Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. jūnijs, 2016
Drukāt

Latvietība pēc franču vai ebreju parauga? Pasaules piemērus pēta “Mājas Viesis” (15)

Par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai Brīvības pieminekļa pakājē notiek kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošana.Par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai Brīvības pieminekļa pakājē notiek kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošana.
Uzziņa 

Latvietības priekšnosacījumi 

44% Latvijas iedzīvotāju vairāk piekrīt viedoklim, ka par latviešiem uzskatāmi tikai tie, kuru vecāki ir bijuši latvieši (t. i., latvietību nosaka etniskā izcelsme un asinsradniecība). 32% aptaujāto atbalsta viedokli, ka par latviešiem uzskatāmi visi tie, kuri runā latviešu valodā un latvisko kultūru ir pieņēmuši kā savējo (t. i., arī krievi un citas ādas krāsas cilvēki var būt latvieši).

Avots: SKDS 2012. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja "Nacionālo ideju popularitāte sabiedrībā".

Pirms vairāk nekā trīs gadiem Saeimā noraidītais priekšlikumu par latviešu tautības ierakstu pasē pilsoņiem arī bez latviskas izcelsmes nupat guvis deputātu atbalstu otrajā lasījumā. Viens no ierosinājuma autoriem Andrejs Judins to nosauca par atvērtās latvietības principu, kad cilvēkiem ar nelatvisku izcelsmi, kuri dzīvo Latvijā, izjūt piederību vietējai kultūrai un kuriem svarīgi tikt atzītiem par latviešiem, šāda iespēja tiktu dota. Mazākumā palika nacionāļi, tiesa, debatēs pat viņu līderis Raivis Dzintars atzina, ka svarīgāka par “asinību” ir valodas prasme un piederība kultūrai, tomēr priekšlikumu noraidīja, atsaucoties uz lielu sabiedrības daļu, kas nevēlas pieņemt šādu latvietības definīciju.

Kā vērtēt iespēju kļūt par latvieti bez latviskas izcelsmes, “Mājas Viesis” vaicāja kultūrsocioloģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, vēsturniekam Leo Dribinam, psihologam Ivaram Austeram un sociālantropologam Klāvam Sedleniekam.

Paver latvietības vārtus 

Tikai laji jeb nespeciālisti tautību mēra pēc asinsradniecības, profesionāļiem nav šaubu, ka realitātē tās pamats ir sociālās un kulturālās saiknes – līdzšinējo latvietības noteikšanas principu izrevidē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Vēsturnieks Leo Dribins, asi vēršoties pret tautību pēc “asinsbalss” kā nezinātnisku un nepolitisku pieeju, par piemērotāko nosauc Vācijas modeli, kur katrs valsts pilsonis ir vācietis. Viņam tuvs esot arī franču definējums, ko it kā esot devis pats Napoleons Bonaparts, ka francūzis ir katrs, kas runā un domā franciski. Mūsdienu Francija gājusi tālāk par savu slaveno valstsvīru un karavadoni, jo pat atsakās grupēt pilsoņus etniskās kategorijās – likums viņu valstī aizliedz ievākt statistiku, kurā būtu dati par personas rasi vai etnisko piederību.*

Latvijā šos tautības noteikšanas paraugus tieši nepārņemt sarežģītās etniskās struktūras un lēnā integrācijas procesa dēļ, kurš ne tuvu nav beigu stadijā, atzīst Dribins un piebilst, ka, ja reiz ver plašāk latvietības vārtus, jāprot atsijāt blēži un labuma meklētāji.

Pasaulē pastāv arī mums tuvāks modelis, piemēram, Izraēlā nācijas izpratne joprojām balstās uz etnisko izcelsmi.

Latvijā Likums par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu tautību pilsoņiem, nepilsoņiem vai cilvēkiem ar bezvalstnieka statusu šobrīd atļauj nomainīt tieši pēc radniecības principa – pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. To var darīt vienu reizi mūžā, ja persona sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt radniecību ar minētajām personām.

Arī liela daļa sabiedrības, vismaz kā to parādīja 2012. gadā veiktā SKDS aptauja, par tautību spriež pēc etniskās izcelšanās (skatīt “Uzziņu”, Red.).

Piedāvātās izmaiņas paver plašākas latvietības iespējas, nosakot, ka pasē par latvieti sevi var ierakstīt cilvēks, kurš vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Tad jau, kaut kad, ANO būs jāpiekrīt Latvijas latviešu vēlmēm pievienoties Krievijai, jo tie ir brāļi, pat pēc DNS.
    Vai kam citam – atkarā no tā kuri būs aktīvāk JAUNLATVISKOJUŠIES
    Redz`, Krievijas pilsoņi, kuri sapirkuši atļaujas dzīvot Latvijā, jau nodibinājuši brālību “Jaunie Latvieši”, lai cīnītos par iespēju nemaksāt nodokli. Viņiem tas izdevās.
    Ko vēlas panākt Judins un viņa atbalstītāji?

  2. Sī iniciatīva ir globalistu uzspiesta un uzskatāma par uzbrukumu etnosam.
    Leo Dribins tad var ieteikt SAVAI tautai sādu modeli. Sis ir naidīgs uzbrukums pret latviešu tautu!!

  3. Humanoīdu un sajauktās rases Dīvainie piedāvājumi Baltu tautām,…. Baltiem ir patiesā Dabas izpratne, protams , atšķirīga un pilnībā noraidama no jūdu-kristietības un jūdu- muslimu pseido kristietības….Zinātniski ir pierādīts, ka rasu mākslīga sajaukšana ir attiecīgo cilvēku perespektīva degradācija..E.Liepiņš teica vienkāršāk: Ja klimpas ar ķiļķēniem sajauc-iznāk nekāda putra

  4. Tautību nenosaka asinsradniecība, pat tie kas apgalvo pretējo reālajā dzīvē otram netaisa DNS testu, lai pārbaudītu, kas šis par zvēru, bet min pēc viņa valodas, uzskatiem un citām iezīmēm, kuras patiesībā nosaka kultūra. Protams, ka lielākā daļa cilvēku konkrēto kultūru pieņem gluži automātiski tāpēc, ka auguši tās nesēju ģimenē, tomēr ir arī citi gadījumi kuro cilvēks pārņem citu kultūru kā senči, kaut vai piemēram tāpēc, ka apkārt vairāk ir citas tautības pārstāvji. Mums būtu tikai izdevīgi, ka cilvēki, kas ir pieņēmuši mūsu kultūru varētu oficiāli saukties par latviešiem kaut vai dažas labas kaimiņvalsts tautiešu poliikas dēļ, neba nu tie cittautieši ar kuriem mums ir problēmas, jo viņi nejūtas piederīgi ne mūsu kultūrai, ne valstij ies šo iespēju izmantot

  5. 44% pret, 32% par, ar 44% ir jārēķinās deputātiem jeb Latvijā nav? Tie, kas noliedz, kaunās par savu tautību vai maina to dažādu, arī kriminālu apsvērumu dēļ, nebūs tā labākā daļa. Tāpat kā francūži veic drausmīgas slepkavības un terora aktus, tā latvieši būs ukraiņu slepkavas, islāma valsts karotāji un kas tik nē. Vai normāls cilvēks noliegs savu vecākus?

  6. Te kritēriju sarakstā jāformulē arī lojalitāte Latvijas valstij kā instrumentam latviešu etnosa saglabāšanai un attīstībai. Jāatšifrē lojalitātes saturs. Viens no kritērijiem būs arī reliģiskā piederība – islams, budisms, judo/kristietība u.c. svešu tautu garīgās mācības ir kosmopolitiskas un nav savienojamas ar latvietību.

  7. Latvietība pēc latviešu parauga. Nav ko visai pasaulei pakaļ skriet. Nav jāņem piemēri no desmit vai simtmiljonu tautām. Latvieši ir unikāli pasaules mērogā. Mums savs ceļš ejam. Punkts.

  8. Šķiet, ka rakstā tiek muļāta sapratne par nacionalitāti un tautu, aizmirstot, ka tā antropoloģiski var būt a. pilsoniska – balstīta uz piederību valstij, tās vienoto sociālo vērtību identifikācijas un integrācijas platformu, kur nacionālā valstī par pamatu ir kāda pamata nācija, bet imigrantu valstī ir vairāku nāciju multikulturālisms; un b. etniska – balstīta uz nacinālu izcelšanos, tās kopību…

  9. tie “jaunie latvieši” ir vien tāda īslaicīga kangaru un okupantu politiskā “novitāte”, kura likvidēsies reizē ar kolaboracionisma iznīdēšanu un iecerētās latviešu Valsts atjaunošanu.

    • latviešu tauta ir etniski integrēta sabiedrības daļa (etnoss), vai, citiem vārdiem sakot – tā ir viena no Homo sapiens populācijām, kuras identitāte (latvietība – tās valoda, kultūra un mentalitāte) veidojusies nemainīgā savas attīstības teritorijā un daudzu paaudžu pēctecībā. Lūk, tāda ir patiesība!
      Bet šo politisko vai reliģisko barvežu propaganda, kas par latviešiem sludina klaidoņus un okupantus, ir pretrunā ar šīm dabas likumsakarībām; tā ir apzināta dezinformācija vai …”salti meli”! Tā ir bijušo impēriju cenšanās atjaunot savu varu pār nacionāli neatkarīgajām tautām un, aizvietojot fizisko vardarbību ar politisku avantūrismu un psiholoģiskām diversijām, darīt to atkal leģitīmu.

      • Vēl neesam tikuši galā ar Romas impērijas krusta karu sekām – krustnešiem vēl aizvien pārāk daudz varas un piekritēju – ciniski tiek ignorēts Satversmes 99.pants par baznīcas un valsts šķirtību.

        • Nevis ar Krusta karu sekām neesam tikuši galā, bet neesam tikuši galā ar jūsu – boļševiku 1940. gadā ievazāto “atejismu”. Un vlsts un Baznīcas šķirtība ir tieši tāpēc, lai tādi boļševiku “atejisti” nevarētu bāzties Baznīcas dzīvē ar savu deģeneratīvo propagandu.

          • Ateisms boļševiku izpratnē nozīmē reliģiskos tēlus un varoņus (piemēram Jēzu) aizstāt ar aktuālajiem politiskajiem tēliem un varoņiem (Marksu, Ļeņinu, Staļinu) tādējādi sapludinot valsts, politisko un reliģisko varu. Ateisms boļševiku izpratnē ir ticība tam, ka Dieva nav, pretstatā reliģiozu cilvēku ticēšanai tam ka Dievs ir. Abu ticēšana vēršas uz vienu un to pašu, tikai ir pretēji vērsta. Jebkurā gadījumā ticēšanas moments ir (boļševiks nedrīkst neticēt, jo uz aklu ticību balstās pārliecība, kura ļauj bez domāšanas slepkavot ienaidniekus – šķiras ienaidniekus, imperiālistus utt, kas nu tajā brīdī ir aktuāls) vienmēr klātesošs…attiecīgi tam ir jāiedod pareizie, aktuālie tēli kuri aizstās reliģiskos. Lai boļševika prātā neiezagtos šaubas vecie tēli ir jāiznīdē. Sākot ar baznīcu celtnēm un beidzot ar pašiem garīdzniekiem.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+