Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

Latvija Baltijai pa vidu arī kultūras darbinieku algās

Foto: LETAFoto: LETA

Vislielāko atalgojumu kultūras nozarē Baltijas valstīs saņem Igaunijā, vismazāko Lietuvā, secināts Kultūras ministrijas (KM) analīzē par atalgojuma atšķirībām Baltijas valstu profesionālajās kultūras iestādēs, aģentūrai BNS pastāstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa.

KM apkopojusi gan savā rīcībā esošos datus, gan pēc KM pasūtījuma kompānijas “Civitta Latvija” veiktā pētījuma “Atalgojuma analīze Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros” rezultātus.

“Tika secināts, ka Igaunijas kultūras organizāciju mākslinieciskais personāls saņem Baltijas valstīs lielāko atalgojumu gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret valsts sabiedriskā sektora vidējo atalgojuma līmeni, Latvija – otru lielāko, Lietuva – trešo lielāko. Gan Igaunijā, gan Latvijā līmenis vidēji ir salīdzināms ar sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu, bet Lietuvā tas ir ievērojami zemāks,” informēja Kauliņa, norādot, ka jāņem vērā fakts, ka Igaunijā valsts dibināto un finansēto koncertorganizāciju skaits ir mazāks, nekā Latvijā, bet Lietuvā – lielāks.

Pēc pētījuma datiem, operas un baleta mākslinieki un orķestru darbinieki ir salīdzinoši vislabāk atalgotie kultūras organizāciju pārstāvji, Latvijā un Igaunijā vidējais mākslinieciskā personāla atalgojums šajās organizācijās ir vienlīdzīgs vai dažiem māksliniekiem pat nedaudz augstāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, taču pārējās kultūras organizācijās tas ir zemāks.

Kauliņa sacīja, ka KM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ar datiem par pašreizējo situāciju Latvijas kultūras darbinieku atalgojuma sistēmā un priekšlikumus kultūras darbinieku atalgojuma sistēmas attīstībai.

“Lai radītu priekšnosacījumus atalgojuma sistēmas attīstībai kultūras nozarē, Kultūras ministrija iesniedza Finanšu ministrijā precizētu jauno politikas iniciatīvu sarakstu prioritārā secībā, tajā skaitā administratīvās kapacitātes pasākuma “Drošumspēja” ietvaros, kas paredz papildu finansējumu valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) ietvaros,” teica KM pārstāve.

Pasākuma “Drošumspēja” mērķis ir saglabāt nozares speciālistus KM iestādēs un izlīdzināt atalgojumu nozarē, paskaidroja Kauliņa, atzīstot, ka kultūras nozares pārstāvji ir pakļauti arvien straujākām izmaiņām globalizācijas laikmetā.

Jau vēstīts, ka KM jūlija sākumā noslēdza līgumu ar kompāniju “Civitta Latvija” par atalgojuma analīzi Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros. Ar atalgojuma atšķirībām Baltijas kultūras jomas pārstāvjiem KM nolēma iepazīties, jo neadekvātā atalgojuma dēļ jo īpaši skatuves jomas profesionāļi labākas peļņas meklējumos dodas uz ārzemēm.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+