Mobilā versija
+14.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
22. aprīlis, 2017
Drukāt

Latvijā būvēs koka augstceltnes (8)

Foto no Nordic homes arhīvaFoto no Nordic homes arhīva

Koks celtniecībā kļūst arvien populārāks. Arī Eiropas valstīs un citur pasaulē ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantoti koksnes būvizstrādājumi. Trešdien “Būvniecības nedēļa 2017” ietvaros Koka apbūves forumā Latvijas kokapstrādes nozare, būvnieki un arhitekti atzīmēja mazus svētkus, kurus dala arī visi zaļā dzīvesveida un ekoloģiskas vides cienītāji. Beidzot arī Latvijā pakāpeniski sāk atļaut daudzstāvu koka apbūvi, un, spriežot pēc būvnieku izteikumiem, pirmā ēka varētu tikt uzbūvēta Valmierā.

 

No koka – līdz sešiem stāviem

Ministru kabinetam apstiprinot grozījumus MK 2015. gada 30. jūnija noteikumos nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, nolemts paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā. Turpmāk Latvijā būs atļauts būvēt līdz 18 m (iepriekš līdz 8 m) un līdz sešiem stāviem (iepriekš līdz trīs stāviem) augstas jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas kā, piemēram, viesnīcas, viesu mājas, birojus un administratīvās ēkas. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. maijā.

“Esam gandarīti par panākto vienošanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par izmaiņām regulējumā, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas sekmēs Latvijas koka konstrukciju ražotāju attīstību, kāpinās pieprasījumu pēc koka būvmateriāliem, kā arī palielinās koka ēku būvniecību Latvijā. Mūsu uzņēmējiem iegūstot plašāku pieredzi koka ēku projektēšanā un būvniecībā, pavērsies arī jaunas eksporta iespējas,” trešdien forumā uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Turpmāk jaunais regulējums ļaus arī Latvijas koka būvniecības nozarei piedāvāt savus risinājumus tirgus segmentos, kur līdz šim dominēja tradicionālās būvniecības metodes – dzelzsbetona un mūra konstrukcijas, tādējādi palielinot konkurenci un attiecīgi samazinot kopējās būvniecības izmaksas.

“Šīs likuma izmaiņas brieda jau sen, un mēs abām rokām tās atbalstām,” gandarīts ir Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs. Koka daudzstāvu māju būvniecībai Latvijā ir gan ekonomisks, gan ekoloģisks pamatojums.

“Latvija jauno koka būvniecības formu apgūšanā iet pakāpenisku ceļu,” piebilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Legzdiņš. Daudzstāvu koka mājās koks tiek vai nu iekapsulēts, vai arī mājas tiek aprīkotas ar sprinkleru sistēmu. Tāpat mājām jātiek aprīkotām ar visu likumā paredzēto signalizāciju. Lai veiksmīgāk un drošāk attīstītu šo būvniecības virzienu, regulāri notiek konsultācijas arī ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, vēstīja ugunsdrošības galvenais uzraugs.

Šobrīd koka māju būvniecības atļaušanā Igaunija ir mazu solīti priekšā, toties Lietuva vēl nogaida. Ja viss noritēs raiti, ar laiku iespējams māju augstumu palielināt. Koka māju būvniecība ir sabiedrības brieduma rādītājs. Gan to būvniecība prasa perfektu darbu, gan arī mājas ekspluatācijas noteikumiem jātiek perfekti ievērotiem. Pie koka mājām jābūt brīviem piebraucamajiem ceļiem, un tos nedrīkst aizšķērsot ar automašīnām. Sen jau ir nobriedis brīdis, kad civilās drošības pamati jāapgūst jau skolas solā, uzsvēra Legzdiņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tas labi – betons un putuplasts jau izmēģināts. Tikai viens kautrs jautājums – a kam mums augstceltnes?

  2. lai dzīvo lētās izejvielas Atbildēt

    Forši, kad visi labākie koki jau nocirsti.

  3. Un tad pie mūsu kvalitātes standartiem jau pēc gada sienas būs vienās plaisās, jo koks staigā. Pamatīgi staigā. Pat vienstāvu, divstāvu moduļu mājās flīzējums un reğipsis irst pa šuvēm, nav vērts pirkt šāda tipa mēslus..

  4. nu super,nodegs tik ātri,ka nespēs atgūties

  5. Vīnē cels pirmo koka debesskrāpi. Nu bet es nezinu, ja paskatās kā koka mājas tiek ekspluatētas Latvijā…. Man būtu bail ieguldīt naudu īpašumā, kurš jau pēc kāda laika sabruks.

  6. to vajag iestāstīt arhitektiem lai maina savu domāšanu un kaut ko foršu uzprojektā. Cita’di MK noteikumu normām nebūs pielietojamība.

    • Es biju kanada 2012 gada. Celu koka karkasa majas. Tur jau labu laiku celj visu no koka iznjemot debeskrapjus. Es atbalstu koka lietosanu jo tas ir tikai logjismi latvija. Neesmu specialists bet smaga derigo izraktenju industrija latvija nav perspektiva. Vienigi koka majas aptuveni 100 gadiem ir jaanojauc. Ir ari petijums par UK – liela mitruma koka majas ttjraas ljoti labi.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+