Ekonomika
Tehnoloģijas

Latvijā gatavos “Industriālos doktorus”. Viena speciālista sagatavošanas izmaksas – 100 000 eiro1


Pasaulē apmēram puse doktorantu strādā industrijā, taču Latvijā šis rādītājs ir daudz mazāks. Jaunā Rīgas Tehniskās universitātes un “Latvijas Mobilā telefona” doktorantūras programma nākotnē ļaus radīt jaunas inovācijas un augstas klases speciālistus.
Pasaulē apmēram puse doktorantu strādā industrijā, taču Latvijā šis rādītājs ir daudz mazāks. Jaunā Rīgas Tehniskās universitātes un “Latvijas Mobilā telefona” doktorantūras programma nākotnē ļaus radīt jaunas inovācijas un augstas klases speciālistus.
Foto: Ieva Makare/LETA

Lai sekmētu inovāciju radīšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorantūras programmā tehnoloģiju industrija sadarbosies ar zinātni.

Programmas, kurā RTU sadarbosies ar “Latvijas Mobilo telefonu” (“LMT”), galvenais mērķis ir attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību, iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus.

Faktiski topošie doktori izstrādās savus promocijas darbus par tēmu, kas nepieciešama pašam uzņēmumam.

Par to varēja pārliecināties “Industriālā doktora” atklāšanas pasākumā, kad divi jaunie doktoranti atklāja savus pētniecības objektus.

RTU doktorants Jānis Braunfelds iecerējis “LMT” radīt tehnoloģiju sensoru signālu apstrādei reālā laikā. Ideja balstīta uz optisko šķiedru, un to varēs izmantot dažādos servisa risinājumos.

Darba rezultātā taps iekārta, ar ko varēs analizēt datus reālā laikā un attālumā. Jānis atklāj, ka šo iekārtu varēs izmantot ceļu būvē, kas ļaus fiksēt jelkādas deformācijas un analizēt ceļu tehnisko stāvokli.

Iekārta ļaus pētīt transporta plūsmas, analizēt temperatūru, spiedienu, mitrumu.

Pēc tam, kad būs izstrādāts tehniskais princips, to testēs ar datu pārraidi. Šo tehnoloģiju varēs izmantot arī dažādos drošības risinājumos, medicīnas iestādēs, viedajās mājās un citviet.

“Pat tad, ja pie durvīm pieklauvēs, sensors reaģēs,” piebilst topošais doktors.

Savukārt RTU doktorants Rūdolfs Rumba “LMT” vajadzībām izstrādās metožu kopumu autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai, lai padarītu šo lidaparātu pārvietošanos drošāku un vieglāku.

“Mana pētījuma projekts – kā drons sazināsies ar otru dronu un kā risinās konfliktus. Šobrīd to darbību ierobežo droša gaisa satiksme, bet, attīstoties šai nozarei, nākamie 5–10 gadi nesīs daudz jaunu prasību šajā jomā, līdz ar to jābūt gataviem reaģēt uz jauno situāciju. Pētījumā tiks izmantoti arī elementi no mākslīgā intelekta jeb mašīnmācīšanās,” atklāj Rumba.

Jāatgādina gadījums pērn Lielbritānijā, kad dronu lidojumu dēļ uz 36 stundām tika paralizēts Getvikas lidostas darbs.

Šis gadījums parādīja, ka bezpilota lidaparāti var būt ierocis lielu un stratēģiski nozīmīgu objektu darbības apturēšanai un šobrīd nav risinājuma, kā ar to cīnīties.

Bezpilotu lidaparātu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, paplašinās to izmantošanas potenciāls. Dronu tehnoloģijas ir arī viens no “LMT” izpētes un attīstības virzieniem.

“LMT” prezidents, profesors Juris Binde ir gandarīts par jaunās programmas ieviešanu dzīvē.

“Latvijā šis ir pirmais unikālais gadījums, kad sadarbosies industrija ar pētniekiem. Tā nav nejaušība, ka pie tā strādājam, jo Latvijā augstā līmenī attīstīta dronu ražošana un šeit ir ļoti kvalitatīvi mobilie sakari. Šī sadarbība mums dos ļoti labas iespējas konkurēt pasaulē,” viņš sacīja.

Binde ir gandarīts, ka abos projektos tieši mobilo sakaru tehnoloģija, jo īpaši līdz ar 5G iespējām, ir pamats jaunu inovāciju tapšanai, un izteica cerību, ka šim piemēram sekos arī citas nozares.

Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija zināmas, taču tagad tām pievērsta liela uzmanība. Ar šo programmu uzcelti “ēkas pamati”, un tie ir labi pamati turpmākai uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbībai, piebilst Binde.

“Latvijā pieaug lielo uzņēmumu pieprasījums pēc augsti izglītotiem speciālistiem ar doktora grādu, kuri varētu strādāt uzņēmumu attīstības un pētniecības projektos. Tikmēr doktoranti nereti izstrādā promocijas darbu par akadēmisku tematu, kas ne vienmēr ir saistāms ar industrijas un tautsaimniecības vajadzībām. Ar jauno programmu vēlamies panākt, lai doktorantiem sadarbība ar industriju veidojas jau studiju laikā. Mērķis ir industriālo doktoru programmai piesaistīt arī citus uzņēmumus,” uzsver RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna.

Pasaulē apmēram puse doktorantu strādā industrijā, Latvijā šis rādītājs ir daudz mazāks.

Jaunā programma ļaus radīt jaunas inovācijas un augstas klases speciālistus. Tiesa, jārēķinās, ka viena doktoranta sagatavošanas izmaksas ir 100 tūkstoši eiro, ko sedz industrija un RTU.

Saistītie raksti

Doktorants pamatdarbā kā pētnieks tiek pieņemts RTU, bet papildu darbs pēc atsevišķas vienošanās var būt pie industrijas partnera.

Doktorantūras ilgums ir četri gadi, un to laikā jāizstrādā prototips, kas būs jāatrāda industrijai un sabiedrībai.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Liepājas lidostā novērots būtisks pasažieru skaita pieaugums. Ar ko tas skaidrojams?
9 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Autobraucēji jau tagad samaksā vairāk, nekā ir nepieciešams ceļiem.” LCB par akcīzes celšanu dīzeļdegvielai 2
10 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Maxima” paziņo par jauna pakalpojumu centra izveidi
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā
35 minūtes
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
36 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Latvijā pirmo reizi nosēdušies ASV iznīcinātāji “F-35” 1
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Pasaulē
Pēc atteikšanās no cūkgaļas diviem bērnudārziem Vācijā vajadzīga policijas aizsardzība
4 stundas