Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. augusts, 2014
Drukāt

Latviešu strēlnieku divīzija – glābiņš vai lamatas? 
 (15)

Attēli no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas valsts arhīva un I. Jermicānes peroniskā arhīvaAttēli no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas valsts arhīva un I. Jermicānes peroniskā arhīva

Šā gada 5. jūnijā apritēja 70 gadi, kopš tika izveidots Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpuss, savukārt 18. jūlijā – 70 gadi, kopš 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā Latvijā atgriezās tie iedzīvotāji, kas trīs Vācijas–PSRS kara gados bija cīnījušies Sarkanās armijas 201. (no 1942. gada 5. oktobra – 43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijā. Lai arī pēckara pētījumos viņu liktenis attēlots kā varonības caurstrāvots piedzīvojums, tomēr Latvijas un Krievijas arhīvos pieejamie dokumenti liecina, ka realitāte bieži bija citāda.

Viņi visi bija Latvijas sabiedrības daļa, par kuras motivāciju, ceļu līdz armijai un dzīvi tajā ir līdz galam nenoformējies, pat maldīgs priekšstats. Tas attiecas arī uz divīzijas formēšanas periodu 1941. gada vasarā – rudenī.

1941. gada 3. augustā ārkārtīgi sarežģītā Sarkanās armijas darbības periodā PSRS Valsts Aizsardzības komiteja pieņēma lēmumu izveidot Latvijas strēlnieku divīziju, iekļaujot to Ziemeļrietumu frontes sastāvā. Latvijas Komunistiskās boļševiku partijas Centrālajai komitejai (LK(b)P CK) un Latvijas PSR Tautas komisāru padomei (Latvijas PSR TKP) kopā ar Ziemeļrietumu frontes štābu uzdeva formēt Latvijas strēlnieku divīziju no bijušās strādnieku gvardes karavīriem, milicijas, padomju partijas darbiniekiem un citiem Latvijas PSR pilsoņiem, evakuētiem uz Krievijas teritoriju. Pēc Vācijas–PSRS kara sākuma tika evakuēti, bet galvenokārt dažādos veidos evakuējās paši vairāk nekā 50 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kremļa vergam edgem Atbildēt

    labi jau atbildēts:

    Edgem 30. augusts, 2014 16:31 Atbildēt

    Tev īsa atmiņa, kā visiem komunistiem! Aizmirst pašu komunistu pastrādātas zvērības, bet atcerēties tikai citu sastrādāto. Ja gribi īstu izpratni, tad sāc atcerēties, kas notika 1940. un 1941. gada vasarā Latvijā, Rīgas centrālcietumā un ko veda lopu vagonos uz Sibīriju. Tad arī varēsi labāk saprast vēlākos notikumus Latvijā.

    Šis lops to visu zina , bet barojas no austrumzvēru siles un tāpēc nespēj,nedrīkst nemelot!

  2. Viņiem jau citas izejas nebija, ja jau aizmuki kopā ar krieviem, tad vai gribi vai nē, bija jāiet karot.

    • Dzelzceļniekiem, šoferiem un jūrniekiem jau nekādas īpašas izvēles nebija, blakus stāvēja/sēdēja čekists ar nagānu. Daži šoferi gan pamuka Luftwaffes bombardēšanu laikā, bet lielākā daļa bija spiesti doties uz cilvēkēdāju zemi.

  3. Par viņiem tagad var droši teikt – Latvijas patrioti. Ne bez pamata jau Latvijas Avīze piemin cīnītājus:
    “1903. gada 26. aprīlī. Pirms 110 gadiem, , Pāles pagastā Ziemeļvidzemē piedzima leģendārais Lielvārdes kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs Edgars Kauliņš.” LA, 26. aprīlis, 2013 Viesturs Sprūde

  4. Par tiem var teikt – apmātie, apmuļķotie un garīgi, bieži arī fiziski iznīcinātie latviešu nelaimes putni

  5. Varam lepoties, ka 2.Pasaules kara UZVARĒTĀJU un Rīgas atbrīvotāju rindās bija arī ģenerāļa Alfrēda Kalniņa vadītās 43.gvardes Latviešu strēlnieku divīzijas pulki, kas ar “izvērstiem kaujas karogiem ar parādes maršu pa Lubānas šoseju 1944.g.16.oktobrī plkst. 10 ienāca Rīgā.” (PētersonsA. Krustugunīs. 60 gadus no tautas slēptais,- 363- 364.lpp.)

  6. Tev īsa atmiņa, kā visiem komunistiem! Aizmirst pašu komunistu pastrādātas zvērības, bet atcerēties tikai citu sastrādāto. Ja gribi īstu izpratni, tad sāc atcerēties, kas notika 1940. un 1941. gada vasarā Latvijā, Rīgas centrālcietumā un ko veda lopu vagonos uz Sibīriju. Tad arī varēsi labāk saprast vēlākos notikumus Latvijā.

  7. “Divīzijas formēšana noslēdzās 1941. gada 4. un 5. decembrī,…..”
    Atcerēsimies, kas tanī pašā laikā notikās Latvijā, Rumbulā un Biķernieku mežā;- tad varēs labāk izprast un sajust 201.Latviešu strēlnieku divīzijas cīnītāju ņoskaņojumu dodoties kaujā ar saucieniem “Par Rīgu!”:
    “Mūsu stiprā puse bija kareivju un virsnieku drošsirdība un nāves nicināšana, vēlēšanās par katru cenu saķerties ar ienaidnieku.” Igors Briežkalns, “Nāves ielejā”.

    • Laikam tāpēc J.Kalnbērziņš viesojoties tajā divīzijā jautāja: – Kas te ir, latviešu divīzija vai žīdu bodīte?

  8. Komunistu propogandas atgremojums.Mēģinājums attaisnot okupāciju un latviešus parādīt kā profesionālus koloboracionistus.Viss tiek darīts lai attaisnotu bijušo padomju patriotu noziegumus pret latviešu tautu.

  9. Eduards Berklavs atmiņās ir tiešs: “Bija jākaro, jo cita ceļa uz Latvijas atbrīvošanu nebija.”
    (Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā…..LatvijasAvīze,/ 2008-09-11 / Vēsture un šodiena)

  10. Es pirms 15 gadiem seedeeju ar braali Juurmalaa, Sanares sanatorijaa pie viena galda ar eebreju, kas bija atbraucis no ASV atpuusties. Vinjsh stastija, ka kopaa ar 100 latvieshiem gaajis uzbrukumaa vaacieshiem. Ievainots kaajaa un taa palicis dziivs. No 100 viiriem dziivi palikushi tikai 6.

  11. Skaidrs, ka šajā divīzijā bija daudz komunistiskās propagandas apmuļķotu ļautiņu un tikpat daudz bija
    1940-41. g. Latvijā padomju represijās un deportācijās piedalījušos cilvēku, tāpat padomju varas ielikteņi kuri bēga iespējamās atmaksas par savām aktivitātēm. Piezīmēšu, ka 1949. gada deportācijās vien piedalījās 12 tūkstoši vietējo aktīvistu-kolaborantu un tādi netrūka arī 1941. gada izsūtīšanās. Šī kategorija “labprātīgi” laidās uz Krieviju, jo Latvijā palikt bija bīstami. Bet komunisti taču solīja visiem paradīzi zemes virsū un daudzi tam noticēja. Krievijā viņiem iedeva ieroci un uz fronti prom! Latvieši šajā divīzijā bija tikai puse no sastāva un lielākā daļa no viņiem tajā pat 1941. gadā arī nolika savas galvas Maskavas pievārtē pie Narofominskas.

  12. Interesants raksts ….. bet kad LA velas atstat netulkotu ari pat isu citatu krievu valoda .. vai tas nozime, ka LA pienem ka mums visiem, ari latviesiem jabut krievvalodigiem?

  13. Paldies “Latvijas Avīzei”!?
    Ak tad komunisti 1941.g. “evakuējās paši”? Varbūt tomēr “paši bēga” no taisnīgas atmaksas?

Draugiem Facebook Twitter Google+