Latvietis Andris vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem dienējis līdzās ukraiņiem, baltkrieviem, krieviem, čečeniem, moldāviem un gruzīniem, latviešiem, igauņiem un lietuviešiem. Bataljona cīņassparu viņš sauc par iedvesmojošu un uzskata, ka aizstāvējis arī Latvijas neatkarību, palīdzot Ukrainas likumīgajiem spēkiem cīņā pret prokrieviskajiem teroristiem. (Attēlam ir ilustratīvs raksturs, tas nenorāda uz bataljonu, kurā karojis Andris.)
Latvietis Andris vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem dienējis līdzās ukraiņiem, baltkrieviem, krieviem, čečeniem, moldāviem un gruzīniem, latviešiem, igauņiem un lietuviešiem. Bataljona cīņassparu viņš sauc par iedvesmojošu un uzskata, ka aizstāvējis arī Latvijas neatkarību, palīdzot Ukrainas likumīgajiem spēkiem cīņā pret prokrieviskajiem teroristiem. (Attēlam ir ilustratīvs raksturs, tas nenorāda uz bataljonu, kurā karojis Andris.)
Foto – AFP/LETA

Cīnījos par Latviju. Saruna ar latvieti, kurš karojis Ukrainas brīvprātīgo bataljonā 160

“Mana sirdsapziņa pašlaik ir tīrāka, jo uzskatu, ka esmu cīnījies par Latviju, karojot Ukrainas likumīgo spēku pusē par tās brīvību,” saka latvietis, kurš karojis vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem gandrīz trīs mēnešus, cīnoties pret prokrieviskajiem teroristiem. Brīvprātīgais karotājs Andris (vārds mainīts) uzskata, ka nākamais Krievijas mērķis var būt Latvija.

Reklāma
Reklāma

“Tautu draudzība” pret Krieviju

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Vēlme doties karot uz Ukrainu Andrim radusies jau laikā, kad Krievija okupēja Krimu. Jau tobrīd viņš jutis, ka Putina impēriskā apetīte pie Krimas neapstāsies. Andrim bijis kauns par Latvijas politiķu mazaktīvo rīcību: “Man bija sajūta, ka ukraiņiem ir jāpalīdz, negaidot, kad valsts dos atbalstu. Nolēmu doties karot.” Ar ekipējumu un militāro sagatavošanos nav bijis lielu problēmu, jo Andrim bijis savs “bunkuriņš” mežā, kurā glabājies ekipējums “X stundai”. Pirms braukšanas uz Ukrainu viņš sarakstījies ar cilvēkiem, kas varētu palīdzēt iesaistīties kādā no brīvprātīgo bataljoniem. Tas arī izdevies, bataljona nosaukumu Andris gan neatklāj. “Cilvēki no bataljona teica: jā, Andri, brauc mums līdzi uz fronti,” atceras karotājs.

Bataljons cīnījies pie Doņeckas lidostas, un viņu pozīcijas bijušas netālu no Ukrainas regulārās armijas pozīcijām, bet kilometra attālumā atradušies teroristi. “Devos līdzi izlūkgājienos pāri frontei. Sākumā biju domājis, ka kaujās man būs stress, biju pat no Rīgas paķēris balzamiņa pudeli. Pirmajās kaujas reizēs bija adrenalīns un azarts, bet pēc tam pieradu un viss kļuva tik vienkārši kā iedzert rīta kafiju. Pārstāju just emocijas – uztvēru, ka tas ir darbs, kas jāpadara,” stāsta Andris. Viņš cīnījies gan kā kājnieks, gan gājis izlūkos pāri frontei, gan bijis artilērists. “Iznāca vairākas reizes izšaut no lielgabala,” atceras Andris. Viņš uzsver, ka karadarbībā Ukrainā 90 procentus darba izdara artilērija, bet pārējo karavīri. Viņi gan iet izlūkos, gan pilnveido pozīcijas. Vienu dienu notiek aktīvā karadarbībā, bet nākamā paredzēta atpūtai – tā notiek bataljona ieņemtajos māju pagrabos. Andri kā latvieti, kas karo par Ukrainu, ieroču brāļi uzņēmuši atzinīgi.