Foto: LETA

Latvija Baltijai pa vidu arī kultūras darbinieku algās 0

Vislielāko atalgojumu kultūras nozarē Baltijas valstīs saņem Igaunijā, vismazāko Lietuvā, secināts Kultūras ministrijas (KM) analīzē par atalgojuma atšķirībām Baltijas valstu profesionālajās kultūras iestādēs, aģentūrai BNS pastāstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

KM apkopojusi gan savā rīcībā esošos datus, gan pēc KM pasūtījuma kompānijas “Civitta Latvija” veiktā pētījuma “Atalgojuma analīze Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros” rezultātus.

“Tika secināts, ka Igaunijas kultūras organizāciju mākslinieciskais personāls saņem Baltijas valstīs lielāko atalgojumu gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret valsts sabiedriskā sektora vidējo atalgojuma līmeni, Latvija – otru lielāko, Lietuva – trešo lielāko. Gan Igaunijā, gan Latvijā līmenis vidēji ir salīdzināms ar sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu, bet Lietuvā tas ir ievērojami zemāks,” informēja Kauliņa, norādot, ka jāņem vērā fakts, ka Igaunijā valsts dibināto un finansēto koncertorganizāciju skaits ir mazāks, nekā Latvijā, bet Lietuvā – lielāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc pētījuma datiem, operas un baleta mākslinieki un orķestru darbinieki ir salīdzinoši vislabāk atalgotie kultūras organizāciju pārstāvji, Latvijā un Igaunijā vidējais mākslinieciskā personāla atalgojums šajās organizācijās ir vienlīdzīgs vai dažiem māksliniekiem pat nedaudz augstāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, taču pārējās kultūras organizācijās tas ir zemāks.

Kauliņa sacīja, ka KM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ar datiem par pašreizējo situāciju Latvijas kultūras darbinieku atalgojuma sistēmā un priekšlikumus kultūras darbinieku atalgojuma sistēmas attīstībai.

“Lai radītu priekšnosacījumus atalgojuma sistēmas attīstībai kultūras nozarē, Kultūras ministrija iesniedza Finanšu ministrijā precizētu jauno politikas iniciatīvu sarakstu prioritārā secībā, tajā skaitā administratīvās kapacitātes pasākuma “Drošumspēja” ietvaros, kas paredz papildu finansējumu valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) ietvaros,” teica KM pārstāve.

Pasākuma “Drošumspēja” mērķis ir saglabāt nozares speciālistus KM iestādēs un izlīdzināt atalgojumu nozarē, paskaidroja Kauliņa, atzīstot, ka kultūras nozares pārstāvji ir pakļauti arvien straujākām izmaiņām globalizācijas laikmetā.

Jau vēstīts, ka KM jūlija sākumā noslēdza līgumu ar kompāniju “Civitta Latvija” par atalgojuma analīzi Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros. Ar atalgojuma atšķirībām Baltijas kultūras jomas pārstāvjiem KM nolēma iepazīties, jo neadekvātā atalgojuma dēļ jo īpaši skatuves jomas profesionāļi labākas peļņas meklējumos dodas uz ārzemēm.