Latvijā cilvēki gadā veselības aprūpes sistēmas uzturēšanā gadā iegulda vidēji ap 200 latu 1
Latvijas veselības aprūpes sistēma darbojas pēc solidaritātes principa, kurā veselais maksā par slimo, norādīja VM pārstāvis. Stacionāros ik gadu ārstējas aptuveni 400 000 cilvēku, bet ambulatori veselības aprūpes speciālisti tiek apmeklēti sešus miljonus reižu. Savukārt viena pacienta ārstēšanas izmaksas var sasniegt pat vairākus tūkstošus latu, teica speciālists.
“Lai veselības aprūpes sistēma funkcionētu nevainojami, mums par to ir jādomā, kad esam veseli, un jāuztur tā ar savām iemaksām, lai tad, kad mēs esam slimi, mēs varam saņemt pakalpojumu,” pārliecināts Muciņš.
Viņaprāt, divas vājākās vietas veselības aprūpes sistēmā patlaban ir sekundārā ambulatorā aprūpe un medikamentu nodrošināšana, kur būtu nepieciešams lielāks valsts finansējums. Patlaban valsts apmaksā 50% sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu un 50% Latvijas tirgū esošo medikamentu, teica Muciņš.
Kā ziņots, 2014.gadam Tiesībsarga birojs ir noteicis astoņas galvenās prioritātes, tostarp Ārstniecības likuma pilnveidošanu, saistībā ar cilvēktiesību ierobežojumiem, atrodoties psihoneiroloģiskajās slimnīcās, iepriekš informējis tiesībsargs Juris Jansons.
Prioritātes ir arī valsts garantētais veselības aprūpes minimums un tā pieejamība, sociālās aprūpes un rehabilitācijas kvalitāte valsts sociālās aprūpes centros, vecuma pensijas taisnīgs aprēķins, ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.
Tiesībsarga konsultatīvā padome veselības aprūpes jomā ir sākusi izpēti par to, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ietilpst valsts garantētajā medicīniskās palīdzības minimumā, kāda ir faktiskās situācijas atbilstība Satversmes 111.pantā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktajam.
