Mobilā versija
Brīdinājums -5.1°C
Antons, Antis, Antonijs
Ceturtdiena, 18. janvāris, 2018
9. februāris, 2017
Drukāt

Latviešu valodu – jau bērnudārzā (2)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

 

Vai atsevišķi vērtējāt arī pēc jomām, piemēram, kāda situācija ir pakalpojumu nozarē?

Jā, pētījām – sākot no valodas lomas starptautiskajās institūcijās, valsts administrācijā, izglītībā, armijā, plašsaziņas līdzekļos utt. Divas jomas, kurās ir vislielākās problēmas latviešu valodas lietojumā, ir apkalpojošā sfēra un plašsaziņas līdzekļi. Ļoti labprāt runājot krieviski arī Latvijas televīzijā, valsts amatpersonas it kā pamato šo vēlmi ar to, ka jāuzrunā cilvēki. Bet aptaujā prasījām cilvēkiem – vai viņi izmanto televīziju latviešu valodā, un atbilde bija “jā”, lai mācītos latviešu valodu. Turklāt dažkārt amatpersonu krievu valodas prasme nav tik laba, lai izteiktos pilnvērtīgi un saprotami. Labāk būtu izteikties latviski un uzticēties tulkiem.

Mums ir ideoloģiskas nostādnes, un, ja valsts iestāžu pārstāvji nespēj rīkoties atbilstoši tām un nespēj parādīt savu atbalstu valodas nostiprināšanai, jautājums, kāpēc citiem tas būtu jādara. Tas tomēr ir arī mūsu pašu attieksmes jautājums.

 

Kā situācija atšķiras dažādos reģionos?

To ietekmē iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. Latgalē ir vietas, kur latviski runā vismazāk, jo procentuāli ir vismazāk latviešu. Tas ir ļoti liels darbs skolotājiem, jo mazāka cilvēku skaita apstākļos ir lielāka atbildība par to, ka jāveicina latviešu valodas lietojums. Tāpēc – īpaša cieņa viņiem. Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā – ir padomju gados izveidojies iedzīvotāju sastāvs, un tur ir problēmas.

Bieži uzskatām, ka latviešu valodu daudzi neprot. Tā nav. Taču mēs – visi iedzīvotāji, Latvijas sabiedrība – neesam nodrošinājuši iespēju cilvēkiem lietot latviešu valodu. Un tas nav patīkams secinājums. Mūsu pašu individuālās darbības – vai runājam latviski veikalā, pagalmā, tramvajā un citur – atstāj sekas kopainā.

 

Mana paziņa friziere stāstīja, cik labi, ka viņai ir draudzene, kura ar viņu runājot tikai latviski. Un ka jaunākā atvase apmeklē bilingvālu bērnudārzu – viena no abām audzinātājām runā tikai latviski gan ar bērniem, gan vecākiem. Viņai bija priekšstats, ka no nākamā gada skolas pāries uz apmācībām latviešu valodā (kaut tas valdības rīcības plānā nav paredzēts). Bet šī friziere sprieda ļoti lietišķi – vispirms vajadzētu pāriet bērnudārzu līmenī uz tādu modeli, tad skolās tas notiktu viegli. Tagad ģimenes sūta savas atvases pie privātskolotājiem, kas var palīdzēt vairāk nekā vecāki paši.

Šeit parādās, ka valodu ļoti labi var iemācīties, ja ir vide, kur to lietot. Jā, mums ar kolēģi, veicot analīzi, saistībā ar valodu izglītību bija viens pārsteigums. Zinām, ka valodas jautājumi ir ļoti politiski saasināti. Pētījumā iekļāvām jautājumu: cik gadu vecumā mazākumtautību bērniem vajadzētu sākt mācīties latviešu valodu? Lielākā daļa respondentu neatkarīgi no piederības tautībai, ticībai vai kam citam atbildēja, ka pēc iespējas agrāk – vai nu bērnudārzā, vai sākumskolā.

 

Vai noskaidrojāt arī, cik procenti mazākumtautību cilvēku, kuri pārvalda latviešu valodu, to prot tādā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi strādāt valsts pārvaldē?

Jo jaunāks cilvēks, jo augstākā līmenī prot valodu. Vēl secinājām: jo labāka prasme, jo pozitīvāka attieksme. Un, jo labāk prot, jo vairāk grib runāt un meklē katru iespēju papildināt zināšanas.

Interesanti, ka jauniešu grupā līdz 24 gadiem, un daļēji arī nākamajā, līdz 34, salīdzinot ar citām, lielāka daļa ir tādu, kuri turpina valodu papildināt komunikācijā ar draugiem. Mēs visi dzīvojam Latvijā, un mūs vieno arī valoda, kas ir valsts pamatā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. To jau vajadzēja atmodas gados nolemt. Tagad ir izaugusi jauna, Latvijai naidīga paaudze

  2. Un visiem arī angļu valodu,jo ātrāk,jo vieglāk

Draugiem Facebook Twitter Google+