Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. marts, 2013
Drukāt

Latvietis – iedzimtība, nevis pārliecība

Foto - LETAFoto - LETA

Kas ir cilvēka tautība – dzīves laikā iegūta individuāla pārliecība vai no senčiem mantota ģenētiska piederība? Saeimas deputāti vakar ziedoja ievērojamu plenārsēdes daļu tam, lai meklētu atbildi uz šo filozofisko jautājumu.

 

Saeimas vairākums noraidīja liberāli noskaņoto “Vienotības” un Reformu partijas deputātu sagatavotos grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Tie paredzēja, ka cittautieši, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā un prot latviešu valodu augstākajā pakāpē, ir tiesīgi mainīt savas tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”. Līdz šim tautību uz “latvietis” varēja mainīt tikai tādi cittautieši, kam senčos bijuši latvieši.

Likumprojekta autors Andrejs Judins (“Vienotība”) uzskata, ka tautība ir ne tikai izcelsme, bet pirmām kārtām – dziļi individuālā sajūta par piederību kādai kultūrai. Tādēļ Latvijā dzimis un audzis, latviešu skolā mācījies un ar latviešiem ikdienā komunicējis cittautietis, viņaprāt, ir krietni latviskāks par etnisko latvieti, kas visu savu mūžu pavadījis Brazīlijā bez saitēm ar etnisko dzimteni. “Iedomāsimies situāciju. Piedzimis bērns, un vecāki atsakās no viņa. Kas viņš būs? Latvietis? Krievs? Ebrejs? To nenosaka gēni, to nosaka cilvēki, tā vide, kur viņš dzīvo. Ja šo cilvēku pieņems un izaudzinās latviešu ģimene, viņš būs latvietis,” skaidroja Judins. Viņaprāt, valstij vajadzētu kā gādīgai un stiprai ģimenei adoptēt cittautiešus, kuri to vēlas un jūtas piederīgi latviskajai kultūrvidei. Vienlaikus A. Judins uzsvēra, ka katram cilvēkam tiks dota pilnīgi brīva izvēle.

Galvenie oponenti piedāvājumam atvieglot latviešu tautības pieņemšanu bija nevis konservatīvi nacionālie deputāti, bet gan “Saskaņas centra” frakcija.

Parasti savaldīgais Valērijs Agešins Judina piedāvājumu lamāja par “politiskā mankurtisma izpausmi”, kas turklāt radīšot diskriminācijas riskus. Proti, atsevišķiem darba devējiem var rasties vēlme papildus vērtēt cilvēkus pēc tautības.

Bet Boriss Cilevičs uzskata, ka valstij vajadzētu mazināt tautības un tautības formālā ieraksta lomu ar mērķi nodrošināt Latvijas pilsoņu faktisko vienlīdzību.

Balsojumā Judina piedāvāto likumprojektu atbalstīja tikai 22 tautas kalpi – lielākā daļa “Vienotības” un RP, kā arī neatkarīgi deputāti. Pret bija 36 – saskaņieši, kā arī Inguna Rībena un Ina Druviete (abas “Vienotība”). Nacionālisti balsojumā atturējās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+