Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

Latviešu tradīcijas cildina Eiropā
 (1)

Viduslaiki_16

Divi Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadus aptverošās biedrības “Darīsim paši!” starpvalstu sadarbības projekti “Viduslaiku festivāli” un “Rokdarbi” ieguvuši augstu atzinību ziemeļu un Baltijas valstu reģionu lauku tīklu sekretariātu rīkotajā LEADER projektu konkursā, kas tika realizēti 2012. gadā sadarbībā ar vairākām vietējās rīcības grupām no Eiropas, bet Igaunijas Valsts lauku tīkla speciālbalvu LEADER sadarbības projektu konkursā kategorijā “Jaunatne” ieguvis projekts “Jaunieši par jauniešiem”, kur līdzdarbojās vietējās rīcības grupas “Cēsu rajona lauku partnerība” un Polvas apkaimes partnerība Igaunijā.

 

Viduslaiku festivāli turpināsies


Biedrības “Darīsim paši!” koordinatore Dace Strazdiņa pastāstīja, ka projektā iesaistījušies ar mērķi attīstīt starpvalstu sadarbību kultūras jomā: “Reizē tā ir vietējo amatniecības tradīciju popularizēšana un pārmantojamība, izmantojot viduslaiku tēmu. Tādēļ arī katras partnervalsts pilsētā bija organizēti festivāli un dažādi atpūtas pasākumi. Tagad projekts ir beidzies un, pateicoties tā finansējumam, viss ir noticis ļoti krāšņi un iespaidīgi. Taču tas nenozīmē, ka Viduslaiku festivāli arī turpmāk nenotiks. Kuldīgā tiem vispār ir senas tradīcijas, un jau novembrī Polijā arī visu partnervalstu pārstāvjiem ir paredzētas sarunas par nākotni.”

Viduslaiku festivālus parasti organizē pilsētu svētku laikā. Kuldīgā, piemēram, ir uzstājušās senās mūzikas grupas no Igaunijas un Vācijas, bet ar izrādi par viduslaiku mīlas stāstu skatītājus priecējis Kuldīgas kultūras centra jauniešu teātris “Focus”. Programmā nav trūcis pat uguns mešanas triku, viduslaiku ēdienu gatavošanas, akmens mežģīņu kalšanas, sveču liešanas un ziepju vārīšanas. Savukārt semināros, ko organizējuši Kuldīgas novada muzeja speciālisti, par savas tautas viduslaiku tradīcijām stāstījuši Francijas, Igaunijas un Somijas projektu vadītāji.

Rokdarbu tradīcijas vieno


Arī otrs “Darīsim paši!” starpvalstu sadarbības projekts “Rokdarbi” iekļuvis finālistos un saņēmis gan labākā projekta titulu interneta balsojumā, gan iedzīvotāju simpātiju balvu. Īstenojot projektu, iesaistītās dalībvalstis – Latvija, Somija un Igaunija – dalījās zināšanās un pieredzē par rokdarbu kultūras tradīcijām un metodēm.

Kopējās projekta izmaksas bija vairāk nekā 11 tūkstoši latu. Arī šis projekts nu ir noslēdzies, taču tā vadītāja Zane Eglīte uzsver, ka praktiskās lietas turpināsies: “Galvenais – ir sapazinušās visu dalībvalstu rokdarbnieces un nodibināti arī tirdzniecības kontakti. Nesen pārstāvji no Somijas bija ieradušies Kuldīgā, lai jau konkrēti vienotos par sadarbību ar Kurzemes rokdarbniecēm, un veica pasūtījumus. Somijā ir liela Amatu māja, kur veido izstādes pārdošanas. Tāpēc ir iespēja gan popularizēt mūsu amatniekus, gan ļaut viņiem arī kaut ko nopelnīt. Tāpat ar partneriem esam vienojušies par nākotni un nākamgad plānojam lielu pasākumu – Skrundas audēju 55 gadu pastāvēšanas jubileju.”

Runājot par “Rokdarbu” projektu, jāatklāj, ka vispirms pašvaldībās tika apzinātas rokdarbnieces un rokdarbnieki un šis skaitlis izrādījies tik ļoti liels, ka vajadzēja sākt domāt par dalību atbilstošā projektā kā savstarpēju, tā ārvalstu kontaktu izveidošanai un uzturēšanai. Arī sākot projektu īstenot, visus interesentus nebija iespējams pat uzņemt, tādēļ piedalījās tikai Skrundas, Kuldīgas un Alsungas rokdarbnieces.

Starpvalstu sadarbības projekta “Rokdarbi” atziņa šobrīd: lūk, tādā veidā var popularizēt amatniecību. Katrai dalībvalstij ir savas rokdarbu kultūras tradīcijas un metodes, ar kādām tās tiek uzturētas un nodotas no paaudzes paaudzē. Somijas partneriem, ierosinot projekta realizāciju, bija nozīmīgi uzzināt, kā tas notiek Igaunijā un Latvijā, latviešiem interesēja igauņu pieredze, igauņiem – latviešu. Ir apgūta pīnītes pīšana, zivtiņas veidošana no pērlītēm, smaržu spilventiņa šūšana, audumu aplikāciju tehnikas, apsveikuma kartīšu un piespraužu gatavošana no kartona un dažādiem atgriezumiem, tautisko rakstu iestrādāšana mūsdienu apģērbā tādā tehnikā, ar kādu strādā tikai tās autore – ievērojamā igauņu māksliniece Katre Arula, bet no sasmalcinātiem auduma atlikumiem, kuri tika iešūti tādā kā želatīna plēvē, kuru pēc tam izskalo, veidojās mākslas darbi. “Dalība šajā projektā ir devusi pieredzes apmaiņu arī starp valstīm un kultūrām. Ļoti patīkami, ka somi un igauņi atzina, ka latviešu meistares ir paraugs, kā saglabāt tradicionālo kultūru tās senajās izpausmēs, konkrēti, tautastērpa valkāšanā, nepadarot to tikai par muzejisku vērtību, bet gan pieejamu ikvienam,” teica Zane Eglīte.

Projekta dalībnieki visi kopā jau vadījuši darbnīcas arī UNESCO skolēnu komandām. Lai ar veikumu palepotos pašu mājās, Skrundas novada iestāžu un uzņēmumu logos un telpās izvietota tamborējumu izstāde.

Jaunieši laukos?


Igaunijas Valsts lauku tīkla speciālbalvu LEADER sadarbības projektu konkursā kategorijā “Jaunatne” ieguvis projekts “Jaunieši par jauniešiem”, kur līdzdarbojās vietējās rīcības grupas “Cēsu rajona lauku partnerība”, lietuvieši un igauņi. Projektā iesaistīti 18 – 30 gadus veci Baltijas valstu cilvēki, kuri dzimuši un auguši laukos, bet patlaban studē pilsētās. Projekta ideja – mudināt viņus darboties un aktīvi izmantot iespējas un priekšrocības, ko laukos dzīvojošajiem sniedz vietējās tradīcijas un kultūra, ekonomika un lauku vide. Projekta realizācijas gaitā tika rīkotas radošās nometnes nedēļas Ukmerģē (Lietuva), Cēsīs un Polvā, kā arī noslēguma konference Lietuvā ar mērķi mazināt lauku jauniešu aizplūšanu uz pilsētām un veidot pašiem savu uzņēmējdarbību.

Jaunieši ir izvērtējuši reālo situāciju savā dzīvesvietā, definējuši problēmas un iespējamos risinājumus. Galvenokārt starp projektu koncepcijām dominē jauniešu centru un informācijas punktu izveide. Tādas problēmas kā jauniešu aizbraukšana no laukiem, bezdarbs un trūkstošas brīvā laika pavadīšanas iespējas kopumā ir raksturīgas visām trim Baltijas valstīm. Pēc nometnes jaunieši turpina komunicēt un uzturēt kontaktus facebook.com izveidotajā domubiedru grupā.

 

Uzziņa


Visi trīs projekti finansēti no Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam LEADER pasākuma “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projektu konkursam no ziemeļu un Baltijas valstīm bija pieteikti kopumā 60 projekti. Finālā izvirzīts 21 projekts: pa četriem nominācijā “Jaunieši”, nominācijā “Kultūra”, nominācijā “Vietējās teritorijas attīstība” un pieci nominācijā “Vietējie resursi un vide”.

Savukārt biedrība “Darīsim paši!” ir izvirzīta kā viena no pretendentēm konkursa “Sējējs 2013” atzinības iegūšanai nominācijā “Gada LEADER grupa”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tikai paši latvieši savas vētības ciena nu tā – nevisai. Labāk stulbi lec derdzīgajos Helovīnos!!! Par to popularizēšanu īpaši gribas uzteikt mēdijus un jo sevišķi TV3 Bez tabu, kuri sevi vienmēr slavina par īsteni latviskiem!!

Draugiem Facebook Twitter Google+