Latvija – “džipu” zeme? 2
Ženēvas izstādes sakarā rakstījām par vairākiem jaunumiem populārajā “apvidus auto” kategorijā. Šodien stāstām par vēl vienu – “Suzuki Vitara” prezentāciju. Kas notiek? Epidēmija, sērga? Lielummānija? Izšķērdība?
Ja tirgus statistikai “nebrauc pa virsu” vai to tendenciozi nekropļo – nekā tamlīdzīga. Aplamu priekšstatu rada, pirmkārt, aplami termini. Latvijas Auto asociācijas klasifikatorā par “apvidus auto” tiek saukti arī gluži parasti kompaktās un vidējās klases automobiļi, kam ar “džipiem” tik vien sakara kā mazliet “dūšīgāks” veidols, lielāks (arī mazliet) klīrenss un visu četru riteņu piedziņa (kā “opcija”). Par piedziņu – statistikā – ne CSDD, ne LPAA veidotajā – tās veids neparādās. Un “pilnpiedziņas sērgas” piesaukšana ir gluži nevietā, jo, pēc neoficiāliem datiem, vismaz četras piektdaļas pārdoto “Nissan” (populārākā marka šajā kategorijā) ir ar gluži parastu vienas – priekšējās ass piedziņu.
Tātad – vai Latvijas visu laiku populārākais “Toyota RAV4” ir džips? Muļķības. Jau no pirmsākumiem (1995. g.) tas tehniski ir gluži parasts kompaktklases (toreiz, tagad RAV ir garāks) auto. Gadsimtu mijā, kad dīleri vēl bija atsaucīgāki ekstrēmu izmēģinājumu projektiem, vienu RAV ievedām kārtīgos džungļos un īstu mežinieku (“Patrol”, “Defender” u. c.) kompānijā. Un krietni apskādējām, jo, no kādas žampas ārā velkot, norāvām dāmītei priekšējo velkamcilpu līdz ar pusi skaistā “bufera”. Nākamajā patstāvīgas nekustības epizodē vairs nebija aiz kā vilkt. Stūmām. Izrādījās, ka arī tas jādara visai prātīgi, jo plānie bleķīši zem smagākām ķepām draudoši deformējās.
RAV nav džips. Tāpat kā “Škoda Yeti”. Kā “Nissan Qashqai” un “Juke”. Varbūt šim lepnajam sugas vārdam tuvāks bija “X-trail” iepriekšējais modelis. Jaunais vairs nav. Tāpat kā, piedodiet, nekāds īstais džips vairs nav pats “Jeep”, kurš tirgus, stila un modes prasībām piekāpies tik tālu, ka arī piedāvā “Cherokee” priekšpiedziņas versiju.
Vēl viena statistikas nianse, kas sensāciju meklētājiem paskrien garām, liecina, ka tautas izvēle ne tikai nav izšķērdīga, bet ar katru gadu kļūst aizvien pieticīgāka. “Apvidus auto” daļa tirgū aug nevis uz smago, rijīgo, dārgo monstru, kuriem pilsētā tiešām nav ko darīt, rēķina, bet gluži otrādi – vairāk pirkti tiek “Yeti”, “Juke” u. tml. Pavisam nelieli auto, kuri nav nemaz tik dārgi, kuros vienkārši daudziem šķiet patīkamāk un drošāk (augstāk) sēdēt, kuri spēj mazliet vairāk netīrītās ielās un stāvlaukumos. Mežā? Reti tie iegriežas. Bet, prasmīgi vadīti, kaunā nepaliek.
Faktiski šī grupa (ja pilnpiedziņas nav) būtu pieskaitāma vienkārši kompaktklasei, nemaldinot publiku ne ar “apvidus”, ne – vēl jo vairāk – džipa vārdu. Un, ja tā – gluži normāls ir tas mūsu tirgus. Vienīgi vēl mazāku auto varētu būt vairāk.
