Foto-Karīna Miezāja

Latviešu Vinnijs Pūks trako fiziķu citadelē 0

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims jau vairākus mēnešus kā zinātniskais līdzstrādnieks strādā Eiropas Kodolpētniecības centrā “CERN”. Ko Latvijas pārstāvis tur dara un kāpēc mūsu valstij būtu vērts kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, par to šajā sarunā.

Reklāma
Reklāma

Kā jums izdevās tikt pie darba CERN?

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

T. Torims: Ceļš uz CERN bija gana garš. Latvijai nebija noslēgts sadarbības līgums ar šo organizāciju, taču RTU un līdz ar to arī mana sadarbība ar CERN sākās 2011. gadā. Tolaik kļuvu par RTU rektora ārštata padomnieku jautājumos, kas saistīti ar sadarbību ar Eiropas Savienību un stratēģiskās attīstības virzieniem.

Te gan jāpiemin arī mana pieredze ārpus RTU – vairāk nekā desmit gadu Eiropas Komisijā Briselē strādāju tehnisku darbu pārsvarā kā kuģošanas drošības inspektors, taču līdztekus Latvijā veicu arī akadēmisko darbu, kā arī darbojos zinātnē. 2006. gadā aizstāvēju doktora disertāciju un man piedāvāja kļūt RTU par katedras vadītāju. Tāpēc atgriezos Latvijā, taču sākās krīze, un, kad bija jāsamazina algas katedras darbiniekiem, secināju, ka te nav aršana, un devos atpakaļ uz Briseli. Spēlēju arī turienes latviešu teātrī. 2011. gadā šis teātris ar izrādi par Vinniju Pūku devās uz Ženēvu. Es biju Vinnijs Pūks. Ženēvā uzzināju, ka CERN nav neviena latvieša. Sākumā neticēju, ka tā var būt, taču izrādījās, ka tā ir taisnība – Latvija CERN centram ir balts plankums. Ierosināju RTU rektoram sākt tuvināšanos ar CERN. Viņš teica: “Dari!”

CITI ŠOBRĪD LASA

2012. gadā RTU jau noslēdza zinātniskās sadarbības līgumu ar CERN, kaut parasti šādi līgumi tiek slēgti tikai ar valstīm. RTU ir vienīgā universitāte Austrum-
eiropā, ar ko CERN noslēdzis sadarbības līgumu. Sākās zinātnieku un doktorantu vizītes, kamēr vienā brīdī man piedāvāja piedalīties konkursā uz zinātniskā līdzstrādnieka posteni. Darba intervija faktiski beidzās brīdī, kad pateicu, ka man ir starptautisks patents – esmu izstrādājis tehnoloģiju, kā lietot lāzeruzkausēšanu kuģu dīzeļdzinēju remontam. Faktiski tas ir veids, kā labot kuģa dzinēju, to neizjaucot, bet, runājot līdzībās ar medicīniskiem terminiem, laparoskopiski.

Zinātniskā līdzstrādnieka līgums man būs uz gadu, diviem vai ilgāks atkarībā no mana darba kvalitātes. Palieku arī RTU profesors. Līdz ar to vienlaikus sanāk tā, ka strādāju gan priekš CERN, gan turpinu veidot Latvijas un CERN sadarbību, gan arī vēl esmu padomnieks izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Kādi ir jūsu pienākumi zinātniskā atašeja amatā?

Runāt ar žurnālistiem (smejas). Man jāveic CERN tehnoloģiju stratēģiskā analīze. CERN ir simtiem dažādu tehnoloģiju. Hadronu paātrinātājs ir tikai lielākais no tiem. Mans darbs ir skatīties no malas, ko dara CERN un kā šīs tehnoloģijas varētu izmantot, lai izstrādātu sabiedrībai nepieciešamus inovatīvus produktus. Tā nav tehnoloģiju pārnese uz ražošanu, ar ko nodarbojas citi CERN darbinieki. Es vairāk raugos no putna lidojuma augstuma, lai saprastu, ar kāda veida izpēti CERN ir vērts nodarboties. Piemēram, medicīnā vēža ārstēšanā. CERN atklāts, kā hadrona paātrinātāju varētu izmantot smadzeņu audzēja ārstēšanā. Parasti to ārstē ar ķīmijterapiju vai ar starošanu, kurā izmanto fotonus. Fotoni iznīcina ne tikai ļaundabīgās šūnas, bet visu, kas tam apkārt, bojājot smadzenes. Ar hadrona terapiju var iznīcināt tikai vēža skartās šūnas, pārējo nebojājot. Rezultāti ir fantastiski, taču šī tehnoloģija vēl jāattīsta, lai padarītu to lētāku.

CERN pēta arī paātrinātāja lietošanu materiāla sastāva noteikšanai vai izplūdes gāzu attīrīšanai.

Reklāma
Reklāma

Manos pienākumos ietilpst runāt ar katru no CERN 25 darba grupām. Katrai no šīm grupām ir sava kompetence. Piemēram, viena atbild par IT lietām, otra par energoapgādi, trešā par paātrinātāja kūļiem utt. CERN ir atklāta organizācija. Ja kļūsim par CERN dalībvalsti, mūsu uzņēmumi arī brīvi varēs izmantot tās CERN tehnoloģijas, kas viņiem šķiet nepieciešamas.

Vienlaikus lobēju Latvijas zinātnieku intereses – mēģinu nodrošināt, lai uz turieni būtu iespēja braukt Latvijas fizikas skolotājiem, doktorantiem u. c. Šovasar RTU pārstāvis Artūrs Ivanovs CERN sāka pētījumu, kas ilgs trīs gadus. Viņš darbosies vienā no darba grupām, kas nodarbojas ar robotiku. Paātrinātāja tunelī darbojas robots, kas veic tā monitoringu un diagnostiku. Savu promocijas darbu Artūrs rakstīs par šo tehnoloģiju. Viņa uzdevums būs izstrādāt tehnoloģiju, lai gadījumos, ja tunelī būs palicis kāds cilvēks, robots spētu noteikt, vai šis cilvēks ir dzīvs, sniegt ziņas par viņa elpošanu, acu zīlīšu stāvokli utt.

Drīz CERN būs arī vasaras skola studentiem. Konkurss bija 130 pretendentu uz vienu vietu, un no Latvijas divi studenti brauks.

Gādāju arī, lai Latvija varētu piedalīties CERN koordinētajos un ES finansētajos zinātnes projektos. Faktiski esmu kā zinātniskais diplomāts.

Vai šobrīd Latvijas uzņēmējiem nav nekādu iespēju piegādāt savus produktus un tehnoloģijas CERN?

Kamēr neesam kļuvuši pat par asociēto dalībvalsti, piegādāt faktiski neko nevaram, jo tas ir slēgts klubs biedriem, tātad dalībvalstīm. Izņemot, ja mums ir kāda absolūti inovatīva tehnoloģija, kuras nav nevienam citam visā pasaulē. Piemēram, “Primekss” betona ražotāji. Viņiem ir tādas unikālas tehnoloģijas, kādu citiem nav. “Primekss” spēj uzklāt betonu ļoti precīzi ļoti garā posmā, kas CERN būtu interesanti, jo tam ir 27 kilometrus garš tunelis, kam jābūt ļoti taisnam. Tāpēc varam strādāt pie tā, lai CERN ar viņiem sadarbotos.

Šobrīd uzņēmēji tiek CERN caur zinātniekiem. Piemēram, var piegādāt preces un pakalpojumus pētniekiem, kas darbojas ARIES projektos. Ļoti ceru, ka nākamgad kļūsim par asociēto dalībvalsti, un tad Latvijas uzņēmējiem būs vairāk iespēju. Taču, lai tuvotos CERN, ir svarīga arī pašu uzņēmēju aktivitāte.

Paredzat, ka varētu būt arī kādi iebildumi pret Latvijas virzību uz CERN? Kā nekā Latvijai dalība CERN maksātu miljonu eiro gadā. Ko mēs saņemtu pretī?

Šobrīd mums ir salīdzinoši daudzu – Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministriju, kā arī premjera – atbalsts. Iespējams, ka iepriekšējām valdībām nebija politiskās gribas virzīties uz CERN, jo nebija pietiekami daudz informācijas. CERN parasti uztverts vienkāršoti – kā traku fiziķu citadele. Taču CERN ir arī inženiertehnisks centrs. Uz vienu fiziķi tur strādā 20 inženieri, kas izgatavo inovatīvu tehnoloģiju, lai fiziķi varētu veikt šos savus trakos eksperimentus. Svarīgi ir to parādīt sabiedrībai, un tāpēc stāstu, ka CERN nav tikai traku fiziķu klubiņš, kas mums izmaksās miljonu eiro.

Taču viens no kritērijiem, lai Latvija varētu iestāties CERN, ir attīstīta, spējīga uzņēmējdarbība. Ir vajadzīgi uzņēmumi, kas ir spējīgi kaut ko piedāvāt CERN, citādi mēs šai organizācijai neesam vajadzīgi. Domāju, ka mums būs ko piedāvāt CERN. Piemēram, ir kāds uzņēmums, kas veido inovatīvus nanopārklājumus. CERN pat jau ir pateicis, ka šis produkts to interesētu, taču, kamēr Latvija nav dalībvalsts, to no mūsu uzņēmuma neiepirks.

Šādi gadījumi apliecina – 
nauda, ko iemaksāsim CERN, atnāks atpakaļ kā pasūtījumi uzņēmumiem, pat ja neņemam vērā zinātniskos ieguvumus.

Ja uzņēmējiem būs labums no darbības CERN, kāpēc viņi jau agrāk nav “bakstījuši” valdību, lai tā steidz pievienoties CERN? Varbūt viņi tomēr neredz to labumu?

Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs starp uzņēmējdarbību un zinātni, jo sevišķi fundamentālo zinātni, ir plaisa. Protams, mēs pieliekam visas pūles, lai šādas plaisas nebūtu, mēģinām būvēt tiltus. Taču lielā daļā uzņēmēju joprojām ir neticība, ka zinātnieks var ko jēdzīgu uztaisīt, bet no pētnieku puses ir neticība, ka uzņēmējs būs spējīgs un ieinteresēts ieguldīt naudu zinātnē un saprast, par ko “mana” zinātne ir. Protams, ir domājoši uzņēmēji, kas skatās perspektīvā un ir gatavi ieguldīt naudu pētniecībā, taču tur atdeve nebūs ātra. Lielākā daļa grib ieguldīt šodien, bet pelnīt jau rīt, vēlākais – parīt. Uzņēmējiem ir arī ļoti maz brīvā kapitāla, ko ieguldīt dārgos, ilglaicīgos projektos.

Vai, raugoties no CERN augstumiem, Latvija zinātnes jomā nav province?

Nē, mēs esam Baltijas reģiona centrs, un tā CERN mūs arī redz. Viņi gan ļoti labi zina mūsu līmeni un gribētu, lai finansējums zinātnei te būtu lielāks. Viņi zina, ka inovāciju ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Tajā pašā laikā viņi redz, ka ir iespējams šo situāciju labot. Jā, zinātnē mums ne viss ir spoži, bet tajā pašā laikā mēs nestagnējam, bet attīstāmies. Tas Eiropā šobrīd nav nemaz tik bieži sastopams. Kad Latvija būs dalībvalsts, mūsu zinātniekiem būs lielāka iespēja tur strādāt. Pēc diviem trim gadiem ar jaunu pieredzi viņi brauks atpakaļ. CERN divās stundās mainās domāšana. Tāpēc mēs CERN redzam kā svaiga gaisa un izrāviena iespēju, samaksājot par to relatīvi maz.

Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā zinātniskie rādītāji esot labāki, vairāk augstvērtīgu zinātnisko publikāciju…

Igauņi māk sevi labāk pārdot, bet patiesībā mēs esam stipri līdzīgi ar abām kaimiņvalstīm. CERN interesē augstas enerģijas daļiņu fizikas un inženiertehnisko zinātņu attīstība šajā reģionā. Mūsu inženieri jo-
projām kotējas superaugstu. Jo šeit inženiertehniskā izglītība dod ļoti plašu redzējumu: katram jāmācās elektrotehnika, materiālzinātnes utt. Citviet topošie inženieri mācās ļoti šauru jomu, tāpēc mūsējie ir konkurētspējīgāki. CERN mehāniskajās darbnīcās lielākoties strādā inženieri, kas nāk no Ziemeļaustrumeiropas. Arī mūsu inženieri tur varētu strādāt, jo ir iemācīti atrisināt visdažādākās inženiertehniskās problēmas, kas CERN rodas uz katra stūra.

Arī zinātnē mēs esam līdzvērtīgi, turklāt esam labā nozīmē traki. Ļoti maz pasaulē ir zinātnieku, kas apņemtos taisīt plazmas lielgabalus, bet RTU pētnieki apņēmās, un viņi uztaisīs, jo tehniskais līmenis universitātē ir gana augsts.

Jā, fundamentālās augstas enerģijas daļiņu fizikas Latvijā faktiski nav. Tā mums, sadarbojoties RTU, Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei, ir jārada, lai kļūtu par pilntiesīgu CERN dalībvalsti.

Kas ir Eiropas Kodolpētniecības centrs “CERN”

CERN veido 22 Eiropas dalībvalstis un sešas asociētas valstis. CERN strādā 16 000 zinātnieku – 
110 dažādu nacionalitāšu pārstāvju.

Jau 60 gadus ir galvenais daļiņu fizikas izpētes, inovāciju un zinātnisko atklājumu centrs pasaulē.

Tieši CERN izgudrots internets un, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, pierādīta Higsa bozona eksistence.