Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. decembris, 2014
Drukāt

Latviešu valodā mazāk lasa gan avīzes, gan grāmatas

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Laikā no 2007. līdz šim gadam būtiski kritusies laikrakstu, grāmatu un brošūru tirāža latviešu valodā, liecina pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs.

Pētījumu “Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika” šoruden veica biedrība “Culturelab” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Visbūtiskāk kritusies laikrakstu gada tirāža latviešu valodā par 47%, grāmatu un brošūru tirāža latviešu valodā kritusies par 38%.

Šajā laikposmā samazinājies arī spēlfilmu un animācijas pilnmetrāžas filmu skaits – tas krities par 33%.

Par piektdaļu samazinājusies arī žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža latviešu valodā, bet par ceturtdaļu – televīzijas raidorganizāciju skaits un hronikāli dokumentālo un populārzinātnisko pilnmetrāžas filmu skaits.

Savukārt par aptuveni 10% samazinājies muzeju skaits un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skaits kultūras centros.

Pētījumā iegūtā informācija ļauj identificēt vairākas būtiskas kultūras patēriņa un līdzdalības kultūrā attīstības tendences. Pētījumā veikta gan kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo septiņu gadu laika periodu, gan citu pētījumu datu analīze, gan arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptaujājot kopumā 1047 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Aptaujā iegūti dati par iedzīvotāju attieksmi pret kultūru kopumā, mērķauditorijām ērtākajiem informācijas un komunikācijas kanāliem, kultūras pasākumu izvēli ietekmējošiem faktoriem, kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs, kā arī jauno kultūras infrastruktūras objektu atpazīstamību un gatavību tos apmeklēt. Atsevišķs pētījuma jautājumu bloks tika veltīts akcijas “Muzeju nakts” apmeklētības padziļinātai izpētei.

Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007.gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs, kā arī analizēt iedzīvotāju attieksmju un viedokļu maiņu par kultūras jomas nozīmi personīgi sev un valsts attīstībai kopumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+