×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
23. novembris, 2017
Drukāt

Latvija būs viena no retajām NATO valstīm ar 2% no IKP aizsardzībai (14)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Līdz ar Saeimas apstiprināto Latvijas aizsardzības budžetu Latvija kļūs par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Latvija kļūs par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no IKP valsts aizsardzībai, pievienojieties sešām NATO dalībvalstīm – ASV, Grieķijai, Igaunijai, Lielbritānijai, Rumānijai, Polijai -, kas šo robežu bija sasniegušas līdz 2017.gadam.

2018.gada aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

2018.gada budžets tiek sadalīts kategorijās: 43% investīcijas, 24% uzturēšana, 33% personāls.
Spēju attīstības projekti, kam 2018.gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.

2016. gadā aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no IKP, bet šogad – 1,7%. 2018. gadam apstiprināto aizsardzības nozares budžeta palielinājumu līdz 2% IKP Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.

Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Pret ko tad mēs karosim?Un kas karos-pensionāri vai deputāti???

    • …..2% no IKP AIZSARDZĪBAI…..
      Lasīt māki dabas kļūda?Lai gan,domāju,ka vaina nevis rakstītā uztverē,bet vēlēšanās paņirgt,ka jau tas trollim pieklājas.

  2. ko lai saka…BAGĀTA VALSTS,VAR ŠĶIESTIES AR NAUDU,JO VESELĪBAS APRŪPEI ,IZGLĪTĪBAI ,PENSIJĀM MUMS NEVAJAG….

  3. Pirms pāris dienām bija ziņa,ka Gruzija pērk no ASV, šķiet 400 Džavelin prettanku raķetes un vairākus desmitus to palaišanas iekārtas. Summa bija pat mazāka(ap 75milj.),nekā šāgada Latvijas armijas bužeta pieaugums. Ceru,ka komentārus lasa armijas stratēģi. Tāpēc aicinu tuvāko gadu iepirkumos koncentrēties nevis uz bruņutehnikas iepirkumiem,vai būvniecību,bet 1) pirkt prettanku raķetes. Spike ir labi,bet vai x stundā no Izraēlas dabūsi raķešu papildinājumus? Šaubos.Gruzīniem 2008.gadā tas neizdevās. Jāpērk Amerikas Džavelīni,jāslēdz līgumi ar poļiem par viņu ražoto Spike piegādēm. Sabiedrotie nepievils. 2) Tuvajām pretgaisa distancēm,protams,jāpērk Stingeri. Ir vērts ar Poliju runāt par viņu ražoto Iglu kopiju iegādi,jo pēc rādītājiem poļu Iglas ir labas,bet daudz lētākas par Stingeriem. Prettanku un pretgaisa raķešu krājumam jābūt vismaz 2,5-3 tūkstošiem. Kāpēc tik daudz? Apskatiet Čečenijas kara atskaites par tajā iesaistītās tehnikas iesaisti. Patriot pretraķešu sistēmas un aviācija Latvijai finansiāli nav paceļamas,tāpēc jāvienojas ar sabiedrotajiem par “tālo,augsto debesu”aizsardību 3)Jāpasūta mūsu zinātnei izstrādes,kuras noslāpē potenciālā agresora radiosakaru,radaru,precīzās tēmēšanas sistēmas.Jāpadara pretinieks kurls un akls. Tāpat jāpērk pasaules izstrādes,vai jārada pašiem tehnoloģijas,lai padarītu mūsu karavīrus neredzamus siltumvizoriem,nakts tēmekļiem,tehniku-radariem. 4) Karavīriem ekipējumā jābūt siltumvizora tēmeklim un nakts tēmekļa uzlikai dienas optikai. Kā pirmajam ierocim jābūt nevis kechleram,bet vieglam tālšaušanas ierocim-Remington MSR,vai labākam. Kā otrais tuvcīņas ierocis jāpērk kompaktie bullpap automāti-mums nav tik daudz karavīru,lai varētu skraidīt ar kalašņikova tipa automātiem,to var atļauties lielās armijas 5) ekipējumam- jāpasūta mūsu zinātniekiem,lai kopē,vai rada unikālas bruņuvestes katram karavīram,ko jāražo Latvijā. 6) Jāaizmirst par frontālā kara taktiku. “Pozicionējies,sit,maini pozīciju un sit sāpīgi vēlreiz”-tā ir mūsu taktika- maksimālā attālumā,maksimāli nekādas tuvcīņas. Ģeodēzistiem jau tagad “jāpiešauj”katra pozīcija,jāveido kā medniekiem “Vārnu kājas” šaušanas sektoriem. 7) Maksimāli jādekoncentrē visi ieroči un munīcija,nekādas lielās noliktavas kā raķešmērķi,bet dekoncentrācija līdz karavīra,zemessarga,nodaļas līmenim. 8) Bruņutranspots jāražo Latvijā uz vietas,kā donorus izmantojot veiksmīgāko civilo visurgājēju bāzes-ja kuģus varam uzbūvēt,tad arī bruņumašīnas nav problēma uzmetināt. Kā labs piemērs ir zviedru gaubices “Archer”bāze. Apskatiet googlē kā karjeru dampers pārvērsts par kara tehniku. Nevajag tērēt naudu dārgām bruņumašīnām. Starp citu,2008.gada Gruzijas kara veterāns stāstīja,ka visefektīgāk darbojās nevis viņu tanku vienības,bet mobilās grupas,kuras pārvietojās ar kvadracikliem un bija bruņotas ar prettanku un pretgaisa ieročiem. 9) Droni izlūkošanai+uzbrukumam,citas mūsu gudro galvu izstrādes jāpērk armijai. Gaubicu iepirkums bija labs,jāpērk vēl un jāgatavo,tāpat kā snaiperiem pozīcijas?Droši vien gaubicēm amerikāņu Eskalibur,kaut nedaudz būtu jāiepērk,jo tāda munīcija 25-30-40 km attālumā faktiski aizvieto aviāciju. Ar prātu,izsverot katru iegādi un tehnoloģiju,arī mūsdienās var uzbūvēt Mannerheima AIZSARDZĪBAS līnijai ko līdzīgu,varbūt pat jaudīgāku.

  4. … @ bravo Latvija: – piekritu un apsveicu !

    … Beidzot, liekas, ka esam sapratusi, ka ari pasiem ir jagada par savu drosibu … un nav vairs laiks gaidit uz 5. kolonnas, trollu un vecas nomenaklaturas atlauju vai piekrisanu !

  5. Krievnacistiem tas nepatīk.

  6. nekas nemainās: vai tie bija “krievu laiki” vai kārtējā atmoda -.. plēst nēsam aizmirsuši

  7. Latvija prot .. plēst uz jebkā.

  8. Bet tak ” iešļūca ” tomēr tai EU bidenā ! Kamēr kaimiņi- pamuļķi ekonomiku stutē , mūsējie baigi bruņojas . Arī labi- būs pašiem labi ” atveltnīši !

Draugiem Facebook Twitter Google+