Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. maijs, 2015
Drukāt

Latviešu kultūras svētki Bradfordā izdevās godam

Foto:  Ginta FreibergaFoto: Ginta Freiberga

ANDA KROLLE BRADFORDĀ

Patriotiski pacilātā noskaņojumā maija sākumā Ziemeļanglijas pilsētā Bradfordā norisinājās Latviešu kultūras svētki.

Šie bija jau trešie Latviešu kultūras svētki Apvienotajā Karalistē un šogad tie sakrita ar 25. gadadienu kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Pasākums tika organizēts, sadarbojoties Latvijas Nacionālai Padomei Lielbritānijā, Latvijas vēstniecībai Apvienotajā Karalistē un vietējai Bradfordas latviešu kopienai.

Sadraudzības vakars sākās jau 2. maija vakarā DVF Bradfordas namā. Pasākumu atklāja DVF Bradfordas nodaļas priekšsēde Ruta Dambītis, klātesošos uzrunāja Bradfordas lordmērs Maiks Gibbons, uzsverot, ka Bradfordas multikulturālajā vidē latvieši jau ilgi ieņem nozīmīgu vietu, viesus sveica arī LNPL priekšsēde Lilija Zobens. Vakars turpinājās ar folkloras kopu “Dūdalnieki”, “Austrumkalns” un “Žeperi” priekšnesumiem un jautrām dejām un dziesmām. Lielas ovācijas izraisīja kolektīvu vizītkartes. “Kamoliņa” zēnu priekšnesums ar “Mazo gulbīšu deju” tika pieprasīts no publikas atkārtot vēlreiz, Pīterboro dejotāji bija atveduši ciemos Olgu Rajecku ar deju grupu, bet Talsu teātris vienoja visus draudzīgā dziesmā, kas ir arī teātra himna.

Svētdiena – galvenā pasākuma diena – iesākās ar tipisku angļu laiku. Lietus kā no pārpilnības raga, bet īstiem kultūras cienītājiem tas nav šķērslis. Lielais koncerts risinājās Bradfordas pilsētas galvenajā laukumā – Centenary Square – pie pilsētas domes ēkas, kur lepni plīvoja mastā mūsu valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Pasākums sākās ar krāšņu dalībnieku, viesu un organizatoru gājienu. Atklāšanas ceremoniju ievadīja folkloras kopas “Dūdalnieki” dūdu spēle. Koncerta atklāšanā piedalījās Bradfordas lordmērs Maiks Gibbons un Latvijas Vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, kuri arī pagodināja klātesošos ar svētku uzrunām, kam sekoja kopīgi dziedāta Latvijas valsts himna.

Kultūras dienā piedalījās 15 pašdarbības kolektīvi no Anglijas un īpaši viesi no Latvijas – K. Valdemāra Talsu teātris un Ventiņ zāļ (ventiņu valoda) sieva Līga Reitere. Folkloras kopas pārstāvēja – Pīterboro folkloras kopa “Žeperi”, Lodonas folkloras kopa “Austrumkalns” un Ziemeļanglijas folkloras kopa “Dūdalnieki”; dejotājus – Līdsas latviešu deju kopa, Burtonas deju kopa “Austras koks”, Pīterboro deju kopa “Rakstā”, Līdsas deju kopa “Kamoliņš” un Lodonas deju kopa “Londona dejo”; dziedātājus – Līdsas latviešu centra jauktais ansamblis, Bristoles koris “Runči un brunči”, Lesteres latviešu koris, Straumēnu koris un Londonas latviešu koris un, protams, paši mazākie – Līdsas latviešu skoliņas “Pūcīte” dejotāji un Bradfordas latviešu skoliņas “Saulespuķe” dejotāji.

Koncertu atklāja kopkoris ar latviešu tautas dziesmu “Kurš putniņš dzied tik koši”, kam sekoja Līdsas un Bradfordas mazo mākslinieku uzstāšanās, kas tika ļoti draudzīgi uzņemtas. Koncerta gaitā tika izdziedātas un izdejotas pazīstamas un mazāk pazīstamas dziesmas un dejas. Talsu teātris bija iestudējis uzvedumu “Tā un šitā, un nekā” pēc R. Blaumaņa lugas “Trīnes grēki” motīviem, nebaidoties, ka kāds varētu nesaprast, jo visas darbības notika ar kustību un mūzikas palīdzību, Līga Reitere no Latvijas uzstājās īstā “ventiņu mēlē” un rādīja, kā pareizi siet latviešu lakatus, un kur vēl sadziedāšanās un sadejošanās ar “Austrumkalnu”, kad brīžiem skatuve ar dejotājiem bija tik pilna, ka nevarēja pat māksliniekus ieraudzīt. Katram skudriņas skrēja cauri sirdij klausoties noslēguma dziesmu – Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava.” kopkora izpildījumā, ko diriģēja Lilija Zobens East, pavadījumu izpildot Lesley East.

Dienas gaitā skatītāji un dalībnieki varēja apskatīt Latvijas Vēstniecības AK sagādāto mākslinieka Jura Kalniņa fotoizstādi “Latvija no putna lidojuma”, kā arī iepazīties ar LNPL darbību; katrs Bradfordas iedzīvotājs uz lielā ekrāna pilsētas centrā varēja vērot Latvijas skaistākos dabas skatus, daudzajos stendos iegādāties vai tāpat apskatīt latviešu amatnieku darinājumus un pamieloties ar latviešu ēdieniem.

Pēc pateicības rakstu un piemiņas balvu pasniegšanas – protams kopīgi dziedāts “Pūt vējiņi” – dažam kamols kaklā, citam asaras acīs – latvju dziesma skan tikpat skaisti arī svešā zemē…

Ceļojošais Latviskās jostas kamoliņš nu ir nodots Bristoles latviešiem, tātad nākamajā gadā tiekamies Bristolē.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+