Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Latvijā «biznesa eņģeļi» nelido

06022012_gs_11

Pirms gadiem sešiem vai katra Latvijas preses izdevuma slejās salidoja “biznesa eņģeļi”. Proti – jāievieš īpaša veida kapitāls, ko jauna uzņēmuma izveidošanā iegulda turīga privātpersona, saukta par “biznesa eņģeli”.


Šodien tik viegli nav atrodams ne kāds dāsnais “eņģelis”, ne ar viņa palīdzību kāds biznesa kalngalā uzstutēts censonis.

 

“Eņģelis” nav banka

Aktivitāte, izrādās, nebija pa kabatai valsts lēmējvarai, un tādēļ idejas īstenošana atlikta ar Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdes lēmumu.

Tomēr pozitīvie piemēri ir gan. Latvijas Privāto investoru asociācijas lokā aktīvi esot ap 20, bet, pēc neoficiālām ziņām, citu biedrību sastāvā individuālie investori varētu būt no pussimta līdz pat simtam. Vien “eņģeļi” nevēlas publicitāti. Kāpēc? Tādēļ, ka jau pieredzēts – pēc atklātības sākas lavīnveida kustība, ar desmitiem e-pastu un telefona zvanu dienā ar tekstu: “Es vēlos sākt savu biznesu, man ir izcila ideja, bet nav naudas. Lūdzu, palīdziet!”

Laikā, kad ekonomiskā krīze nebija tik dziļa, investori tiešām uzradās. Tagad katrs uzrunātais ļoti skrupulozi izpēta piedāvātos projektus, aplēš nākotnes prognozes un palīdzību tomēr atsaka. Savu artavu šādā piesardzībā devusi arī sliktā slava, kas neizdošanās gadījumā ausīs nonāk ātrāk nekā labie piemēri. Kurš gan mēģinās riskēt, ja, lūk, tas “eņģelis” pazaudējis tūkstošiem latu, bet atbalstītais uzņēmējs pazudis, biznesu neuzsākot.

Biedrības “Līdere” un biedrības “Latvijas Privāto investoru asociācija” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, kura bija šīs “biznesa eņģeļu” kustības virzītāja un rosinātāja, tagad atzīst, ka privātie investori investē gan, tomēr Latvijā vēl nav izaugusi tāda nopietnu investoru paaudze:

 

“Domāju, mēs nevaram meklēt vainu, ja nav tik daudz investoru. Valsts tirgus ekonomikai ir tikai mazliet pāri 20 gadiem, un jāizaug veselai investoru paaudzei, lai sāktos tāda “biznesa eņģeļu” kustība, kāda ir ārvalstīs.”

 

Kāpēc Latvijā nav tā kā, piemēram, Amerikā, Lielbritānijā vai pat Lietuvā? “Pirmkārt, citās valstīs ir līdzfinansējumi privāto investoru investīcijām. Latvijā valdība no 2009. gada tādus nogrieza, jo uzskatīja, ka Latvijai nebija vajadzīgas investīcijas. Otrkārt, citās valstīs nav tāds ekonomikas kritums un nodokļu palielinājums kā Latvijā, un, treškārt, lai kļūtu par investoru, ir jābūt uzkrājumiem, kurus tad cilvēks var ieguldīt svešu biznesos,” skaidro “eņģeļu” kustības aizsācēja.

Ir vēl kāda problēma, kas traucē “biznesa eņģeļiem” izvērsties – vienkārši nav labu, sabiedrībai nozīmīgu ideju, kurās investēt. Ir atbalsta kārotāji desmitiem interneta veikalu atvēršanai, desmitiem sociālo tīklu veidotājiem un tamlīdzīgi, taču “eņģelis” nav ne banka, ne kredītu izsniedzējs, bet gan investors jau esošam uzņēmumam, kam vajag izrāvienu. Labai idejai ar iespēju sākt biznesu palīdzība meklējama citur, piemēram, ALTUM vai mikrokreditēšanas programmās.

 

“Eņģelis”grib būt līdzīpašnieks

Aiva Vīksna uzskata, ka, pirms izšķirties par investēšanu, “eņģelim” vajadzētu pastrādāt kopā ar atbal­stāmo uzņēmēju: “Tā mēs saprastu, kādas mums katram ir vērtības, attieksme un izpratne par biznesu. Ja jūtam, ka uzņēmējs ir nopietns spēlētājs, tad arī varam investēt. Ja viņš “eņģeli” izvēlējies tikai tādēļ, lai, piemēram, nolīdzinātu savas parādsaistības, ceļiem jāšķiras.” Līdzīgās domās ir arī zemnieks un uzņēmējs Ivars Ādamsons Smiltenē: “Es piekristu būt investors tikai ļoti labi pazīstamam cilvēkam vai tuvākās apkārtnes kaimiņam. Tādā gadījumā ir iespēja sekot, kur tiek izlietota nauda. Bet “eņģeļu” kustība, manuprāt, tik ātri neattīstīsies, jo vairākums šobrīd šķietami pārtikušo iespējamo investoru paši dzīvo ar kredītiem.”

Ņemot vērā, ka privātais investors riskē ar savu naudu, viņš var prasīt uzņēmuma kapitāldaļas (līdz pat 49%), jo ir personiski ieinteresēts biznesa veiksmes stiprināšanā, tāpēc vēlas līdzdarboties.

Vidējais investīciju apjoms parasti svārstās no 10  līdz 200 tūkstošiem latu. Savukārt vidējais termiņš, kādā investori sagaida ieguldīto līdzekļu atgūšanu ar peļņu, ir 2 līdz 5 gadi.

 

Uzziņa

* Jēdziens “eņģelis” savulaik radies Brodvejā. Tā nosauktas pārtikušas privātpersonas, kas ieguldījušas naudu muzikālos uzvedumos, neveiksmes gadījumā neko neprasot atpakaļ, taču pretendējot uz savu daļu peļņas, ja uzvedums bijis veiksmīgs.

* “Biznesa eņģeļi” juridiski tiek saukti par privātajiem investoriem, kas var investēt ne tikai naudu, bet arī savu pieredzi, kontaktus, tehniskās un vadības kompetences.

* ASV “biznesa eņģeļi” ik gadu investē vairāk nekā 40 miljardus dolāru vismaz 50 tūkstošos dažādu projektu.

* Eiropas valstīs investīcijas vienam projektam gadā ir 20 – 400 tūkstoši latu.

* Latvijā vienam projektam gadā atvēl 3 – 40 tūkstošus latu.

* “Biznesa eņģeļi” vēlas daļēju partnerību uzņēmumā kā akcionāri vai valdes locekļi, jo rēķinās ar iespēju zaudēt savus ieguldījumus, tādēļ parasti viņi ir līdzīpašnieki projektā.

* Vairākums “biznesa eņģeļu” ir ieinteresēti tikko sāktajos biznesos, kurus var veidot atbilstoši savām interesēm un pieredzei, taču viņi nekļūst par ilglaicīgiem partneriem.

* Vidēji pēc četriem gadiem investors pārdod savu daļu un pievēršas jaunam projektam.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+