Foto-Inese Čerpakovska

“Latvietībā ieguldīt ir vērts” 4

Konkursa “Latviešu pēdas pasaulē”, ko rīkoja “Latvijas Avīze” sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, balvā saņēmu ceļazīmi uz nedēļu ilgo “3×3” saietu Saldū jūlija sākumā. Kopā ar meitu pavadījām neaizmirstamu laiku  kā  teikā par Saldus izcelšanos: “Saldu ēdu, saldu dzēru, Saldus kalna galiņā”. Saieta tēma – dziesmu kamolītis, kurā satīt dziesmas, lai pēc tam, atgriežoties katrs savā mājā, varētu to lēnām šķetināt un izdziedāt ietītās dziesmas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Saieta ieviržu klāsts bija ļoti plašs – rotu kalšana, grozu pīšana, politika, runas māksla, linu kreklu šūšana, mūsdienu latviskā virtuve, pašam sava zelta kokle, ceļošana, bērniem bēbīšu skola, dziesmu lelles, “vilku mācība” un “lūsēni”, un daudzas citas. Zāļu sieva Līga Reitere mācīja atpazīt dārza zālītes un nezālītes, ko pievienot pusdienu salātiem. Devāmies pie Saldus saimniekiem, lai iepazītu, kas tad ir īsts saimnieks. Pabijām gan lavandu laukā (Lillas Lavender), gan Lapenieku mājās, kur klētiņā degustējām pīlādžu vīnu un pieneņu vīnu, klausījāmies padomus ābolu dārza kopšanā. Bijām Remtes baznīcā, kura pagājušā gadsimtā izmantota kā noliktava, bet tagad lēnām tiek atjaunota, un kurā vēl tik daudz kā vajag – nav lustras, nav ērģeļu. Pabijām Sātiņu dīķos un klausījāmies stāstos par putniem, to barošanu, susurīšiem, pastaigas laikā kopā ar zāļu sievu iepazinu arī puķes, ko lietot tējā. Interesants stāstījums mūs sagaidīja Ezeres vēstures krātuvē “Muitas nams”, kur savākti muzeja eksponāti no tuvākās apkārtnes, izlikti izstādē vietējo cilvēku darinājumi – adīti lakati, rotas, izšuvumi krustiņdūrienā. Keramikas nodarbībās es izgatavoju savu pirmo mērces trauciņu, bet meita svilpaunieku. Un kur tad vēl vakara danči un “nīkšana”, kur varēja iemācīties jaunas dziesmas, atkārtot zināmās, pasēdēt pie galda un parunāties ar citiem.

Meita Estere aizrāvās ar jauniešu kluba nodarbībām, kurās mācīja diskutēt un darboties komandā. Tādā nometnē piedalījāmies pirmo reizi, un, atklāti sakot, sākumā meita uz šo pasākumu raudzījās ar šaubām. Taču saieta pēdējā dienā jau runāja par to, ko mums darīt, lai varētu vēl kādu reizi pievienoties saieta dalībniekiem. Man patika kādas dalībnieces teiktais, ka “3X3” saiets ir kā “pozitīva injekcija”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beidzamajā dienā sapratu, ka pilnībā piekrītu Latvijas “3X3” biedrības priekšsēdes Ineses Krūmiņas vārdiem “latvietībā ieguldīt darbu ir vērts…”.

Inese Čerpakovska