Latvijā
Izglītība

Latviešu skolas vietā – divplūsmu skola? RD beidzot tapis skolu optimizācijas plāns2


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Edijs Pālēns

Rīgas domē (RD) skolu tīkla optimizācijas komisija trešdien vienojās par plašām Rīgas skolu reformām. Viena no idejām: likvidēt vienīgo latviešu skolu Čiekurkalnā (Jāņa Poruka vidusskolu un apvienot to ar netālu esošo krievu Rīgas 37. vidusskolu, veidojot divplūsmu skolu) jau saskārusies ar asu skolēnu vecāku pretestību.

Iecerēts, ka J. Poruka vidusskolā mācības vairs nenotiktu: tās notiktu tikai tagadējās 37. vidusskolas telpās. Apvienotajā skolā vairs nebūtu vidusskolas klašu: tā kļūtu par Čiekurkalna pamatskolu. J. Poruka vidusskolas ēka tiktu atdota pašvaldības īpašuma departamenta rīcībā, kas tad arī domātu, ko ar šo namu tālāk darīt.

Kādi ir Rīgas domes argumenti šādai iecerei un kā tieši plānots organizēt darbu divplūsmu skolā, pagaidām nav zināms, jo Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane nevēlējās plaši komentēt šīs ieceres, sakot, ka vēl jāapkopo informācija. Turklāt lēmums vēl jāpieņem Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai, un tas jāapstiprina arī Rīgas domei. Viņa arī norādīja, ka gan abu skolu skolēni, gan skolotāji pret šādām pārmaiņām neiebilstot.

Toties Čiekurkalna Attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde, kuram divi bērni mācās J. Poruka vidusskolā, sarunā ar “Latvijas Avīzi” apgalvoja, ka pret šādiem plāniem ir lielākā daļa skolēnu vecāku: “Čiekurkalns ir viena no latviskākajām Rīgas apkaimēm, tāpēc ir nepieņemami, ka te nebūs latviešu skolas. Brīdī, kad valstī kopumā notiek pāreja uz mācībām valsts valodā, Rīgas dome grib veidot kaut kādu rudimentāru veidojumu: divplūsmu skolu. Un tas notiek 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas! Ja nepieciešama apvienošana, tad apvienotajai skolai jābūt latviešu skolai.”

Viņš uzskata, ka liela daļu vecāku negribēs, lai bērni mācās divplūsmu skolā, un bijušie Poruka vidusskolas bērni dosies uz citām Rīgas skolām.

Čiekurkalna attīstības biedrības biedri arī bažījas par to, kas notiks ar vēsturisko skolas ēku. “Ja tā paliks tukša, tai tāpat jāpaliek kā sabiedriskai celtnei un tur jānotiek nodarbībām apkaimes iedzīvotājiem,” uzskata K. Spunde. Viņš stāsta, ka biedrības aktivitāšu dēļ izdevies panākt, ka skolas netiks apvienotas jau no nākamā mācību gada, kā bija plānots, bet gadu vēlāk. K. Spunde cer, ka šā gada laikā Rīgas pašvaldība no “voluntārās ieceres” tomēr atteiksies.

Jāpiebilst, ka abās skolās, ko iecerēts apvienot, ir Rīgas kontekstā neliels skolēnu skaits: Rīgas 37. vidusskolā šī mācību gada sākumā bija 159 skolēni, bet J. Poruka vidusskolā – 355 skolēni.

S. Baltmane arī pastāstīja, ka abu Čiekurkalna skolu apvienošana ir tikai viena no plānotajām reorganizācijām: optimizācijas plāns ir ļoti apjomīgs, izstrādāts trīs gadu garumā. Piemēram, plānota arī Rīgas 7. pamatskolas, kas atrodas Jaunciemā, slēgšana. Tās īstenotās izglītības programmas pārņems Vecmīlgrāvī esošā Rīgas 31. vidusskola.

Rīgas 7. pamatskolā ir 117 skolēni, un ir grūtības to nodrošināt ar skolotājiem: direktore pati vedot pedagogus no Carnikavas.

Pārmaiņas gaida arī Mīlgrāvī esošo 29. vidusskolu, kurā gan šobrīd palikušas tikai pamatskolas klases un kopumā ir vien 145 skolēni, turklāt pēdējos gados skolēnu skaits strauji krities. To pievienos arī Vecmīlgrāvī esošajai 46. vidusskolai, kurā ir 448 skolēni.

Savukārt Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai tiks pievienota Rīgas 60. vidusskola. Mācības gan arī turpmāk notiks abās skolu ēkās, jo ģimnāzijā ir daudz skolēnu – 1687 un arī vidusskolā pietiekami – 514. Apvienotās izglītības iestādes direktors arī turpmāk būs Romāns Alijevs, kurš gādājis, lai ģimnāzijā, kaut tā ir mazākumtautību skola, jau līdz šim mācības notiktu galvenokārt latviski.

Rīgas 19. vidusskolu, kas ir vienīgā latviešu skola attālajā Bolderājā, iecerēts reorganizēt par pamatskolu.
Saistītie raksti

Taču plašāku informāciju par to, kāpēc piedāvāts tieši šāds optimizācijas plāns, no kura mācību gada skolas reorganizēs un kādas vēl reorganizācijas galvaspilsētā varētu notikt, departaments sola publiskot tuvākajās dienās.

Par to, vai atbalstīt komisijas piedāvāto plānu, Rīgas domes atbildīgā komisija varētu lemt 27. februārī.

Izglītības politikas veidotāji Rīgas domei jau ilgstoši pārmetusi, ka tā uztur pustukšas skolas. Taču nu izskatās, ka ilgi izstrādātais Rīgas skolu tīkla reformu plāns arī netiks uzņemts ar gavilēm.

LA.lv