Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. novembris, 2014
Drukāt

LNSO mākslinieciskais vadītājs: Latvijā arvien krasāk jūtams mūziķu trūkums (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Šajā reģionā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no visspēcīgākajiem orķestriem, taču arvien krasāk kļūst izjūtams noteiktu instrumentu mūziķu trūkums, intervijā aģentūrai BNS sacīja LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Viņš atzina, ka orķestrim bijuši spilgti mākslinieciskie līderi, tostarp iepriekšējais galvenais diriģents Karels Marks Šišons, kas bija ļoti prasīgs pret orķestri. “Šis ir orķestris, ar ko var atļauties brīvi muzicēt. Man ļoti reti kur ir gadījies diriģēt arī tik emocionālu un degošu orķestri kā Rīgā,” pastāstīja Poga.

Tomēr diriģents uzsvēra, ka situācija ar mūziķiem kļūst arvien kritiskāka: “Es negribu izklausīties pārāk fatāls, bet man šķiet, ka jau sen ir laiks zvanīt trauksmes zvanus. Latvijas situācija diemžēl ir tāda, ka noteiktās mūzikas instrumentu grupās mēs nevaram izvēlēties labākos ne no vairākiem simtiem, ne pat no 20 pretendentiem, kā tas būtu normāli lielajos orķestros.”

LNSO mākslinieciskais vadītājs informēja, ka pašlaik pilnīgi nepietiekami Latvijā ir fagotistu. Līdzīga situācija ir ar obojām, trompetēm, mežragiem. Poga atzina, ka daudzi mūziķi aizbrauc mācīties un tā arī paliek ārzemēs, uzsverot, ka šo jautājumu nevar skatīt arī atrauti no atalgojuma, kurš Baltijas kontekstā Latvijā ir pa vidu starp Igaunijas un Lietuvas atalgojumu. Izeja būs citu valstu mūziķu piesaiste, kā to jau dara, piemēram, Igaunijas Nacionālais orķestris, kur spēlē mūziķi no Austrālijas, Ķīnas, Korejas.

Vērtējot, kāpēc sarūk noteiktu instrumentu mūziķu daudzums, Poga norādīja, ka viss sākas jau no pašiem mūzikas izglītības pamatiem – bērnu mūzikas skolām.

“Es nezinu, vai tās ir izmaiņas jauniešu motivācijā vai mūzikas pedagogu motivācijā. Varbūt arī vecāki, redzot, ka mūziķi nav labi atalgota profesija, bērnus nemaz nevirza šajā virzienā. Mums ir fantastiski senioru paaudzes pasniedzēji, bet viņi pamazām pensionējas, jo fiziski šo darbu vairs nevar darīt. Un tad ir jautājums, vai tie, kas nāk viņu vietā, ir pietiekami motivēti,” klāstīja Poga.

Poga LNSO mākslinieciskā vadītājā un galvenā diriģenta pienākumus sāka pildīt 2013.gada 1. novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. finansējums skolām Atbildēt

    Finansējums mūzikas skolām ir smieklīgs, un ja Melbārde te sit dūres pie krūtīm par kultūras cilvēkiem, tad lai paskatās, cik stundas pienākas specialitātēs un mūzikas mācībās, cik par to maksā skolotājiem u.t.t.

  2. Es arí esmu múzike un zinu kas ir skriesana pa 3-im muzikas skolam….diemzel atalgojums nav pietiekams……es pat nerunaaju par viriesiem kuriem jabuut stiprai rokai gimenee…..pat dazi kolegi puisi teica:mums nav ar ko pat jasaka gimeni…..bet viens pedagogs aiznem vienu un to pasu vietu visas muziaks skolas un citem nav darba!!!!!!!!
    Diemzel….jo jamacas ilgi, lielas prasiibas…..bet pec tam….neka!

  3. Pareizi teikts – viss sákas ar múzikas skolám un atalgojumu vēlāk!

Draugiem Facebook Twitter Google+