Gata Šļūkas ilustrācija

Latvietis tautu staigāšanas laikmetā 3

Nesenajā “Latvijas faktu” pētījumā uz jautājumu – vai Latvijai, solidarizējoties ar citām Eiropas Savienības valstīm, būtu jāuzņem savā teritorijā bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm? – vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir atbildējuši – nē. Kādi mēs, latvieši, izskatāmies patlaban – apspriežot bēgļu un migrantu jautājumu. Vai mūsu ģīmis ir tīkams? Vai arī bailes un neziņa ievilkušas skarbas rievas?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Psihoterapeits Artūrs Utināns uzsver, ka bailes no svešiniekiem un nepatika pret citu tautu pārstāvjiem piemīt visām tautām. Līdzīgi kā skudru pūžņiem, kur arī palīdz savējiem, bet pret citiem norisinās nežēlīga cīņa un nevienu svešo pie sevis neielaiž.

Tomēr arī starp skudru pūžņiem ir atšķirība. Ir skudru impērijas, piemēram, Argentīnas skudra pašlaik iekaro Eiropu. Un tā sapratīsies ar citām Argentīnas skudrām jebkur Eiropā un savā starpā nekausies. Tie ir evolucionāri instinkti, tāpēc pastāv rasisms, nacionālisms, šovinisms, ksenofobija utt. Piemēram, slāvi būs par slāviem, bet, līdzko radīsies konflikts par resursiem savā starpā, uztvers sevi kā atšķirīgus. Turklāt katras tautas morālē ir īpatnība – par taisnību pieņem savas tautas vairākuma domas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārsts atgādina, ka latviešiem (tāpat igauņiem un daļēji arī lietuviešiem) vēsturē nav bijis posmu, kad lielāki svešinieku bari nozīmētu ko labu. Turklāt latvieši nav radikāli noskaņoti, piemēram, bieži vien trīs latvieši un krievs sarunājas krieviski. Tāpēc pievienojas mazvērtības komplekss – apziņa, ka lielu cittautiešu skaitu nespēsim piespiest runāt latviešu valodā.

Tomēr šos racionālos apsvērumus paspilgtina arī iracionāli momenti – Latvijas sabiedrība ne pārāk draudzējas ar zinātni, nav pietiekami attīstīta kritiskā domāšana, tāpēc daudzi nespēj novērst iracionālas bailes no nezināmā. Kāpēc astroloģija noturas pāri par 5000 gadiem, kaut gan tā nav pierādījusi nevienu savu tēzi zinātniski? Tāpēc, ka ir pasūtījums prognozēt nākotni. Mums šausmīgi gribas zināt, kas notiks, ja ielaidīsim bēgļus, – vai Latvijai tas nāks par labu vai ļaunu. Kognitīvajā psihoterapijā to dēvē par domāšanas kļūdu. Jo katram notikumam ir gan plusi, gan mīnusi, – uzsver Artūrs Utināns. Psihoterapeits skaidro – kamēr valda pilnīga labklājība, cilvēki sadzīvo, bet, tiklīdz pietrūkst resursu, sāk karot pēc reliģiskā vai etniskā principa, tāpēc viņš iesaka:
“Etnosam un reliģijai jābūt kā hobijam un katra cilvēka individuālajai lietai. Pareizi būs tie principi, kas ir universāli visā pasaulē. Būtu jāapzinās, ka esam zemeslodes iedzīvotāji, kur problēmas vienā zemeslodes pusē drīz vien izpaudīsies otrā (tauriņa spārnu efekts). Un ka tās jārisina kopīgi. Šodien gan tas šķiet diezgan utopiski.”

Vai latvietis vairs būs latvietis? Vai jāatsakās no idejas “Latviju – latviešiem”? Vai būsim patvēruma meklētājiem patvērums? — uz šiem jautājumiem atbildi plašākā Ilzes Vītolas materiālā “Latvieša seja spogulī tautu staigāšanas laikmetā” rast cenšas arī latviešu pašapziņu pacilājošā romāna “Latvieši ir visur” autors rakstnieks Otto Ozols, RSU docente Agita Lūse un sociālantropoloģe Ieva Vītola.

Rakstu var lasīt 6. novembra žurnālā “Mājas Viesis” vai e-izdevumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.