa viņa nesen izlasījusi Jāņa Rokpeļņa grāmatu “Rīgas iedzimtais”. “Valodu var izbaudīt kā saldējumu. Ilgi dzīvojusi Rīgā, zinu visas vietas, par kurām viņš raksta, nevar teikt, ka uzzinātu ko ļoti jaunu, taču valoda ir gluži kā dzeja,” vērtē lasītāja. Viņa arī piebilst, ka pēdējā laikā radusies tendence noliegt daudzus senākus autorus, kā piemēru minot Andreja Upīša romānu “Zaļā zeme”, kur tāpat ir gan ļoti bagāta un daudzveidīga valoda, gan arī, objektīvi vērtējot, interesants sižets.

Uzņēmēja Solveiga Ikerte stāsta, ka cenšas pārskatīt iespējami plašu latviešu literatūras lauku, neapstājoties tikai pie brīža prominentākajiem un visvairāk daudzinātajiem autoriem, jo uzskata – tādējādi var palaist garām vērtīgas un interesantas grāmatas. Tā nejauša iepazīšanās ar Ingunu Baueri pavērusi gluži atšķirīgu literāro pasauli. Šobrīd ar interesi tiekot gaidīta katra jauna Baueres grāmata, un, piemēram, pēc romāna “Dieva riekšavā” izlasīšanas apceļotas vairākas muižas, kurās strādājis viens no rakstnieces darbu tēliem – namdaru meistars Mārcis Sārums, kura vadībā uzcelts arī Cēsu baznīcas tornis.

Ieva Ruķere labprāt lasa darbus par pazīstamu cilvēku dzīvi – šajā kategorijā pilnīgi noteikti ietilpst arī Jāņa Porziņģa un Armanda Pučes kopdarbs “Brālis. Kristaps Porziņģis”. Savukārt trīs citi pēdējā laikā lasītie dokumentālā pamatā tapuši darbi uzrunājuši pašas piedzīvotā dēļ. Māras Jakubovskas “Melnā Berta” atsaukusi atmiņā vecāsmātes stāstus, Annas Skaidrītes Gailītes “Sintijas stāsts” – slimības pieredzi, bet Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns “Pieci pirksti” atgādinājis jaunību, kad, svešā pilsētā strādājot, Ieva iepazinusies ar cilvēkiem, kuri atgriezušies no izsūtījuma. “Viņi bija saglabājuši ārkārtīgu dvēseles gaišumu, turklāt ne tikai tie, kuri bija aizvesti jau kā pieaugušie, bet arī mazotnē izvestie. Man bija sajūta, ka esmu ieguvusi vēl vienus vecākus,” atceras Ieva Ruķere.

Baiba Tormane secina, ka rakstnieki un arī kino veidotāji par smagajām un Latvijas iedzīvotāju likteņos svarīgajām vēstures tēmām sākuši runāt īstajā laikā: “Man šķiet svarīgi, ka mums tieši tagad ir “Melānijas hronika”, “Pieci pirksti” un “Mātes piens”, jo līmenis, kādā rakstnieki šīs tēmas iznes, ir ļoti augsts. Svarīgi, lai autors būtu ļoti talantīgs, lai viņš spētu tēmu pārdzīvot un uzrakstīt tā, lai arī lasītāji to ieraudzītu un līdzpārdzīvotu, lai tā nebūtu vienkārša šausmināšanās, bet lasītājs redzētu: jā, konkrētā vēstures periodā notika tā. Lai grāmata sniegtu vispārcilvēcisku pārdzīvojumu.” Šim viedoklim piekrīt arī Ruta Keiša, norādot, ka tad, ja par 20. gadsimta smagajām tēmām būtu rakstīts 90. gadu sākumā, kad nebija vēl iegūta gana liela laika distance, pilnīgi iespējams, inerces vadīti redaktori izdevniecībās būtu darbus arī cenzējuši.

Rezumējot bibliotēkā notikušo sarunu, ir skaidrs, ka latviešu oriģinālliteratūra patiešām ir atkarojusi savu vietu gan bibliotēku plauktos, gan arī lasītāju apziņā, un, kā secina Ruta Keiša, pasaules bestselleru vilnis, kurš lasītājus bija atskalojis nost no latviešu literatūras krasta, patlaban pagriezies pretējā virzienā.

UZZIŅA

* Bauskas novadā ir pavisam kopā 19 bibliotēkas:

Bauskas Centrālā bibliotēka, Bauskas bērnu, 17 pagastu bibliotēkas.

* Reģistrēto lasītāju skaits Bauskas novadā – 8492, no tiem – Bauskas Centrālā bibliotēkā 2694, Bauskas bērnu bibliotēkā – 1261.

* Bauskas novada 19 bibliotēkām grāmatu iegādei 2017. gadā no Bauskas novada pašvaldības līdzekļiem piešķirti 38 372 eiro.

Visvairāk lasītās grāmatas Bauskas Centrālajā bibliotēkā (2017. gada septembris) 

1. Arnalds Indridasons, “Purvs” (“Mansards”).

2. Inga Ābele, “Klūgu mūks” (“Dienas Grāmata”).

3. Māris Bērziņš, “Svina garša” (“Dienas Grāmata”).

4. Petra Hilsmane, “Kamenes sirdī” (“Zvaigzne ABC” ).

5. Dace Judina, “Gredzens” (“Lauku Avīze”, tagad – “Latvijas Mediji”).

6. Vilis Seleckis, “Kolimas asiņainais zelts” (“Klio ABC”).

7. B. A. Parisa, “Aiz slēgtām durvīm” (“Zvaigzne ABC”).

8. Karoline Ēriksone, “Pazudušie” (“Lauku Avīze”, tagad – “Latvijas Mediji”).