Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. jūlijs, 2013
Drukāt

Latviešu uzņēmēji satīkloti


Foto - LETAFoto - LETA

Jūlija sākumā Rīgā notikušā Pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkotāji – Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārlietu ministrija (ĀM) secinājumus par šo notikumu un tālākās ieceres sola nenoteiktā nākotnē. 


 

Mērķis un dalībnieki

Forumu rosinājis PBLA vadītājs Jānis Kukainis, un tajā piedalījās 120 latviešu izcelsmes uzņēmēji no gandrīz 20 valstīm. Pavisam forumā piedalījās 350 dalībnieku. Vai šā foruma rīkošana sasniedza rīkotāju izvirzīto mērķi – veicināt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai?

Forums dalībniekiem noteikti nebija interesanta intelektuāļu pačalošana vai tūrisma brauciens uz Latviju, lai gan tā rīkošana vienlaikus ar Dziesmu un deju svētkiem, iespējams, kādam dalībniekam palīdzēja izšķirties par piedalīšanos. Par dalību forumā dalībnieki maksāja vairāk nekā 100 latu. Kā norāda rīkotāji, visus gribētājus beigās uzņemt nevarēja, daudziem bija jāatsaka.

 

Praktiskie guvumi

“Man noteikti beigās pietrūka, ka visi dalībnieki nenonācām pie vienota kopsaucēja par to, kā rīkosimies tālāk. No cita skatupunkta raugoties – iespējams, ka pasākuma rīkotāji – Pasaules brīvo latviešu apvienība – nebija šādu mērķi izvirzījuši un rīkojās prātīgi, ņemot vērā Latvijas pieredzi ar “gudrajiem” ārzemju padomdevējiem pirms 20 gadiem,” teic Anglijas “Daugavas vanagu” fonda kasieris Pēteris Pētersons. Organizācija kopējo viedokli par forumu nav apspriedusi, tāpēc Pētersona kungs izteica savu vērtējumu.

“Mēs esam Latvijā ieguldījuši daudz naudas. Nākotnē mana iecere ir vēl vairāk palīdzēt Latvijai, tostarp ar riska kapitāla ieguldījumiem un biznesa eņģeļu naudas ieguldījumiem,” tā P. Pētersons. Viņš ir arī viesnīcas “Radi un draugi” valdes loceklis, tāpēc foruma darba grupā vērsa uzmanību uz nepieciešamību piesaistīt biznesa tūristus Rīgai un Latvijai ziemā.

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa augstskolas (RISEBA) mācību prorektors Ilmārs Kreituss nosauc vairākus praktiskus labumus, ko augstskola guvusi foruma laikā. Proti, latviešu izcelsmes komponiste “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmane, kas galvenokārt komponē mūziku kinofilmām, solīja atbalstu studentu apmaiņas programmas veidošanā, kā arī piedalīšanos RISEBA studentu izglītošanā. Arī ASV pazīstamais arhitekts Krists Kārkliņš solījis augstskolā lasīt lekciju kursu. “Vienojāmies par sadarbību arī ar Ievu Rozentāli – “Erasmus” universitātes Roterdamā pasniedzēju, ko uzaicināsim vadīt radošu darba grupu RISEBA
starptautiskajā nedēļā oktobra sākumā, bet Kārli Vizuli no ASV vēlamies aicināt uz mūsu biznesa inkubatoru,” teic RISEBA mācību prorektors.

I. Kreitusu ļoti priecējusi forumā valdošā labvēlīgā noskaņa un atbalsts visaugstākajā valsts līmenī – Ministru prezidenta rīkotās vakariņas, pieņemšana pie Valsts prezidenta un aicinājums izmantot ASV vēstniecību uzņēmējdarbības atbalstam. Viņš īpaši izceļ Baibas Rubesas teikto par Latvijas latvieša attieksmi pret inovāciju: “Nu, nezinu, nezinu…” Šis teiciens foruma laikā folklorizējies.

Lidija Škoļnija patlaban pārstāv LTRK Kalifornijas latviešu uzņēmēju klubā un ASV nodarbojas ar informāciju tehnoloģiju biznesu.

Uz jautājumu, ko Latvijas valsts ieguvusi pēc šā pasākuma, viņa pārliecinoši atbild: “Pieteicām sevi kā pasaules latviešu biznesa kopienu! Vajadzētu to darīt vēl skaļāk un ne tikai Latvijā! Pasaule kļūst plakanāka, cilvēki mobilāki, sakari pieejamāki, bizness starptautiskāks. Biznesā jo lielāka teritorija, jo lielākas iespējas.

Kāpēc gan šo teritoriju nepaplašināt caur citiem latviešu uzņēmējiem? Latvijā šo iespēju dod ātrs un publiskajās vietās pie-
ejams bezmaksas internets. Tikko biju savā dzimtajā Madonā un stundas četras pastrādāju svaigā gaisā parkā pie novada domes ēkas, sazinoties ar saviem klientiem un partneriem ASV.” Uzņēmēja Latvijā uzturēsies līdz 13. augustam, un viņai forums aizvien turpinās – notiek tikšanās un vērtēti darījumi ar pasākumā satiktajiem cilvēkiem.

 

Latvijas priekšrocības

Džineta Dimante, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente, teic, ka forums devis iespēju pārliecināties, ka latvieši spēj radīt veiksmīgus uzņēmumus un vadīt lielas starptautiskas korporācijas.

“Ir iedvesmojoši redzēt, ka šādi veiksmīgi uzņēmēji ir ne tikai citās valstīs augušie un tur izglītību ieguvušie latvieši, bet arī tepat, Latvijā, izglītību guvušie cilvēki. Forumā kā svarīgs tautsaimniecības izaugsmes nosacījums tika akcentēta nepieciešamība attīstīt infrastruktūru, spēcīgas augstskolas, labu valsts pārvaldi, caurspīdīgumu,” teic D. Dimante.

Viņa no pasaules latviešu foruma gaidījusi, ka, domājot par Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi, tiktu ņemtas vērā globālas problēmas, kas ir arī mūsu izaugsmes ierobežojošie faktori – resursu izsīkums, klimata pārmaiņas, piesārņojums. “Latvijai šajā ziņā ir priekšrocības – mēs varam attīstīt tās nozares un ar tādām tehnoloģijām, kas ļautu samazināt ekonomikas ietekmi uz vidi. Mums vēl nav milzu rūpnīcu, kuru pārveidošana un videi nodarītā kaitējuma novēršana ir ļoti sarežģīta un dārga. Te nu ir iespēja mācīties no citu kļūdām! Singapūras viesis Sjū Tiams Lovs savu uzrunu sāka ar atziņu, ka mēs esam laimīgi, jo elpojam tīru gaisu. Ļoti ceru, ka, tiecoties pēc daudzkārt daudzinātā IKP pieauguma, mēs pratīsim saglabāt un pilnveidot citus cilvēka labklājību noteicošus faktorus!” uzsver D. Dimante.

 

Valsts atbalstīs
Lappuke_leta_Evija_Trifanova__7

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe teic, ka praktiskie foruma rezultāti ir redzami jau patlaban, viņš lieliem projektiem tos cer ieraudzīt pēc daudziem gadiem. Par vislielāko ieguvumu viņš nosauc datubāzi ar latviešu izcelsmes uzņēmējiem, kas vēlas sadarboties ar Latviju. Šajā datubāzē ir arī uzņēmēji, kas reemigrējuši uz Latviju. Foruma rīkotāji patlaban vērtē, kā tālāk vismērķtiecīgāk izmantot datubāzi, kā to papildināt, kādus piedāvājumus izteikt citās valstīs dzīvojošiem latviešu uzņēmējiem un kādus pakalpojumus viņiem sniegt. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs rosina veidot kontaktbiržu ar uzņēmējiem.

Labs piemērs esot Čīle, kur forumu starplaikā darbojas sekretariāts ar dažiem darbiniekiem, kam izdevies valstij piesaistīt divas lielas investīcijas. R. Lappuķe uzsver – valsts uzdevums ir “stutēt” sadarbību ar latviešu diasporu citās valstīs un vienlaikus netraucēt uzņēmējdarbībai. ĀM šā projekta turpināšanai nākamā gada budžetā ir pieprasījusi desmitos tūkstošos latu mērāmu atbalstu. R. Lappuķe piebilst – kārtējais forums noteikti notiks Latvijas 100. gadu jubilejas gadā, kad atkal notiks kārtējie Dziesmu un deju svētki, tomēr, visticamāk, arī 2015. gadā latviešu diasporas uzņēmēji sabrauks vienuviet.

Arī PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza uzsver – patlaban nav izveidots ilgtspējīgs sadarbības projekta modelis ar tautiešu diasporu citās valstīs. Lietuvā, piemēram, jau notikuši pieci diasporas uzņēmēju forumi, Skotijā, Īrijā darbojas organizācijas, kas koordinē ārpus dzimtenes dzīvojošo uzņēmēju darbību. “Mēs redzam, ka ar dubultpilsonības ieviešanu valsts ir spērusi soli pretim diasporas uzņēmējiem, tomēr kas tālāk? Ir vajadzīga valsts atbalsta programma,” secina 
I. Garoza.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+