Daugavpils Krievu vidusskolā licejā bērnus visu laiku motivējot runāt latviski, uzslavē, ja viņi runā latviski arī citās stundās. “Nevar būt tā, ka latviski runā tikai latviešu valodas kabinetā. Ja pilsētā nav latviskās vides, tad cenšamies šo vidi paplašināt vismaz skolā,” saka skolas skolotāji.
Daugavpils Krievu vidusskolā licejā bērnus visu laiku motivējot runāt latviski, uzslavē, ja viņi runā latviski arī citās stundās. “Nevar būt tā, ka latviski runā tikai latviešu valodas kabinetā. Ja pilsētā nav latviskās vides, tad cenšamies šo vidi paplašināt vismaz skolā,” saka skolas skolotāji.
Foto – Karīna Miezāja

Latviešu valodas eksāmens uzrāda problēmas 16

Daugavpils Krievu vidusskola licejs šogad saņēma Draudzīgā aicinājuma fonda balvas par skolēnu sasniegumiem matemātikas, dabaszinību un latviešu valodas centralizētajos eksāmenos. Liceja skolēni bija vislabākie latviešu valodas eksāmena kārtotāji starp mazākumtautību skolu absolventiem. Viņi apsteidza arī daudzus latviešu skolu absolventus, valstī ierindojoties 11. vietā. Kopš 2012. gada latviešu un mazākumtautību skolu absolventi kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Diemžēl šā liceja absolventu skolēnu sniegums nebūt nenozīmē, ka visās mazākumtautību (lielākoties – krievu) skolās kopumā latviešu valoda tiktu apgūta augstā līmenī. Turklāt analizējot eksāmenu rezultātus, iznāk, ka daudzi Latvijas jaunieši valstī ieguvuši vidējo izglītību, bet valsts valodu pienācīgā līmenī nemaz neprot.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Analizējot, kuru skolu skolēni vissliktāk nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, jāsecina, ka starp 60 “sliktākajām” skolām ir gana daudz privāto vidusskolu un profesionālo skolu, vakarskolu un tālmācības skolu. Taču netrūkst arī “parastās” pašvaldību dibinātās vidusskolas: “astes galā” tādu ir 28. No tām 21 ir tā sauktā krievu skola, bet trijās var mācīties gan latviešu, gan arī krievu valodā. Jāpiebilst, ka arī privātās skolas, kuru absolventiem švaki klājās latviešu valodas eksāmenā, lielākoties ir ar krievu mācību valodu. Piemēram, 5. vietā no beigām sarakstā redzama Rīgas vispārizglītojošā privātā vidusskola “Evrika”, kuras dibināšanā klāt stāvējis bijušais Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kurš bijis pret 2004. gada izglītības reformu, apgalvojot, ka latviski krievu skolās jārunā tikai latviešu valodas stundās. “Evrikas” direktors ir viņa domubiedrs Valērijs Buhvalovs.

Kopumā situācija gan nav nemaz tik slikta, jo no visiem latviešu valodas eksāmena 14 173 kārtotājiem (gan latviešu, gan krievu skolās), tajā izkrituši tikai 31. Taču, lai eksāmenu noliktu, pietiek iegūt tikai 5 procentus no maksimālā punktu skaita. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau izteicies, ka šī latiņa būtu jāceļ, citādi “eksāmenu nokārto pat tas, kurš pareizi uzraksta tikai savu vārdu un uzvārdu”. Vidējais latviešu valodas eksāmena rezultāts šogad bija 51,3 procenti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievu skolu rezultātus atsevišķi neanalizējot

Atgriežoties pie skolu “labā gala”, jāsecina, ka tajā no mazākumtautību skolām ir tikai jau minētā Daugavpils Krievu vidusskola licejs. Nākamā labākā – Rēzeknes poļu ģimnāzija – no liceja atpaliek par vairāk nekā 50 vietām. Taču Rīgas krievu skolās latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām.

Vai no latviešu valodas eksāmenu rezultātiem būtu jāsecina, ka lielākoties latviešu valodas apguve mazākumtautību skolās tomēr nav gana augstā līmenī?

Diemžēl Valsts izglītības satura centram (VISC), kas atbild par centralizēto eksāmenu norisi, uz šo jautājumu nav skaidras atbildes. Jo iestāde, analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, mazākumtautību skolas neizceļ un nenodala. Valsts izglītības satura centra pārstāvis Kaspars Špūle min vairākus argumentus, kāpēc tā. Pirmkārt, šādu skolu esot samērā maz. Otrkārt, eksāmenu rezultātu pētīšana tieši mazākumtautību skolās nebūtu arī “īpaši korekta”. “Ļoti daudz skolēnu, kam dzimtā valoda nav latviešu, mācās arī valsts ģimnāzijās. Ne jau visi ir mazākumtautību skolās. Turklāt latviešu valodā vidusskolas klasēs jau mācās visi: gan tie, kuri mācās latviešu skolās, gan tie, kuri mācās mazākumtautību skolās. Jāņem vērā, ka arī valsts profesionālajās vidusskolās mācās diezgan daudz mazākumtautību pārstāvju. Mācības šajās skolās ir latviski, taču pēc rezultātiem redzam, ka latviešu valodas eksāmenu rezultāti tajās vidēji ir zemāki nekā mazākumtautību skolās,” tā VISC nostāju pamato K. Špūle.

Reklāma
Reklāma

Tipiskākās kļūdas

Tā kā K. Špūle uzstāj, ka līdzvērtīgas kļūdas eksāmenos pieļauj kā latviešu, tā krievu skolu absolventi, taujāju, kādas tad ir tipiskākās eksaminējamo pieļautās kļūdas. K. Špūle min daudzas. Piemēram, nācies secināt, ka daļa skolu absolventu uzskata, ka īpašvārdi tie paši īpašības vārdi vien ir. Novērots, ka skolēniem grūti precīzi noformulēt viedokli, kas atbilstu dotajam tekstam. Piemēram, pērn eksāmenā jautāts, vai, lemjot, kuru izrādi apmeklēt, skolēni ņem vērā recenzijas. Aptuveni puse atbildēja: “Jā, uz šo izrādi es iešu.” vai “Nē, nevēlos apmeklēt šo izrādi”. Tātad jautājums izlasīts pavirši vai nav izprasts.

Daļa skolēnu bez gramatiskām kļūdām nespēj uzrakstīt pat divus trīs teikumus.

Vēl būtisks klupšanas akmens vidusskolu absolventiem ir striktā prasība par vārdu skaitu domrakstā. Ja prasīti vismaz 350 vārdi, tad tam, kurš uzrakstījis kaut vārdu mazāk, par domrakstu nepiešķirs nevienu punktu, lai cik izcils tas arī būtu.

Bez vērtējuma paliek domraksti, kuros autors kaut ko gan ir rakstījis, taču ne par doto tematu. Kopumā no visiem šā gada eksāmena kārtotājiem domrakstu neieskaitīja 150 vidusskolas absolventiem. Daļa absolventu atnāk tikai uz pirmo eksāmena daļu, bet uz otro – teksta izpratnes pārbaudi un domraksta rakstīšanu – nemaz neierodas. No kurām skolām ir šie jaunieši, kuri domrakstā nav nopelnījuši nevienu punktu? K. Špūle atbild, ka šī neveiksmīgā publika “ir ļoti raiba”. “Pamatā šie skolēni nāk no profesionālajām vidusskolām, vakarskolām, tālākizglītības programmām. Mazākumtautību skolas sevišķi neizceļas,” teic K. Špūle.

Patiesībā gan visu skolu rezultāti centralizētajos eksāmenos pieejami kopējā tabulā un, ja zina, kāda mācību valoda ir katrā skolā, ir iespējams izsecināt, kādā līmenī mazākumtautību skolu audzēkņi kārto latviešu valodas eksāmenu. Kā jau minēju, “astes galā” latviešu skolu tikpat kā nav, bet krievu ir.