×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
5. aprīlis, 2018
Drukāt

Latviešu valodu mācīs angliski? (16)

Foto - Ieva Leiniša/LETA un ekrānuzņēmums no youtube.comFoto - Ieva Leiniša/LETA un ekrānuzņēmums no youtube.com

Tuvojoties jaunā mācību satura ieviešanai, nerimstas bažas, vai tiešām jauninājumi izglītībā uzlabos skolēnu mācību sasniegumus vai gluži otrādi – zināšanu un prasību latiņa tiks laista uz leju. Jo sevišķi liels uztraukums ir par latviešu valodas apguvi pēc 2019. gada, kad spēkā stāsies jaunais saturs: gan daļa pedagogu, gan valodnieku secinājuši, ka latviešu valodu turpmāk plānots mācīt tāpat kā svešvalodas, tādējādi vienkāršojot to apguvi. Savas bažas par to valdībai jau izteikusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Viena no trauksmes cēlājām ir arī bijusī Saeimas deputāte no Nacionālās apvienības, valodniece, sociolingviste Vineta Poriņa, kura izsaka viedokli, ka līdz ar jaunā satura ieviešanu tiks pazemināts latviešu valodas statuss un paveikts tas, ko gribēja panākt valodas reformas rosinātāji 2012. gadā, – notikšot atteikšanās no latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas. Vai tiešām pārmaiņām izglītības saturā varētu būt tik graujošas sekas?

Daudz pārmetumu izskanējis par to, ka jaunajā izglītības saturā, kas pamatizglītības posmā sadalīts septiņās jomās, latviešu valoda iekļauta vienā jomā ar citām valodām – skolās apgūstamajām svešvalodām un mazākumtautību valodām, kas daļai skolēnu ir dzimtā.

V. Poriņa uzstāj, ka pareizi būtu atsevišķi izdalīt “Latviešu valodu un literatūru”, tādējādi gan uzsverot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi, gan ciešāk sasaistot latviešu valodas apguvi ar literatūru (literatūru plānots iekļaut citā mācību jomā – “Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā”). V. Poriņa iesaka pārņemt Igaunijas pieredzi, kur esot atsevišķs modulis – “Igauņu valoda un literatūra”. Jāsaka gan, ka Igaunijā ir mācību joma “Valoda un literatūra”, kurā iekļauta ne tikai igauņu valoda, bet arī krievu valoda. Abas kā dzimtās valodas. Bet Latvijā arī jau spēkā esošajā izglītības standartā latviešu valoda un literatūra ir šķirtas. Kā vienots priekšmets “Latviešu valoda un literatūra” tiek apgūts tikai mazākumtautību skolās.

Jaunā satura izstrādātāju pārstāve – projekta “Skola 2030” Latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte Sanita Lazdiņa saka: “Es neredzu, kāds ieguvums būtu no tā, ja jaunajā saturā latviešu valoda un literatūra būtu viena mācību priekšmetu jomā, ka tie vienalga būtu divi dažādi mācību priekšmeti.” Taču, ja skolotāji vēlas, viņi varot izveidot paši savu alternatīvo programmu, kurā abi mācību priekšmeti salikti kopā, un to īstenot. Tad varētu salīdzināt, kura pieeja dod labākus rezultātus. Projektam savukārt neesot resursu, lai veidotu alternatīvas programmas.

 

Jāgūst vienots skats uz valodām

Gan latviešu valodas ielikšana kopējā valodu grozā, gan satura izstrādātāju izveidotā latviešu valodas apguves programma likusi bažīties, ka latviešu valodu plānots mācīt pēc tādas pašas metodikas kā otro valodu un svešvalodas. Jaunā satura veidotāji to noliedz. S. Lazdiņa skaidro, ka šāds mācību priekšmetu jomu dalījums ieviests tāpēc, ka, “pirmkārt, mēs latviešu valodu uztveram kā piederīgu valodu saimei”. “Ja gribu uzsvērt Latvijas rudzu maizes unikalitāti, es to nosaucu par unikālu, taču tas neatceļ rudzu maizes piederību pārtikas produktu grupai “maize”. Ar latviešu valodu šajā ziņā ir līdzīgi. Ja bērni jau no 1. klases apgūst ne tikai latviešu valodu, bet arī svešvalodas, viņiem būs vieglāk mācīties, ja apjautīs, ka principi visām valodām ir līdzīgi, ka valodas sistēma, struktūra, teksts kā izejas punkts neatkarīgi, vai tu mācies angļu valodu vai latviešu valodu,” pamato S. Lazdiņa.

Mācības latviešu un citās valodās varētu notikt pēc līdzīgas struktūras, lai veidotos vienota pasaules aina par valodām. Taču metodika valsts valodas un dzimtās valodas apguvei nemaz nevarot būt tā pati kaut vai tāpēc, ka bērns, atnācis uz skolu, dzimto valodu jau prot, bet citas valodas neprot vai pārzina daudz zemākā līmenī.

 

Par daudz gramatikas?

Tomēr taisnība ir tā, ka latviešu valodas apguves metodes iecerēts mainīt. Patlaban latviešu valodas apguve skolās esot par daudz gramatizēta. “Bērniem nebūtu kā filoloģijas studentiem jāiekaļ gramatikas likumi, bet gan no tā, ko viņi dzird sev apkārt, veidotu likumsakarības par latviešu valodu. Iekalto bērni ātri aizmirst,” teic S. Lazdiņa. Skolā esot jāiedzīvina tā sauktā lingokomunikatīvā pieeja dzimtās valodas mācīšanā. Piemēram, ja stundā bērniem jāmācās, kā latviešu valodā top jauni vārdi, kādas izskaņas tiek izmantotas, pareizāk būtu nevis uzskaitīt iespējamos piedēkļus, bet ieteikt bērniem pašiem atrast interesantus uzrakstus kā “kebabnīca” un “kūkotava” un padomāt, kā tie veidojušies – saprast, ka senās izskaņas atdzimst jaunos nosaukumos. Tādējādi plānots atgriezties pie tādas dzimtās valodas apguves, kāda tika atzīta par pareizu pirms simts gadiem, taču vēlāk, iespējams, pateicoties valodniekiem Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam, kuri sarak­stīja latviešu valodas mācību grāmatu skolām, latviešu valodas apguve kļuva akadēmiskāka.

Valodnieki un pedagogi, kas bažījas par pārmaiņām, norāda, ka jau tagad skolēnu zināšanas dzimtajā valodā bieži vien ir nepietiekamas, viņu latviešu valoda ir pārāk nabadzīga. S. Lazdiņa viņiem piekrīt, bet uzsver, ka tieši tas ir pierādījums: pārmaiņas ir vajadzīgas. Viņa gan piebilst: daļā skolu tomēr jau tiek izmantota lingvokomunikatīvā pieeja un līdz ar to tiek mācīta diezgan dzīva latviešu valoda.

Atšķirībā no citām skolā apgūstamajām valodām jaunajā saturā latviešu valodai noteikts augstāks sasniedzamo rezultātu līmenis. Jāpiebilst, ka viens no sasniedzamajiem rezultātiem minēts: 3. klases skolēns spēj spriest par valodu lomu cilvēku dzīvē, lietojot terminus “dzimtā valoda” un “valsts valoda”. Arī stundu skaits latviešu valodā tāpat kā līdz šim būšot daudz lielāks nekā citās valodās. Izglītības pro­grammā latviešu valodai un svešvalodām būs noteikts stundu skaits atsevišķi. Piemēram, 1. – 3. klasē latviešu valodā pašreiz nedēļā ir vidēji 6 stundas, un tā plānots arī turpmāk, bet svešvalodai plānotas 2 – 3 stundas nedēļā. Latviešu valodā un literatūrā stundu skaits tiks saglabāts līdzīgs kā tagad, iespējams, dažās klašu grupās pat viena stunda varētu nākt klāt, ja skola nolems moduli “Drāma” iekļaut literatūrā, nevis mācīt atsevišķi.

 

Latviešu valodu – ar klipiem angļu valodā

Bažas par latviešu valodas lomu nākotnē pastiprina tas, ka pilotskolām (skolām, kas aprobē jauno saturu) nosūtītajos programmu paraugos redzams, ka skolotājiem latviešu valodas stundās tiek piedāvāts izmantot arī mācību resursus angļu un vācu valodā. Kaut šīs programmas nav publiski pieejamas, latviešu valodas programma tieši 1. klasei nonākusi arī “Latvijas Avīzes” rīcībā. Dokumentā redzams, ka, piemēram, runājot par ģimeni vai gadalaikiem, pedagogiem ieteikts rādīt klipus angļu valodā no tīmekļa vietnes “youtobe.com”. Savukārt, runājot par profesijām, piedāvāts izmantot klipus gan latviešu, gan angļu valodā. Vai tiešām latviešu valodas stundās plānots izmantot arī citas valodas?

S. Lazdiņa taisnojas, ka pilotskolām esot nosūtīti “absolūti melnraksti”, jo tās “izdīkušas”. Programmu projektus izstrādājuši projektam piesaistītie skolotāji, un S. Lazdiņa lielā darba apjoma dēļ nav paguvusi apskatīt visus ieteiktos mācību resursus, jo viņas ziņā vairāk esot “lielās idejas”, proti, kas skolēniem jāapgūst. “Piekrītu, ka vismaz daļa no angliskajām saitēm jāņem ārā. Ar angļu valodu te ir pārspīlēts. Latviešu valodas stundās nav jārāda klipi angļu valodā,” atzīst S. Lazdiņa. Tajā pašā laikā viņa norāda: jaunajā saturā būs jāīsteno starppriekšmetu saikne, tāpēc latviešu valodas stundās pedagogi varētu salīdzināt skolēnu dzimto valodu ar svešvalodām. S. Lazdiņa arī uzsver, ka programmas vēl gadu varēs uzlabot.

 

“Mahmud, kā tas ir arābu valodā?”

Jau pieminētajā LPS sēdē Zane Oliņa, “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja, atgādināja, ka latviešu skolās aizvien vairāk mācās bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Esot jādomā, kā labāk iekļaut arī šos bērnus. Šādi izteikumi rada bažas, ka latviešu valodas apguves latiņa tiks pazemināta, lai skolēniem būtu vieglāk mācīties. S. Lazdiņa noliedz, ka šāda būtu jaunā satura veidotāju iecere. “Runa vairāk ir par to, ka bērnus, kuru dzimtā valoda nav latviešu, nevajadzētu uztvert kā problēmu, bet gan kā ieguvumu. Piemēram, ja skolotājs stundā runā par kādu tēmu latviešu valodā, tad viņš var vaicāt: “Mahmud, tava dzimtā valoda ir arābu. Kā tas ir arābu valodā? Vai tavā valodā ir tikpat daudz locījumu? Tad tas bērns atdzīvosies, jutīsies novērtēts un labāk iekļausies,” skaidro S. Lazdiņa.

Aprakstot plānotos skolēnu sasniegumus pēc 9. klases pabeigšanas, satura veidotāji iekļāvuši arī šādu pamatskolu absolventiem apgūstamu prasmi: pielāgot savu runu klausītājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. S. Lazdiņa pieļauj, ka arī pret šo ideju varētu būt politiski iebildumi, tomēr pati ir pārliecināta, ka šādas prasmes latviešu valodas pozīcijas tikai vairotu. Proti, skolēni būtu iemācījušies ar cittautiešiem latviski runāt vienkāršāk, tāpēc viņi sarunā nesteigtos pāriet uz svešvalodām.

Jāpiebilst arī – tā kā krievu skolās gaidāma pāreja uz mācībām pārsvarā valsts valodā, satura veidotājiem nu jāpārstrādā latviešu valodas apguves sadaļa mazākumtautību skolās. Proti, pamatskolu beidzējiem tiks noteikti augstāki sasniedzamie rezultāti latviešu valodā, nekā jaunā satura projektā bija paredzēts līdz šim. Prasības 9. klašu absolventiem būšot teju tikpat augstas kā tiem, kas pamatskolas izglītību ieguvuši latviešu skolās.

Drīzumā S. Lazdiņa grasās tikties arī ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pārstāvjiem, lai skaidrotu satura veidotāju ieceres par latviešu valodas mācīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. … Bezabrene, vel 5. kolonna strada pilna jauda … tas paslepta, vai aizmuguriska pretestiba piespieda valdibu nepienemt NA modeli, bet atri un alternativi izgudroto parejas metodi, atlaujot varbutibu iespiesties variacijam, kas neatbilst ne valsts Satversmei, ne pamatnacijas interesem … tas ir tikai velamais kompromiss visam pretestibas grupinam … !!!

  2. So karnevalu kurs pamazam izveidojas par katastrofu ir nekavejoties jaizbeidz.ES un NATO Valstij Latvijai nekavejoties ir jaklust par Tiesisku Valsti ,kura tiek ieveroti visi Latvijas un Starptautiskie likumi par Valsts nodevibu un okupacijas seku likvidesanu.Likumu nepildisana no atbildigajam institucijam un atseviskam personam ir noziedzinieku un noziegumu atbalstisana,Valsts nodeviba,ilgadejs cietumsods ar mantas konfiskaciju.

  3. Kāda laime, ka mani bērni skolu pabeiguši un nekļūs par degradējoša eksperimenta upuriem . Viņiem ir paveicies ieguvūt izcilu izglītību , salīdzinot ar projektēto haotisko rosolu.

  4. Vēl labāk latviešu valodu varētu apgūt tulkojot no ķīniešu valodas .

  5. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Ko tik mēs paši neizgudrojam lai izrādītos. Gribam izrādīties un būt “moderniem “. Piekrītu Vinetai Poriņai. Nav ko lausties vaļējās durvis un ar pieri sist pret sienu !

    • Ziniet Jāni, ar to latviešu valodas mācīšanu citādi runājošiem ir kā ir. Nesen atradās radi Amerikā. Viņi gribētu iemācīties latviski runāt, bet neko jēdzīgu nevar atrast angliski runājošiem. Jūtūbē rokoties atradu tikai dažus klipiņus. Pārsvarā ir tādi, kas vairāk domāti pašiem latviešiem ar priekšzināšanām (jā – diktors runā tikai latviski) un krieviem. Kā tad iemācīt latviski runāt tiem, kas ir pēcteči ārzemēs esošiem latviešiem?

      • Manuprāt, jābūt dažādai pieejai, jo dzimtā valoda ir tikai viena, un tā ir jāapgūst augstākajā bērnam iespējamā, vismaz vidusskolas līmenī. Ja mans bērniņš būtu čigāns (vai jebkura cita cittautība), es taču mājās ar viņu kopā esot runātu čigāniski, līdz ar to bērnam izveidojas ļoti dziļa, pat it kā nevārdiska dzimtās valodas izpratne, piesaistīta reālās dzīves ikdienas situācijām ar pārnestajām nozīmēm, žargoniem u.tml. Nu skaidrs, ka tik mazām mazākumtautībām Latvijas valsts nespēs apmaksāt viņu izglītību dzimtajā valodā. Bet arī nav dzirdēts par zinātniskiem pētījumiem un augstskolām šajā valodā runājošiem (varbūt kļūdos) – tāds ir ļoti mazu valodu liktenis – palikt par savas tautas saziņas līdzekli, varbūt vēl izpausmes līdzekli mākslā, bet ne par lietojumvalodu datoros, zinātnē, medicīnā u.c. Latvijas valsts tika izveidota ar mērķi nosargāt latviešu tautas neatkarību, t.sk. valodu. Cittautiešiem būtu jābūt izvēlei, atkarībā no spējām un interesēm – apgūt latviešu valodu saziņas līmenī, vai būt spējīgam arī studēt augstkolā latviski. Būtībā tas ir jautājums par Latvijas valsts pastāvēšanu nākotnē. Latvijai jākļūst par tādu valsti, kurā cilvēki saskata cerību, grib dzīvot un strādāt tās labā, nevis braukt projām. Apturiet vēlmi aizbraukt!!!

  6. Kolēģis, kurš saņem materiālus par jaunākajām nostādnēm labu Anglijas skolu angļu valodas apmācībā, uzzināja jaunāko – angļu valodu mācīt kopā ar literatūru esot pareizākā pieeja. Pēc pētījumiem… Bet tā, protams, dārgu skolu nostāja.

  7. Piekrītu Poriņas kundze,i tā izrīkoties ar latviešu valodu nedrīkst nekādā gadījumā. Oliņieti no visa šī procesa gan vajadzētu turēt cik tik var tālu.

  8. Pirmais bardaks jau skolās iestājās,kad literatūru sāka mācīt atrauti no vēstures procesa.Literatūrā skata vienu periodu,bet vēsturē ir pavisam kas cits.Nu nekādi nevar dabūt kopā Dvēseļu puteni ar pirmo pasaules kara gaitu un Cepļa k-gu ar Latvijas dzīvi pēc pirmā pasaules kara,par Remarku un Rietumu fronti nav pat vērts runāt.Tagad vēl galīgi iznīcināsim vai vismaz saputrosim jaunajiem galvas un padarīsim par pasaules pilsoņiem iedzīvinot seno dziesmu-man nav ne Dzimtenes ne mājas…Bravo .Šadurskim un reformātorei Kiopai

  9. Tikai tā! Pa Īrijas ceļu pretim Eiropas līmeņa labklājībai. Par visu ir jāmaksā, tāpēc valodu var nomainīt: Ieva Struka: Tukšā zeme
    …Piecu dienu laikā īru (gēlu) valodu tā arī nedzirdēju ne reizi. Savā zemē, brīvā, demokrātiskā, kulturālā valstī tajā runāt spēj nepilni 20% īru. Turklāt gados jaunie īru gidi pauda savu vienaudžu viedokli – kāda jēga īru valodu mācīties visus skolas gadus, ja pēc tam to dzīvē nevajadzēs. Tas ir tas pats, kas mācīties latīņu valodu. Mirušu valodu. Vajadzēs angļu valodu. Un var būt, ka vajadzēs poļu valodu, jo tā, ziniet, Īrijā ir nākamā dzīvākā, t. i., vairāk runātā valoda.

  10. Pilnībā piekrītu Jums, cien. Poriņas kundze! Jo patiešām-“Igaunijā, kur igauņu valoda un literatūra ir atsevišķā modulī, tā joprojām ir pirmā un svarīgākā mācību joma pamatizglītības saturā. Tikai pēc tam ir svešvalodas. Latviešu valoda jau pašlaik ir mācībvaloda lielākajai daļai skolēnu, un arī tāpēc tai pēc būtības jābūt augstākā statusā, nekā citām valodām…Un tas ir politiskās izvēles jautājums, vai ļausim piepildīt to, ko pretvalstiskā referenduma rosinātājiem 2012. gadā neizdevās paveikt, un kļūsim par nestabilu Baltijas reģiona valsti ar apjomīgu sabiedrības divvalodību, neskaidrību par latviešu valodas statusu un intelektuāli ierobežotu valstsnācijas jaunāko paaudzi vai tomēr spēsim pastāvēt par savu vienojošo pamatvērtību – latviešu valodu – un valstsnāciju kā latviešu valodas tālāknesēju, kā to jau izdarījuši mūsu kaimiņi igauņi un citas nācijas.” Un fakts, ka pazudusi literatūra – nācijas kultūras krātuve un reģistrs, ir nonsenss!!
    Ir jārīkojas, un Jums kā deputātei jāsāk, jānāk ar iniciatīvu! Vai tiešām atkal cits uz citu gaidīsim un skatīsimies???? projekta veidotāji taču to nedarīs.

  11. 11. klases skolniece Atbildēt

    Es gribētu, ka ētika, literatūra, vēsture, gramatika, anglene, kriučene visi ir vienotā priekšmetā. Tikai sadalīti pa stundām. Citādi vēsturē par XVI gs. māca to, ko nepiemin literatūrā. Ētikā tāpat – kāda bija Nīčes laika filozofija, kā tā izpaudās vēsturē, literatūrā, tā paša laikmeta latviešu, angļu, krievu, vācu, franču utt.

  12. Vai LA ir cenzūra komentāriem?

  13. Vai tiešām viena Oliņas kundze spēj noslaucīt mazas nācijas Latvijas lepnumu – valodu – nacionālo identitāti, simbolu, ar ko esam īpaši citu tautu pulkā – latviešu valodu, visas Latvijas Valsts deguna galā, stāstot, ka tas nepieciešams tiem bērniem, kuriem latviešu nav dzimtā, lai viņi te labāk justos?? Kas tie par argumentiem? Es ceru latviešu valodas un literatūras skolotāji saprot savu likteņstundas svaru, jo tautas lepnumu – valodu, nevar tā vienkārši nozagt. Vējoņa kungs jau izceļas ar savām svešvalodu zināšanām, un Madona parasti izceļas ar labām skolēnu sekmēm, bet ja tādas būtu arī viņa latviešu valodas zināšanas???? PIEDDDODIET? Nedariet noziegumu, nāciet pie prāta skolu reformētāji, gribu redzēt, kuros skolas koridoros tiks ieliktas gultiņas sešgadniekiem? Tim daudz neprāta un apšaubāmu ideju, ko vēlas eksperimentēt ar mūsu bērniem.
    Šadurski, lūdzu pakojiet mantas, sarkanā lampiņa deg!!!!
    es ceru ka vēl veselais saprāts kādam Valdības namā neļauj sirdsapziņai klusēt, kad jākliedz.

    Mīļā Oliņas kundze, zināsim ko saukt pie atbildības. Pakojiet čemodānu. kaut iztērēti 2 vai 200 milioni, tā iespējams skarba mācība, ka jums nevar uzticēt mūsu nākotni, bērnus un Latviju.

  14. Taisnība cien. Vinetai Poriņai! Ja latviešu valoda būs kā mācību valoda arī krievvalodīgajiem gan fizikā, gan ķīmijā, matemātikā u.c. priekšmetos, tādā gadījumā tā ir jāmāca visaugstākajā līmenī! Vai mēs, latvieši, varētu tagad saprast ķīmiju krieviski un nokārtot eksāmenu??? Jebkurā gadījumā – visiem vecākiem rūp tieši izglītības kvalitāte skolā! Labāk kaut ko iemācīt pamatīgi nevis no visa kā pa drusciņai gūgles līmenī… Var laist bērnu kaut vai ķīniešu skolā, ja ir kvalitatīvs rezultāts. Bet kā var atraut valodas mācīšanu no literatūras, to gan grūti saprast – no kurienes tad ņems tos teikumus gramatikas apguvei, ja ne no latviešu rakstnieku darbiem? Vai arī tagad gramatiku mācīsimies no ielu izkārtnēm un interneta reklāmām, veicinot patērētāju sabiedrības vairošanos? Izglītības saturā ir iespēja ielikt (un ir noziegums to nedarīt!) daudz ko vērtīgāku par primitīvu sazināšanos ar ārzemniekiem, kā to māca svešvalodu sarunvārdnīcas…

Draugiem Facebook Twitter Google+