Foto – Ieva Lūka/LETA

Latvija apšauba irākieša stāstīto un patvērumu nepiešķir 0

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi kāda Irākas pilsoņa pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Vīrietis apgalvo, ka ir policists, kuru centušies nogalināt teroristu grupējums “Daesh”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Irākietis sākotnējā aptaujas anketā Latvijas amatpersonām apgalvojis, ka Irākā viņš bijis policists un strādājis par apsardzes nodaļas priekšnieku Kirkūkas pilsētas cietumā, līdz pērn viņu nolaupījuši teroristu grupējuma “Daesh” kaujinieki, kuri pavēlējuši atbrīvot no ieslodzījuma trīs teroristus, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.

Viņam likts ar viltu sazāļot pārējos apsargus un atbrīvot norādītās personas. Teroristi draudējuši, ka pavēles nepildīšanas gadījumā viņu nogalinās. Pieteicējs nav sekojis teroristu norādījumiem un par notikušo ziņojis cietuma priekšniekam. Vēlāk viņš saņēmis īsziņu ar draudiem viņu nogalināt, pēc tam viņš ticis arī izsekots un uz viņa mašīnu raidīti šāvieni, tādēļ vīrietis nolēmis atstāt valsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad aprīlī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēma vīrietim atteikt piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā. Toreiz PMLP norādīja, ka nav ticamu pierādījumu, kas apstiprinātu to, ka vīrietis strādājis par cietuma apsardzes priekšnieku un tieši konkrētajā cietumā. Pieteicēja iesniegtās fotogrāfijas, kurās viņš redzams ar ieroci un formas tērpā, to nepierāda, jo tāpat var izskatīties arī kāda no daudzajiem kaujinieku grupējumiem Irākā dalībnieks.

PMLP nav saprotams, kādēļ “Daesh” kā bēgšanas tiešo organizētāju izvēlējās tieši pieteicēju, jo viņš nekad iepriekš nebija bijis saistīts ar “Daesh”, nekad nebija pildījis tamlīdzīga vai citāda rakstura uzdevumus. Izcelsmes valsts informācija liecinājusi, ka Kirkūkā un tās apkārtnē varas iestādes ir spējīgas nodrošināt kārtību.

Nepiekrītot PMLP lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa iepazinās ar pieejamo izcelsmes valsts informāciju un konstatēja, ka 2012. gada 24. martā no Kirkūkas cietumā notika ieslodzīto grupveida bēgšana. Starp 19 izbēgušajiem bijuši arī četri ar teroristiem saistīti cilvēki. Bēgšana notikusi, jo cietuma darbinieki tikuši sazāļoti ar datelēm, kam pievienotas narkotikas.

Saistībā ar iepriekš minēto incidentu militārā tiesa notiesāja ar brīvības atņemšanu vairākus cilvēkus. Trīs no notiesātajiem bijuši augsta ranga virsnieki, pārējie – ierindas sastāva policisti. Turklāt 2014.gada 27.martā Kirkūkas provincē tika atklāts jauns, atbilstoši starptautiskiem standartiem uzbūvēts cietums.

Iepriekš minētie fakti tiesai likuši šaubīties par to, ka pieteicējs ir strādājis par cietuma apsargu Kirkūkā. Dokumenta – dienesta apliecības – skanētā kopija, ko pieteicējs iesniedza tiesai, tiesas ieskatā pati par sevi neko nepierāda, jo ir viegli viltojama, tajā esošo informāciju pielāgojot vēlamajam situācijas izklāstam.

Reklāma
Reklāma

Tāpat vīrietis nevarēja izskaidrot faktu, kādēļ šīs apliecības derīguma termiņš beidzies 2013. gadā un tā nav tikusi nomainīta. Uz tiesas sēdē vairākkārtēji uzdotiem jautājumiem par to, vai vīrietim ir bijis zināms par ieslodzīto bēgšanu 2012. gadā un tai sekojošām apsūdzībām pret daudzām amatpersonām, pieteicējs atbildējis noliedzoši.

Tiesa uzskatīja, ka nav iespējams, ka vīrietis patiešām būtu strādājis šajā cietumā kopš 2009. gada un par šāda mēroga incidentu nebūtu neko zinājis. Turklāt zīmīgi, ka 2012. gada incidenta apstākļi ir savā ziņā līdzīgi pieteicēja stāstījumam par bēgšanas plānu, kurā pieteicējam tiktu atvēlēta faktiski izšķirošā loma. Tomēr vīrieša stāsts atšķirībā no reālā notikuma ir acīmredzams izdomājums, jo šāds pasākums nevarētu notikt tikai ar viena cilvēka aktīvu piedalīšanos.

Konkrētajā gadījumā tiesai nav šaubu, ka ārvalstnieks savu stāstu ir pielāgojis pagātnē esošajam notikumam, turklāt īpaši nerūpējoties par to, lai arī šā stāsta detaļas būtu kaut cik ticamas.