Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. maijs, 2013
Drukāt

Latvijā atzīst dubulto pilsonību

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāti ceturtdien pēc vairākas stundas ilgām debatēm galīgajā lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām piepulcējot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.

Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kas noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu. Tie ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiks vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī – līdz ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Pilsonības likuma grozījumi izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā. Darbs pie apjomīgās Pilsonības likuma reformas ilga teju divus gadus, ciešā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot likuma redakciju, kas atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas.

Pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+