Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
23. decembris, 2016
Drukāt

Latviešu valodas eksāmens uzrāda problēmas (16)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Daugavpils Krievu vidusskola licejs šogad saņēma Draudzīgā aicinājuma fonda balvas par skolēnu sasniegumiem matemātikas, dabaszinību un latviešu valodas centralizētajos eksāmenos. Liceja skolēni bija vislabākie latviešu valodas eksāmena kārtotāji starp mazākumtautību skolu absolventiem. Viņi apsteidza arī daudzus latviešu skolu absolventus, valstī ierindojoties 11. vietā. Kopš 2012. gada latviešu un mazākumtautību skolu absolventi kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Diemžēl šā liceja absolventu skolēnu sniegums nebūt nenozīmē, ka visās mazākumtautību (lielākoties – krievu) skolās kopumā latviešu valoda tiktu apgūta augstā līmenī. Turklāt analizējot eksāmenu rezultātus, iznāk, ka daudzi Latvijas jaunieši valstī ieguvuši vidējo izglītību, bet valsts valodu pienācīgā līmenī nemaz neprot.

Analizējot, kuru skolu skolēni vissliktāk nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, jāsecina, ka starp 60 “sliktākajām” skolām ir gana daudz privāto vidusskolu un profesionālo skolu, vakarskolu un tālmācības skolu. Taču netrūkst arī “parastās” pašvaldību dibinātās vidusskolas: “astes galā” tādu ir 28. No tām 21 ir tā sauktā krievu skola, bet trijās var mācīties gan latviešu, gan arī krievu valodā. Jāpiebilst, ka arī privātās skolas, kuru absolventiem švaki klājās latviešu valodas eksāmenā, lielākoties ir ar krievu mācību valodu. Piemēram, 5. vietā no beigām sarakstā redzama Rīgas vispārizglītojošā privātā vidusskola “Evrika”, kuras dibināšanā klāt stāvējis bijušais Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kurš bijis pret 2004. gada izglītības reformu, apgalvojot, ka latviski krievu skolās jārunā tikai latviešu valodas stundās. “Evrikas” direktors ir viņa domubiedrs Valērijs Buhvalovs.

Kopumā situācija gan nav nemaz tik slikta, jo no visiem latviešu valodas eksāmena 14 173 kārtotājiem (gan latviešu, gan krievu skolās), tajā izkrituši tikai 31. Taču, lai eksāmenu noliktu, pietiek iegūt tikai 5 procentus no maksimālā punktu skaita. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau izteicies, ka šī latiņa būtu jāceļ, citādi “eksāmenu nokārto pat tas, kurš pareizi uzraksta tikai savu vārdu un uzvārdu”. Vidējais latviešu valodas eksāmena rezultāts šogad bija 51,3 procenti.

 

Krievu skolu rezultātus atsevišķi neanalizējot

Atgriežoties pie skolu “labā gala”, jāsecina, ka tajā no mazākumtautību skolām ir tikai jau minētā Daugavpils Krievu vidusskola licejs. Nākamā labākā – Rēzeknes poļu ģimnāzija – no liceja atpaliek par vairāk nekā 50 vietām. Taču Rīgas krievu skolās latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām.

Vai no latviešu valodas eksāmenu rezultātiem būtu jāsecina, ka lielākoties latviešu valodas apguve mazākumtautību skolās tomēr nav gana augstā līmenī?

Diemžēl Valsts izglītības satura centram (VISC), kas atbild par centralizēto eksāmenu norisi, uz šo jautājumu nav skaidras atbildes. Jo iestāde, analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, mazākumtautību skolas neizceļ un nenodala. Valsts izglītības satura centra pārstāvis Kaspars Špūle min vairākus argumentus, kāpēc tā. Pirmkārt, šādu skolu esot samērā maz. Otrkārt, eksāmenu rezultātu pētīšana tieši mazākumtautību skolās nebūtu arī “īpaši korekta”. “Ļoti daudz skolēnu, kam dzimtā valoda nav latviešu, mācās arī valsts ģimnāzijās. Ne jau visi ir mazākumtautību skolās. Turklāt latviešu valodā vidusskolas klasēs jau mācās visi: gan tie, kuri mācās latviešu skolās, gan tie, kuri mācās mazākumtautību skolās. Jāņem vērā, ka arī valsts profesionālajās vidusskolās mācās diezgan daudz mazākumtautību pārstāvju. Mācības šajās skolās ir latviski, taču pēc rezultātiem redzam, ka latviešu valodas eksāmenu rezultāti tajās vidēji ir zemāki nekā mazākumtautību skolās,” tā VISC nostāju pamato K. Špūle.

 

Tipiskākās kļūdas

Tā kā K. Špūle uzstāj, ka līdzvērtīgas kļūdas eksāmenos pieļauj kā latviešu, tā krievu skolu absolventi, taujāju, kādas tad ir tipiskākās eksaminējamo pieļautās kļūdas. K. Špūle min daudzas. Piemēram, nācies secināt, ka daļa skolu absolventu uzskata, ka īpašvārdi tie paši īpašības vārdi vien ir. Novērots, ka skolēniem grūti precīzi noformulēt viedokli, kas atbilstu dotajam tekstam. Piemēram, pērn eksāmenā jautāts, vai, lemjot, kuru izrādi apmeklēt, skolēni ņem vērā recenzijas. Aptuveni puse atbildēja: “Jā, uz šo izrādi es iešu.” vai “Nē, nevēlos apmeklēt šo izrādi”. Tātad jautājums izlasīts pavirši vai nav izprasts.

Daļa skolēnu bez gramatiskām kļūdām nespēj uzrakstīt pat divus trīs teikumus.

Vēl būtisks klupšanas akmens vidusskolu absolventiem ir striktā prasība par vārdu skaitu domrakstā. Ja prasīti vismaz 350 vārdi, tad tam, kurš uzrakstījis kaut vārdu mazāk, par domrakstu nepiešķirs nevienu punktu, lai cik izcils tas arī būtu.

Bez vērtējuma paliek domraksti, kuros autors kaut ko gan ir rakstījis, taču ne par doto tematu. Kopumā no visiem šā gada eksāmena kārtotājiem domrakstu neieskaitīja 150 vidusskolas absolventiem. Daļa absolventu atnāk tikai uz pirmo eksāmena daļu, bet uz otro – teksta izpratnes pārbaudi un domraksta rakstīšanu – nemaz neierodas. No kurām skolām ir šie jaunieši, kuri domrakstā nav nopelnījuši nevienu punktu? K. Špūle atbild, ka šī neveiksmīgā publika “ir ļoti raiba”. “Pamatā šie skolēni nāk no profesionālajām vidusskolām, vakarskolām, tālākizglītības programmām. Mazākumtautību skolas sevišķi neizceļas,” teic K. Špūle.

Patiesībā gan visu skolu rezultāti centralizētajos eksāmenos pieejami kopējā tabulā un, ja zina, kāda mācību valoda ir katrā skolā, ir iespējams izsecināt, kādā līmenī mazākumtautību skolu audzēkņi kārto latviešu valodas eksāmenu. Kā jau minēju, “astes galā” latviešu skolu tikpat kā nav, bet krievu ir.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. aPaldies Ilzei Kuzminai par pareizu vārda KIEVU skolas un nelietojopt krievvalodīgās vai tml., p[ašus krievus un citas tautības pazemojošo vārdu “krievvalodīgie, ja ir krievu skolas. Izgudrojums pieder tiem, kuri vēlas šķelt Latviju divās daļās, pie krieviem piepulcināt citas tautas, kuras to nevēlas, piemēram, ukraiņus. Lielajam brālim interesanti rādīt, ka krievi nav vieni, bet pret latviešiem tiek nostādīti, iestājas arī visi tie, kuri nav latvieši,. Tie ir meli un netaisnība. Vārds krivvalodīgie ior ioegājies leksikā kā parazītvārds un it kā pareizs, bet padomāsims ..

  2. Valsts valodas inspekcijai (ja vien tur ir teicami latviešu valodas pratēji) vispirms jāsoda tie radio, TV, interneta un preses žurnālisti, kuri kļūdaini runā, raksta latviski. Valodu izkropļo, lieto nepareizus locījumus, tekstos pilns ar anglicismiem, rusicismiem, žargonvārdiem, veikalu izkārtnes un uzņēmumu nosaukumi tiek reģistrēti nesaprotamās valodās. Ko var prasīt no bērniem?

  3. Citēju: “Taču, lai eksāmenu noliktu…”. Vai tad tas ir latviski uzrakstīts?! “Švaki”, ka literārā valodā raksta autors!

  4. Ja autors raksta “eksāmenu nenolikušo”, tad viņš pats ir latviešu valodas eksāmenu nenolikušais! Vai redakcijā literārais redaktors vairs nestrādā??

  5. Skolotājiem pārāk mazas algas, tur visa problēma.

  6. Tieši tā.Tāpat, kā nav padomāts par bērniem ar īpašām vajadzībām.No kā tad lai tie krievu bērni mācās to gramatiku?Ir ļoti labas gramatikas tabulas latviešiem – kāpēc tās nevarētu pielāgot krievu bērniem? Vai kā papildlīdzekli izdot tās pašas latviešu pamatskolas grāmatas , pielāgotas cittautību bērniem? Nevaram vai negribam? Un tad sūdzamies un bakstām ar pirkstu.
    Nesaku, ka nekā nav vispār, bet tas, kas ir , ir zemā līmenī…Arī latviešiem vidusskolas grāmatas ir švakas.

  7. 1.Vidusskolu skolotāji strādā ar apziņu, ka pamatskola visu jau ir iemācījusi.Bet, tā nav skolēnu vecumposmu īpatnību dēļ.
    2.Latviešu valodas saturs vsk ir DRAMATISKS, haotisks, nesaprotams.
    3.Grāmatas – NEIZMANTOJAMAS un metamas kaktā. Gandrīz NEKO no tā visa neesmu izmantojusi.
    4. Tā vietā esmu IEMĀCĪJUSI saviem bērniem rakstīt (gramatika), lasīt (literatūra ) un visiem CE ir ļoti labi rezultāti. *Klase viduvēja.
    5.Izmantoju vecumvecās vidusskolas grāmatas( atlaidīs par nelojalitāti), tabulas , pašas materiālus.E klasē atrakstos, kā prasa.
    6.Pārstrādājiet vecās grāmatas, papildiniet, izbeidziet eksperimentēt, noformējiet digitāli – lūk , kur darbs. Vienkāršība un loģika – un bērni nenovērsīsies.Lejamgabaliem – nē!
    7.Klasē mācījās 2 krievu meitenes – jā, grūti.Tikām galā.
    secinājums – ISECAM darba – līdz kaklam.Vajag gudru galvu un izbeigt darba imitāciju.
    vēl – nu nelasīs prof audzēkņi Danti un Jāzepu… Eksāmenu vajadzētu diferencēt.

  8. koledžās kļūdu pilna prezentācija vai mācību grāmata ir nekas īpašs…

  9. Situācija ir slikta Atbildēt

    Pat valsts pārvaldības iestādēs strādājošajiem cittautiešiem ir nepienācīgas zināšanas. Kāpēc to neviens neievēro un neveic pārbaudes???

  10. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    Ir sacīts: “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”

    =======

    Ir sacīts: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2010. gads): Šīs valsts saeimas “tautas kalpi” esot “galīgajā lasījumā skatījuši grozījumus “Izglītības likumā” un veikuši virkni redakcionālo izmaiņu, kā arī noraidījuši virkni iesniegto priekšlikumu, tajā skaitā – arī kārtējo reizi NORAIDĪJUŠI priekšlikumu noteikt Latvijā vidējo izglītību kā obligātu”…
    —–
    Mediju ziņa (2009. gads): Savā runā šīs valsts “izglītības ministre” T. Koķe (ZZS) esot “īpašu uzmanību veltījusi pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu”. “Izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas balstīta uz cilvēcīgām vērtībām un veltīta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, šādā veidā būtiski paverot un paplašinot izglītības pieejamību un izglītībā iekļaujot ikvienu šīs valsts sabiedrības pārstāvi (u.t.t., un taml. “tukšpadsmit blablabla…”)”, esot klāstījusi Koķe…
    —–
    Mediju ziņa (2008. gads): “Tuvākajos gados, iespējams, varētu tikt plānots aizliegt pārcelt nesekmīgus skolēnus uz nākamo klasi”, esot atzinusi “izglītības un zinātnes ministre” T. Koķe (ZZS). Jau desmit gadus skolēni tiek pārcelti no klases uz klasi neatkarīgi no atzīmēm un nesekmības, bet, pēc Koķes paustā, “nav neiespējami, ka varētu tikt mainīta pieeja”…
    —–
    .
    “’Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 25.05.2008., Nr.7. )
    .
    ‘Biedru grupa’ nospriedusi:
    “‘Rullē’ “valsts” uz grāvja pusi ~
    Kaut kas izglītības sfērā,
    ‘Salaists dēlī, pilnā mērā’!…”
    .
    “Ilgtspējīgi” šajā “valstī”,
    Pieļāvuši ‘SILES balsti’,
    To, ka zināšanas vājas,
    “Principā – pie… (pakaļkājas)”.
    .
    Skolām tiekot ‘dzīti cauri’,
    Visi – arī tie, kam pauri,
    ‘Cietāki’ par cirvja pietiem ~
    Pildās “valsts” ar ‘truliem mietiem’…
    .
    Drīzāk gailis izdēs olu,
    Nekā – pabeigs (palīg)skolu,
    Kaut uz trijniekiem, ar pūlēm,
    SILES lops, kurš uzspļauj ‘šūlēm’:
    .
    “Tie, kas pārāk gudri skaitās,
    Šito “valsti” tikai ‘maitās’ ~
    Domās (pasarg’ Die’s!!!) ar galvu,
    Nevis – ‘rīs un kasīs spalvu’!
    .
    Izglītība nav ‘no svara’,
    Tur, kur SISTĒMAI ir vara:
    Galvenais – ‘pie SILES rauties’,
    Ne – ar reizrēķinu ‘kauties’!
    .
    Zināt Valodu? ‘Nav iekšā(s)’:
    Referenti ‘suflēs’ priekšā,
    To, kas ‘paužams’ sabiedrībai ~
    Kāds te ‘rezons’ izglītībai?!…
    .
    Kāpēc ‘manīm’ mocīt prātu,
    Ja – var NOPIRKT atestātu?!
    “Shēmot” neiemāca skolā ~
    ‘HUĻI’… (bikses) deldēt solā?!…”

    MUĻĶU Zemes “leiputrijā”,
    Izglītībā – “tumšs kā rijā”:
    Prāta “gaisma” apdzisusi ~
    ‘Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, necilvēcīgi trulu analfabētu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  11. Klupšanas akmens vidusskolu absolventiem ir striktā prasība par vārdu skaitu domrakstā. Ja prasīti vismaz 350 vārdi, tad tam, kurš uzrakstījis kaut vārdu mazāk, par domrakstu nepiešķirs nevienu punktu, lai cik izcils tas arī būtu.

  12. Ak, jezus, jābūt VISMAZ 350 vārdiem, nevis tieši 350!

  13. Kur tas ir atrunāts, ja domrakstā jābūt aptuveni 350 vārdiem un, ja ir 351 vārds, tad domrakstā ir nulle?
    Tad sanāk, ka daudz laika jāatlicina skaitīšanai, pie tam vairākas reizes, jo viens vārds izšķir visu!

  14. Valsts skolās jāmāca tikai valsts valodā, bet privātās vispār nav jāņem par pilnu, tās nav nekādas skolas.

  15. Tipiskākā kļūda – nav latviešu gramatikas grāmatas krieviem, kur nu vēl angļiem, vāciešiem, ķīniešiem un arābiem. Mausim vien ka sanāk!

    • Tieši tā.Tāpat, kā nav padomāts par bērniem ar īpašām vajadzībām.No kā tad lai tie krievu bērni mācās to gramatiku?Ir ļoti labas gramatikas tabulas latviešiem – kāpēc tās nevarētu pielāgot krievu bērniem? Vai kā papildlīdzekli izdot tās pašas latviešu pamatskolas grāmatas , pielāgotas cittautību bērniem? Nevaram vai negribam? Un tad sūdzamies un bakstām ar pirkstu.
      Nesaku, ka nekā nav vispār, bet tas, kas ir , ir zemā līmenī…Arī latviešiem vidusskolas grāmatas ir švakas.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+