Kultūra
Mūzika

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā godinās Tālivaldi Ķeniņu0

Publicitātes foto

VSIA “Latvijas Koncertu” organizētais ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts šogad notiks 9. februārī Lielajā ģildē, informē Rinta Bružēvica.

2005. gadā latviešu simfoniskajai mūzikai apritēja 125 gadi un tas bija nozīmīgs iemesls un izdevīgs gadījums, lai Latvijā izsludinātu šo gadu par Latvijas simfoniskās mūzikas gadu un 11. decembrī rīkotu koncertu ar nolūku mobilizēt mūziķus un mūzikas interesentu sabiedrību kvalitatīvi jaunai attieksmei pret lokālo simfonisko tradīciju, šodienu un tuvāko perspektīvi.

Tieši tad, pēc mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa ierosinājuma atzīmējot latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadus, dzima ideja par latviešu simfoniskās mūzikas koncertu rīkošanu. 2019. gada 9. februārī Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts Lielajā ģildē notiks jau trīspadsmito reizi.

Koncertā skanēs šī gada jubilāra Tālivalža Ķeniņa (1919 – 2008) Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim, Alfrēda Kalniņa Simfoniskais tēlojums “Latvija”, Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim un Lindas Leimanes jaundarbs “Enantiomorphic Chambers”. Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenti – Andris Poga un Gintars Rinkēvičs.

“Es nemeklēju jaunas lietas mūzikā, es meklēju jaunus ceļus, kā izteikt vecas idejas”, sacījis latviešu modernās mūzikas klasiķis Tālivaldis Ķeniņš, kura dzīves lielākā daļa aizritējusi Kanādā. Ķeniņš ir visvairāk pasūtinājumus saņēmušais skaņradis no Kanādas komponistiem.

Tālivalža Ķeniņa Koncertu pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un sitaminstrumentu ansamblis “Perpetuum Ritmico” Andra Pogas vadībā.

Lindas Leimanes (1989) jaundarbs “Enantiomorphic Chambers” arī izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Skaņdarba rašanos iedvesmojis Roberts Smitsons ar savu tāda paša nosaukuma instalāciju no krāsota tērauda un spoguļiem, kurā vērotājs neredz savu spoguļattēlu to savdabīgā izvietojuma dēļ.

Liepājas Simfoniskā orķestra atskaņojumā dzirdēsim Alfrēda Kalniņa (1879-1951) Simfonisko tēlojumu “Latvija”. Kalniņam raksturīga tematika mūzikā ir dzimtenes apdziedāšana, īpaši gleznainas dabas ainas, senatne, tautas likteņgaitas. Alrēda Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš viņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20.gadsimta pirmās puses latviešu komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus.

Kristaps Pētersons ir konceptuālists, taču līdzās idejai mūzika vienmēr ir priekšplānā un konstrukcija tiek piepildīta ar īpašu skaņurakstu. Pētersons studējis kontrabasa spēli un kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Patlaban Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un “Kremerata Baltica” mūziķis, savulaik koncertu producents. Ieguvis I vietu UNESCO kompozīciju konkursā Rostrum jauno komponistu konkurencē. Vairākkārt nominēts Lielajai mūzikas balvai. Pētersona opera “Mihails un Mihails spēlē šahu” ieguva Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā “Gada uzvedums”.

“Otrā Liepājas koncerta” soliste būs viena no latviešu izcilākajām čellistēm – soliste, kamermūziķe,
Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare – Kristīne Blaumane.

LA.lv