Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. maijs, 2015
Drukāt

Latvijā bēgļu kvotas nedarbosies (16)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nākamnedēļ koalīcijas padomē gaidāma diskusija par bēgļu kvotu jautājumu. Aptaujātie partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka nemitīgās Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmas apstākļos Latvijai jābūt solidārai ar Dienvideiropas valstīm. Tomēr deputātu domas dalās jautājumā, kā šo solidaritāti izrādīt – tikai sniedzot atbalstu Dienvid­eiropai vai uzņemot arī kādu daļu afrikāņu bēgļu.

Saeimas Ārlietu komisija nākamnedēļ iecerējusi uzklausīt Ārlietu ministrijas pārstāvjus par aktuālo situāciju un Latvijas iespējām palīdzēt. “Vēlamies precizēt, kādas ir būtiskākās problēmas un kāds ir ministrijas redzējums par Latvijas iesaistīšanos to risināšanā,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”). Vienlaikus gan viņš norādīja, ka Latvijai nav ne infrastruktūras, ne finanšu, ne spējas fiziski uzņemt lielu bēgļu skaitu. Tādēļ solidaritāti drīzāk varētu paust, sniedzot tehnisku palīdzību Dienvideiropas valstīm, nevis izmitinot pie sevis nelegālos imigrantus.

Kārlis Seržants (ZZS) solidaritāti bēgļu jautājumā salīdzina ar Latvijas militāro misiju Afganistānā: “Mūsu nepilni 200 karavīri tur valstij dārgi izmaksāja un nebija izšķirošs spēks militāri stratēģiskā nozīmē. Taču tas parādīja partneriem NATO, ka esam uzticams sabiedrotais. Līdzīgu solidaritāti mums vajadzētu demonstrēt arī ES, uzņemoties kādu bēgļu kvotu, bet ne lielu! Vairākus tūkstošus mēs nemaz nevarētu izmitināt, jo nav nepieciešamās infrastruktūras.”

Aizvadītajā koalīcijas sēdē bēgļu jautājumu pacēla Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. “Ārlietu ministrs šobrīd noliedz, ka starp ES dalībvalstīm tiktu spriests jautājums par bēgļu kvotu iedalīšanu. Tam es kategoriski nevaru piekrist. Ministrs vienkārši cenšas izvairīties no konkrētu atbilžu sniegšanas. Nesen piedalījos Baltijas un ziemeļvalstu ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Norvēģijā, kur tika spriests arī par nelegālajiem imigrantiem un tādas ietekmīgas valstis kā Zviedrija, Dānija, Nīderlande, kas ir arī iecienīts imigrantu galamērķis, runāja tieši par kvotām,” uzskata deputāts Rihards Kols (NA), kurš par kvotām brīdināja jau janvārī notikušajās Saeimas ārpolitikas debatēs. Kols un citi nacionāļu pārstāvji ir vienisprātis, ka Latvija savu imigrantu kvotu jau sen izpildījusi un pat krietni pārsniegusi, izmitinot pie sevis padomju laikā iebraukušos.

Vislabvēlīgāk noskaņots pret bēgļu uzņemšanu bija opozīcijas pārstāvis Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). “Uzņemt bēgļus ir mūsu humānais pienākums, ko uzņēmāmies, ratificējot Ženēvas konvenciju. Turklāt ilgtermiņa perspektīvā bēgļu uzņemšana atmaksājas. Ar pirmās paaudzes integrāciju vienmēr ir lielas problēmas, bet otrās paaudzes bēgļi var ļoti veiksmīgi integrēties un palīdzēt risināt demogrāfijas problēmas. Mēs visu laiku sūdzamies, ka zaudējam cilvēkus, bet paši dzemdēt negribam, imigrantus ielaist negribam, bēgļus uzņemt negribam. Kas tad strādās un maksās nodokļus?” retoriski jautāja Cilevičs.

Vēl citi deputāti sprieda – ja reiz ārvalstu bēgļi jāuzņem, tad Latvijai drīzāk vajadzētu dot patvērumu kara plosītās Ukrainas pilsoņiem, nevis afrikāņiem. Tautas kalpi arī prognozēja, ka kvotas Latvijā gluži vienkārši nedarbosies. Pat ja formāli mūsu valstij būs pienākums uzņemt noteiktu skaitu ārvalstu bēgļu, viņi pie pirmās iespējas dosies uz tām ES valstīm, kur ir lielāki pabalsti, kur jau apmetušies viņu ģimenes locekļi vai tautieši, kur iespēja lietot savu valodu un baudīt maigāku klimatu. Šo prognozi apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieredze. Kopš 1998. gada Latvijā bēgļa statuss piešķirts 65 imigrantiem, bet lielākā daļa no viņiem uzreiz pēc statusa un uzturēšanās atļaujas saņemšanas devusies uz citām Eiropas valstīm.

Lai koalīcijai būtu vieglāk vienoties par kopēju viedokli, Iekšlietu ministrijai uz nākamo koalīcijas padomes sēdi uzdots sagatavot ziņojumu par šo jautājumu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) ziņu aģentūrā LETA komentējis, ka bēgļu jautājumā Eiropā joprojām darbojas brīvprātības princips. Tomēr Latvijai esot jāparāda arī sava pozīcija un jāiesaistās bēgļu jautājuma risināšanā. “Saasinoties karadarbībai Austrumukrainā, ir iespējama pietiekami liela bēgļu plūsma no Ukrainas. Un tad Latvijai būs nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības,” skaidroja ministrs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdztekus bēgļu uzņemšanai ir arī citi mehānismi, kā Latvija var iesaistīties jautājuma risināšanā, piemēram, piedāvājot savu materiāltehnisko palīdzību vai speciālistu atbalstu.

Kā ziņots, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis rezolūciju, kurā cita starpā tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers EP debatēs pavēstīja, ka komisija ierosinās visā ES noteikt bēgļu kvotas.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kā vienmēr valsts vadībai piedirst, ko domā paši iedzīvotāji.

  2. Zviedriju, Norvēģiju… kvotas vairs neglābs. “vainīgas” viņas šķiet imigrantiem(civilokupantiem) tāpēc, ka “pārāk trekni” dzīvo. 😡

  3. Pēc manām domām Atbildēt

    Pilnīgi pietiek jau ar Latvijas (trešās nabadzīgākās ES valsts) finansiālo palīdzību tām pašām Āfrikas,kā arī Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK),saskaņā ar Latvijas pērn Briselē parakstīto nolīgumu,plus vēl piedalīšanos gan Afganistānas,gan Centrālāfrikas militārajās misijās!

  4. Šo deputāta Cilēviča minēto bēglu uzņemšanas atmaksāšanos ilgperspektīvā mēs labi redzam kaut vai Francijā,regulāro masveida grautiņu veidā!Bet ja runājam par jau nākamās bēgļu paaudzes integrēšanos,tad Vācijas piemērs pat par to neliecina!

  5. Kas strādās un maksās nodokļus? Atbildēt

    Nodokļus Latvijā,cienījamais Cilēviča kungs,ir jāmaksā pēc maksātspējas principa,kā iedzīvotājiem,tā uzņēmumiem,nevis jāsamazina vislem! Tieši tā,kā to dara šeit minētajās Norvēģijā,Zviedrijā,Dānijā,Nīderlandē un pat Grieķijā Polijā un Zimbabvē! Vai arī apmainīsim vēl palikušos Latvijas aborigēnus pret bēgļiem no Āfrikas? Strausi.kamieļi un pat šakāļi mums jau ir! Vēl tikai jānomaina paši iedzīvotāji!

  6. Kategorisks NĒ bēgļu uzņemšanai. Ja nu vienīgi baznīca spēj uzņemt dažus kristiešu bēgļus.
    Ja jau nelegālie imigranti, tad kuģos un atpakaļ uz Āfriku.
    Cilevičam – tieši otrās paaudzes imigranti nododas džihādam.

  7. Nu sū. dīgi ! jptvmķ !

  8. Labāk jau lai viņi nebēg, bet dzīvo savās mājās. Mums to pārbēdzēju no Krievijas jau ir pietiekoši dadz.

  9. Kad Latvija bija PSRS, tā pildīja PSRS prasības. tagad Latvija ir ES un tai, protams, ir jāpilda ES prasības. Kā to var nesaprast?

  10. ES un ASV uzdevumu būsim izpildījuši. Latvijas valsts ar visiem patriotiskiem latviešiem tiks iznīcināta un varbūt dažiem Vienotības politiķiem piedāvāts labs krēsls Briselē! Latvijas iedzīvotāji izraidīti trimdā un ir vieta, kur izmitināt bēgļus, gar Krievijas robežu. Tā kā 2 milijoniem vieta garantēta.

  11. Vienrīt pa TV rādīja kā sieviete- imigrante gandrīz vai uzbruka robežsargam, ar dusmām, ka viņiem tur ir slikti un mums ir jāpalīdz!!! Nu kad tādi te sanāks, kas pieprasa …. bet krievi jau arī pieprasa tikai varbūt ne tik agresīvā veidā. kaut gan vecās krievenes dara tieši tāpat.

  12. Kāpēc tad ir tas lielais bēgļu daudzums no Āfrikas valstīm? Vai tas nav to pašu Rietumu nopelns, kuri demokrātijas vārdā sagrāva režīmus Irākā, Lībijā, tagad Sīrijā? Toreiz, kad tās bija stabilas valstis, nekādu bēgļu nebija.
    Rietumi ievārīja šo putru un Latvijai tagad ir pienākums iet Rietumiem palīgā???
    Un vispār, kopš kura laika Āfrika ir Eiropas savienībā, ka ES jāuzņem un jāizmitina pilsoņi no Āfrikas valstīm????

  13. Dzirdēts Latvijā top jauni cietumi. Nu re! Darba tiem nebūs iztikas arī. Noteikti strauji palielināsies noziedzība-var pie zīlnieces neiet. Tā kā izeja ir. Uzņemt-un uzreiz čokā! Protams uzturēšana par Eiropas naudu, bet apsargi-mūsējie(še tev jaunas darba vietas).

  14. Par vēlu kungi ,par vēlu.Ja jau šis jautājums tiek izplatīts TV , avīzēs un internetā , tad ir skaidrs – vis ir jau izlemts (bez mums ),cik ievedīs , kur nometinās un no kā viņi dzīvos. Atliek tik tagad gaidīt ,kad kādu rītu uz ielām ieraudzīsim “draudzīgas ” sejas.Nu redz , mazākums atkal uzspieda savu gribu vairākumam ,tā saucās DEMOKRĀTIJA.

  15. “Kols un citi nacionāļu pārstāvji ir vienisprātis, ka Latvija savu imigrantu kvotu jau sen izpildījusi un pat krietni pārsniegusi, izmitinot pie sevis padomju laikā iebraukušos.”

    Vai NA uzskata, ka okupantu kvota ir izpildīta un nu jānodarbojas ar okupantu saliedēšanu un integrāciju latviešos, bet nav jānodarbojas ar deokupāciju un dekolonizāciju? Un kāpēc NA okupācijas gadus sauc maigi un nevainīgi par padomju laiku?

    • Acim redzot “okupācijas laiki” joprojām pārāk daudzus kaitina. Mūsu draugi rietumos gaida, ka mēs palīdzēsim viņiem mazināt problēmas ar Krieviju lai viņi dzīvotu vel labāk. Bet mēs nevaram palikt galīgi bez draugiem šajā pasaulē. Tā kā nevajag pārāk stingri sodīt LA divkosību. Tās pašas konvences, ko piesaucis Cilēvičs nav izpildītas attiecība pret pašu Cilēviču un viņa matušku, bet par to labāk paklusēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+