Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. marts, 2016
Drukāt

Latvija Baltijā kā vājais posms. Saruna ar drošības politikas ekspertu Glenu Hovardu (11)

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Nesen Latvijā viesojās ASV pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents, drošības politikas eksperts Glens Hovards. Viņš intervijā “LA” uzsver, ka Latvijai pašai vairāk jāparūpējas par savām aizsardzības vajadzībām un tad jādomā par sabiedroto atbalstu.

 

– Kā jūs lūkojaties uz Baltijas valstu aizsardzības vajadzībām un spējām sevi aizstāvēt?

– Vājākā vieta Baltijas valstu aizsardzībā ir Latvija. Pašlaik gan aizsardzības budžets Latvijai ir palielināts, taču tas joprojām ir uz pusi mazāks nekā Lietuvai. Latvijā mēs no politiķiem dzirdam vien atrunas. Aizsardzības joma ir tik ilgi ignorēta, ka nacionālie bruņotie spēki Latvijā atrodas smagā pagrimumā un tiem nav nepieciešamā ekipējuma un bruņojuma. Man ir bijušas diskusijas ar cilvēkiem no Latvijas aizsardzības nozares. Arī tagad, pēc finansējuma piešķiršanas, viņi skatās uz lētākajām precēm. Tas ir tā, it kā vecmāmiņa iedod jums desmit eiro, un tas ir viss, ko jūs varat tērēt, vairāk nebūs. Tādēļ viņi ir attīstījuši domu, ka jāpērk lietotas militārās preces, piemēram, Britānijā ražotas lietotas kāpurķēžu bruņumašīnas. Vēl ir cerība saņemt dāvinājumus no citām valstīm. Viņi no mazas summas mēģina dabūt lielāko atdevi.

Daļa no problēmas ir tā, ka Latvija izvēlējās tā saucamo ekspedīcijas karadarbību, kuras mērķis bija palīdzēt ASV un citiem NATO sabiedrotajiem Afganistānā un citās misijās. Latvijas nacionālo bruņoto spēku spējas un struktūra savulaik tika veidota tā, lai spētu palīdzēt ASV. Vienīgā no Baltijas valstīm, kas šo pieeju ignorēja, bija Igaunija. Tā savus aizsardzības spēkus veidoja, balstoties uz teritoriālās aizsardzības stratēģiju. Igaunija bija vienīgā valsts reģionā, kura pateica “nē” ASV stratēģijai, kas vēlējās, lai sabiedrotie palīdz Afganistānā. Tādēļ tagad Igaunijas bruņotie spēki spēju ziņā ir labākie reģionā. Tomēr arī ASV nerīkojās atbilstoši Baltijas valstu aizsardzības interesēm, jo nevēlējās kaitināt Krieviju. Tas izpaudās tā, ka Baltijas valstīm netika piegādāti to vajadzībām nepieciešamie ieroči. Lietuva tagad ir iepirkusi “Stinger” raķetes, taču tās darbojas nelielā rādiusā. Bet Latvijai nav pat “Stinger”. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš austrumu militārajam apgabalam, piemēram, šajā ziņā būtiska ir tanku vienību attīstīšana. Latvija vēlas attīstīt savu artilēriju un prettanku ieročus, lai atturētu Krieviju no agresijas. Tomēr jums pat nav prettanku ieroču “Javelin”, no kura lādiņu pret tanku var izšaut arī neapmācīts cilvēks. Tas pavērtu iespēju iznīcināt pretinieka tanku un gaidīt, kad ierodas atbalsts.

– Kā vērtējat cilvēkresursus Baltijas valstu armijās?

– Paskatieties uz Igauniju – tur ir 1,25 miljoni iedzīvotāju, bet viņiem ir liela zemessardze (“Kaitseliit”), turklāt darbojas iesaukuma sistēma. Demogrāfiskā bāze – cilvēki, kurus var iesaukt armijā, ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem, ir gandrīz 
700 000. Viņi cilvēkus pusmūžā novirza atbalsta funkcijām, piemēram, viņi ir nozīmēti kā autovadītāji vai nodarbojas ar loģistiku, bet jaunākie tiek gatavoti frontei.

Lietuvā ir gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju, bet iesaukt armijā var gandrīz 939 000 iedzīvotāju, un no tiem viņi spētu attīstīt nacionālo gvardi, kura varētu būt 200 000 cilvēku liela. Lietuvā pastāv strēlnieku apvienības (“Lietuvos šaulių sąjunga.” – Ģ. V.), kuras darbojas katrā apriņķī, un to dalībniekiem valsts naudu nemaksā, izņemot komandierus. Konflikta gadījumā viņi rīkojas saziņā ar sava novada vadītāju. Šis modelis izmaksu ziņā ir ļoti efektīvs. Tomēr, lai šo modeli plašāk attīstītu, trūkst politiskās gribas.

Jums savulaik armija balstījās uz iesaukuma sistēmu. Toreiz daudzi Latvijas krievi kļuva par labiem karavīriem Latvijas armijā. Obligātais militārais dienests attīsta ideju par nacionālu valsti un to stiprina. Tas ir veids, kā armija “peld” kopā ar sabiedrību. Ja nav iesaukuma, tad jauniešiem nav vīzijas, viņi sēž mājās, spēlē datorspēles un domā par došanos uz Lielbritāniju. Tajā pašā laikā ir Krievijas televīzija, no kuras Latvijas krievi ietekmējas un šausminās par tās pasniegtajiem notikumiem Donbasā. Viens no Lietuvas armijas ģenerāļiem man stāstījis par to, kā pēc iesaukuma atjaunošanas Lietuvā pirmie rekrūši, starp kuriem bija arī Lietuvas krievi, zvērēja lojalitāti Lietuvas valstij. Jaunie cilvēki bija tik aizkustināti, ka viņiem acīs sariesās asaras, dziedot Lietuvas himnu. Viņi ir daļa no valsts. Ja nebūtu iesaukuma, viņi, iespējams, būtu ārpus sabiedrības. Iesaukuma sistēma dod iespēju atjaunināt bruņotos spēkus, turklāt rezervē esošie karavīri regulāri tiek izsaukti uz mācībām. Igaunijā krievi, kas ir zemessardzes locekļi, ieročus un munīciju glabā zem savas gultas. Lietuvā tas ir sensitīvāks jautājums, jo viņi uzskata – kā mēs varam ļaut krieviem glabāt ieročus, vai viņi nepavērsīs tos pret mums? Igaunijā valda cits uzskats, jo krievi tiek uzskatīti par pilnvērtīgiem Igaunijas pilsoņiem un viņiem uzticas. Tas ir veids, kā darbojas nacionāla valsts. Latvijā ir bijis daudz pārpratumu par to, vai zemessargiem ļaut glabāt ieročus mājās. Tagad ir ideja, ka ieroči tiks glabāti vienā konkrētā vietā. Tomēr tas ir riskanti, jo, ja Krievija iebruks, tad tās būs pirmās vietas, kuras mēģinās ieņemt specvienības.

Latvijai vajag ilgtermiņa aizsardzības stratēģiju ar plašu sabiedrības iesaisti. Somijai 1939. gadā bija 3,7 miljoni iedzīvotāju un miljonu liela rezerve, pateicoties tam, ka sabiedrība bija iesaistīta valsts aizsardzībā, tā spēja ilgi noturēties karā pret Krieviju. Latvijā šobrīd atrunas vienmēr ir nauda. Tomēr Latvija var mācīties no Ukrainas. Pieņemsim, kādai zemessardzes vienībai nav naudas, lai nopirktu jaunu transportlīdzekli. Ielieciet kravas automašīnas fotogrāfiju tīmeklī kādā pūļa finansēšanas vietnē. Piemēram, Ukrainā lielveikalos ir kastītes, kurās var ziedot naudu brīvprātīgajiem bataljoniem, piemēram, bataljonam “Azov”. Ukrainas sabiedrība spēja savākt naudu jaunam “Mi–7” helikopteram, lai ar to evakuētu ievainotos bataljonu kaujiniekus no frontes līnijas. Pilsoniskā sabiedrība Ukrainā ir ļoti radoša. No tās var daudz mācīties.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Biedešana ar Trampu ir politiskā nodeva. Pie demokratiem un visādiem kreizuļiem Eiropa nogrims imigrantu jūrā.
    Bet raksts labi un patiesi atmasko mūsu kalpisko vēlmi uzgulties kādam citam un kādam atdoties. Nepatstāvību. Nespeju pašiem ņemt sevi rokā. Tāda sajūta, ka mums nav spēka vai gribas dzīvot. Salīdzinot kaut ar igauņiem vai leišiem tiem pašiem.

    • Lai gan zinot mūsu valdību nepatstābību visu laiku biju pārliecināta, ka obligata mil. dienesta neveidošana bij ASV taktiskais ieteikums šeit, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju sastāvu. Un vēl aizvien tomēr domāju, ka tā tas bij. Viņi var ari spēlēt netīru spēli – paši ieteikt un paši pēctam tēlot, ka tā ir Latvijas valdības ideja.

  2. Jaunās Latvijas republikas aizsardzību sākumā nepiesegti veidoja tieši ASV specdienestu darbinieki no mūsu emigrācijas. Neiedziļināšos pikantos sīkumos, bet pirms muldēt par krievu nepilsoņu vainu, vajadzētu pieprasīt no štatiem pilnvērtīgu bruņojumu turpmākajos 100 gados, par to ka pieļāvām Skrundas lokatora likvidāciju.

  3. Vājais posms – Latvija ir nevis švakas armijas dēļ, bet gan apzināti valstī atstāto okupantu un to kremliskās orientācijas dēļ, kuru milzīgais skaits ir pamatots iemesls neapbruņot moderni ne armiju ,ne policiju, vienīgi zemessardzi un arī tikai ja bez psrs “jaupilsoņiem”. Un jeņķi to arī dara un tāpēc arī nedod “Stingerus” un citas nopietnas lietas , kolaborantu un krievu spiegu skaita dēļ armijas, robežsardzes, policijas vadībā un ierindā. Bez lustrācijas, filtrācijas un dekolonizācijas ir bezjēdzīgi bruņot kremļa 5.kolonnu, tā tiem palīdzot vieglāk iznīcināt mūsu patriotus. bet tieši to vēlas nodevēji valdībā un Saeimā!

    • Kurš tad bija tas, kas lika Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas šeit atstāt civilokupantus, ja ne Rietumi???!!!

  4. Taisnība, krievs krievu nešaus. Apmācīt krievus, tas būtu tikai Krievijas, ne Latvijas interesēs. Krievi Latvijā latviešus neaizsargās, bet nošaus. Drausmīga situācija, ka tūkstošiem latviešu ir prom, jo te nebija darba, bet krievi katru gadu iebrauc tūkstošiem te, un priekš viņiem darbs atrodas. Viņi visi strādā, un turpina iebraukt vēl un vēl. Tūkstošiem gadā. Kad reiz okupācija beigsies ?

  5. Patīk kādam vai nepatīk,bet man raksts pacēla Latvijas valsts varas drausmīgu netālredzības politiku no pirmām neatkarības atgūšanas dienām. Kas bija pie varas sākumā? Kas nodarbojās ar aizsardzības stratēģiju un tautsaimniecību? Ko Latvijas politika ir iesējusi,tagad acis spiež no kauna rezultāts. Vai tad savējiem nebija redzējuma,sapratnes,vīzijas? Kamēr neparādīja robežas pliko arumiņu TV,par to vara nedomāja. Labi,ka ir,kas iebaksta acīs!

  6. Izlasot šādus un līdzīgus virsrakstus nav vērts pat lasīt rakstu…pamatskolas līmenis un populisms…nesaprotu kāpēc nevar atstāt secinājumu izdarīšanu lasītājam. Jeb Jums ir svarīgi uzspiest savu viedokli kā vairumam lēto un dzelteno lapeļu.

  7. Sen esmu teicis ka šeit sen jāatjauno obligātais militāris dienests. Kas nedienē maksā gaus 10 nodokli un augstākā izglītība ir liegta vai maksā 3 reizes dārgāk. Un valsts amati ir liegti , jebkuri. Un izbraukušiem obligāta kārta jāatgriežas un jādienē.

  8. jeņķim taisnība visā, izņemot, ka armijā vajag
    iesaukt krievus.
    Krievs uz krievu nešaus skaidrā prātā !

    • Krieviem uz mūžu dikvalifikācija visur , Maksimāli melnstrādnieks. Savu uzņēmumu arī neļaut atvērt j anēesi Latvijas pilsonis un dienējis armijā.

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+