Latviešu senvēsture kļūst populāra 0
Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nodaļā ”Dauderi” notika bagātīgi ilustrētās LNVM direktora Arņa Radiņa grāmatas ”Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē” atvēršana un ar šo grāmatu saistītas izstādes atklāšana.
Viena no tām grāmatām, par kurām saka: tai vajadzētu atrasties katras latviešu ģimenes grāmatplauktā – tā pasākuma dalībnieki novērtēja 400 lappušu biezo un, kā zinātāji teic, 2,3 kg smago darbu, kurš nācis klajā izdevniecībā ”Neputns” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un vairāku uzņēmēju atbalstu. Izdevums apstiprina novērojumu, ka pēdējos gados pieaug interese par Latvijas senvēsturi.
”Mēģināju uzrakstīt grāmatu, kas der visiem, kaut arī tas ir diezgan neiespējami. Tomēr svarīgākais, lai grāmatu varētu izlasīt katrs – no profesionāļa līdz amatierim; no bērna līdz pensionāram,” atzīdamies, ka grāmata tapusi pusotra gada laikā un viss noticis diezgan strauji un negaidīti, atzinās Arnis Radiņš. Arheologs Andrejs Vasks apstiprināja, ka tāpat studentiem grāmata būtu itin piemērota, jo izsmeļošu darbu par Latvijas arheoloģiju nemaz nav tik daudz.
No akadēmiski nopietnajām arheoloģijas monogrāfijām Radiņa veikums atšķiras ar to, ka ir viegli pārskatāms un ļoti bagātīgi ilustrēts – tajā ap 2000 attēlu.
”Arheoloģisko ceļvedi latviešu un Latvijas vēsturē” veido astoņas nodaļas, kurās, izdevuma sagatavotāju vārdiem sakot, ”lasītājam saprotamā valodā parādīta Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošo cilšu jeb maztautu – latgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, lībiešu un vendu – saplūšana vienā latviešu tautā, uzrādot gan to atšķirības, gan kopīgās raksturojošās iezīmes, kā arī un latviešu un to veidojošo kultūru vietu baltu vēstures kopkontekstā”.
Grāmatā ar rotu piemēru palīdzību tāpat parādīta Latvijas teritorijas iedzīvotāju kultūru pārmantotība un pēctecība līdz pat mūsdienām. ”Tā ir viena no lielākajām veiksmēm, ka mums šī kultūras pārmantotība tiešām ir, jo mums nebija masveida ”tautu staigāšanas” – mēs esam veidojušies šeit,” tā autors, stāstot, ka grāmatā atrodamas arī jaunākās atziņas par to, kas ir balti un kā tie veidojušies.
Daļa no grāmatā atrodamajiem Senlatvijas cilšu rotkaļu šedevriem apskatāma klātienē izstādē ”Senās rotas” ”Dauderos”. Tiesa, ekspozīcija sanākusi ļoti koncentrēta un aizņem tikai vienu ne pārāk plašu muzeja istabu. Tur savietoti arheoloģiskajos izrakumos dažādos laikos uzieti 80 izcili darbi – rotadatas, saktas, kaklariņķi, gredzeni, saktas no sudraba, bronzas, dzelzs, alvas. Izstāde būs aplūkojama līdz 11. novembrim. LNVM ļaudis var tikai uzslavēt par pēdējā laikā aktīvo izdevējdarbību. Pēc daudzu domām, tas ir piemērs citiem muzejiem, kuru rīcībā tāpat ir bagātīgas kolekcijas, kas būtu pelnījušas lielāku ”izrādīšanu tautai”.
